I NODAĻA

DEFINĪCIJAS

 

1. PANTS

Šīs direktīvas mērķiem tiek izmantotas šādas definīcijas:

(a) diploms:

jebkurš dokumentāls izglītības un apmācības pierādījums vai šādu pierādījumu kopums:

- kuru izsniegusi Dalībvalsts kompetenta iestāde, kas pilnvarota šīs valsts likumdošanā noteiktajā kārtībā

- kas apliecina, ka tā īpašnieks ir sekmīgi apguvis:

(i) vai nu pēcvidusskolas izglītības programmu, kas neatbilst direktīvas 89/48/EEC 1(a) panta otrās atkāpes noteikumiem, kuras ilgums ir vismaz viens gads vai ekvivalenta ilguma daļēja laika izglītības programmu, viens no iestāju noteikumiem kurai ir, kā vispārēja prasība, tādas vidējās izglītības programmas sekmīga apguve, kas dod tiesības pretendēt uz iestāju universitātē vai augstskolā, kā arī profesionālās apmācības programmu, kas var tikt pieprasīta papildus šai pēcvidusskolas izglītībai, 

(ii) vai arī vienu no izglītības un apmācības kursiem, kas minēti pielikumā C, un

- kas apliecina, ka tā īpašniekam ir profesionālās kvalifikācijas, kas nepieciešamas, lai tas varētu sākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību reglamentētajā profesijā šajā Dalībvalstī, un ar šo dokumentu apliecinātā izglītība un apmācība ir apgūta galvenokārt Kopienā, vai izglītības iestādēs ārpus Kopienas, kas nodrošina Dalībvalsts likumdošanai atbilstošu izglītību, vai arī tā īpašniekam ir trīs gadu profesionālā pieredze šajā profesijā, kuru apstiprina Dalībvalsts, kas atzinusi trešās valsts izglītības un apmācības pierādījumus.

Tālāk minētais ir jāuzskata par tādu pašu pierādījumu kā diploms pirmajā apakšparagrāfā norādītajā nozīmē:

jebkurš izglītības un apmācības pierādījums vai šādu pierādījumu kopums, kuru izsniedz Dalībvalsts kompetenta iestāde, ja tas piešķirts pēc sekmīgas izglītības un apmācības programmas beigšanas Kopienā un šīs Dalībvalsts kompetenta iestāde to atzīst par atbilstošu attiecīgajam līmenim, un ja tas dod tādas pašas tiesības sākt darbu un veikt patstāvīgu profesionālo darbību reglamentētajā profesijā šajā Dalībvalstī;

(b) izglītības sertifikāts:

jebkurš dokumentāls izglītības un apmācības pierādījums vai šādu pierādījumu kopums:

- kuru izsniegusi Dalībvalsts kompetenta iestāde, kas pilnvarota šīs valsts likumdošanā noteiktajā kārtībā,

kas apliecina, ka šī dokumenta īpašnieks pēc   vidējās izglītības iegūšanas ir sekmīgi   apguvis:

vai nu izglītības un apmācības programmu uz kuru nav attiecināms (a) punkts, un kas tiek realizēta izglītības iestādē vai darbā,

vai arī programmu, kas tiek realizēta apvienoti izglītības iestādē un darbā, un, gadījumos ja tas nepieciešams, tiek papildināta ar pārbaudes laiku vai profesionālo praksi, kur tā nepieciešama kā šīs programmas papildinājums,

vai pārbaudes laiku vai profesionālo praksi, kas nepieciešama kā šīs vidējās izglītības programmas papildinājums, vai

- kas apliecina, ka tā īpašnieks pēc tehniskas vai profesionālas vidējās izglītības programmas apguves, ir nepieciešamības gadījumos papildus apguvis izglītības vai apmācības programmu, kas atbilst iepriekšējā atkāpē norādītajai, vai arī ir izgājis pārbaudes laiku vai profesionālo praksi, ja tā nepieciešama kā papildinājums šai tehniskajai vai profesionālajai izglītības programmai, un 

- kas norāda, ka dokumenta īpašniekam ir profesionālā kvalifikācija, kas nepieciešama, lai sāktu darbu vai veiktu patstāvīgu profesionālo darbību reglamentētā profesijā šajā Dalībvalstī ar noteikumu, ka izglītība un apmācība, ko apliecina šis dokuments, ir iegūta galvenokārt Kopienā vai izglītības iestādēs ārpus Kopienas, kas nodrošina Dalībvalsts likumdošanai atbilstošu izglītību, vai arī tā īpašniekam ir divu gadu profesionālā pieredze šajā profesijā, kuru apstiprina Dalībvalsts, kas atzinusi trešās valsts izglītības un apmācības pierādījumus.

Tālāk minētais ir jāuzskata par tādu pašu pierādījumu kā sertifikāts pirmā apakšparagrāfa norādītajā nozīmē:

jebkurš izglītības un apmācības pierādījums vai šādu pierādījumu kopums, kuru izsniedz Dalībvalsts kompetenta iestāde, ja tas piešķirts pēc sekmīgas izglītības un apmācības programmas beigšanas Kopienā un šīs Dalībvalsts kompetenta institūcija to atzīst kā atbilstošu attiecīgajam līmenim, un ja tas dod tādas pat tiesības sākt darbu un veikt patstāvīgu profesionālo darbību reglamentētajā profesijā šajā Dalībvalstī;

 

(c) kompetences atestāts:

jebkurš kvalifikāciju pierādījums:

- kas apliecina izglītību un apmācību, uz kurām nav attiecināms pierādījumu kopums vai šāda kopuma daļa, kas atbilst diplomam direktīvas 89/48/EEC izpratnē vai arī diplomam vai izglītības sertifikātam šīs direktīvas izpratnē, vai

- kuru izsniegusi Dalībvalsts kompetenta iestāde, kas pilnvarota šīs valsts likumdošanā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz to personas īpašību, spēju vai zināšanu novērtējumu, kuras tiek uzskatītas par būtiskām, lai pretendents varētu veikt darbu profesijā, un šajā gadījumā nav nepieciešami pierādījumi par agrāk iegūto izglītību vai apmācību;

. . . . .

(e) reglamentēta profesija:

reglamentēta profesionālā darbība vai darbību kopums, kas Dalībvalstī attiecināms uz šo profesiju;

(f) reglamentēta profesionālā darbība:

profesionālā darbība, kuras sākšanai vai patstāvīgai veikšanai kādā tās veidā Dalībvalstī, tieši vai netieši, saskaņā ar tiesiskajiem aktiem, ir nepieciešami izglītības un apmācības pierādījumi vai kompetences atestāts. Reglamentētas profesionālās darbības veidus jo īpaši nosaka:

- darbošanās profesijā, izmantojot šīs profesijas nosaukumu vai amata nosaukumu, ja šī nosaukuma izmantošana ir  noteikta ar izglītības un apmācības pierādījumu vai kompetences atestātu nepieciešamību, kuru reglamentē tiesiskie akti,

- darbošanās profesijā, kas saistīta ar veselības aizsardzību, ja izdevumu apmaksa un/vai atlīdzība par šo darbu ir pakļauta valsts sociālās   nodrošināšanas noteikumiem, saskaņā ar kuriem šai darbībai nepieciešami izglītības un apmācības pierādījumi vai kompetences atestāts.

Ja uz šo darbību nav attiecināms pirmais apakšparagrāfs, profesionālā darbība jāuzskata par reglamentētu profesionālo darbību, ja to veic kādas apvienības vai organizācijas biedri, kuras mērķis ir īpaši veicināt un saglabāt augstus kritērijus attiecīgajā profesionālajā jomā un, lai šīs organizācijas šo mērķi sasniegtu, Dalībvalsts tās atzīst kādā īpašā formā, un:

- kas izsniedz tās biedriem izglītību un apmācību apstiprinošus pierādījumus,

- kas nodrošina to, ka tās biedri pakļaujas profesionālās ētikas normām, kuras nosaka šī organizācija, un

- kas piešķir tiem tiesības izmantot profesionālos nosaukumus  (titulus) vai kvalifikāciju apstiprinošos apzīmējumus (iniciāļus), vai gūt priekšrocības no šī statusa, kas atbilst šai izglītībai un apmācībai.

Kad Dalībvalsts kādu apvienību vai organizāciju, kas atbilst otrā apakšparagrāfa noteikumiem, atzīst šī apakšparagrāfa izpratnē, tai tas ir jādara zināms Komisijai.

. . . . .

 

E I R O P A S L Ī G U M S

 

par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses,

un Latvijas Republiku, no otras puses

 

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA.,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE

 

līgumslēdzējas Puses Līgumā, ar kuru tika izveidota Eiropas Savienība, Līgumā, ar kuru tika izveidota Eiropas Kopiena, Līgumā, ar kuru tika izveidota Eiropas Ogļu un tērauda kopiena, un Līgumā, ar kuru tika izveidota Eiropas Atomenerģijas kopiena, turpmāk tekstā sauktas par ‘’Dalībvalstīm’’, un

 

EIROPAS KOPIENA, EIROPAS ATOMENERĢĒTIKAS KOPIENA un EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA, turpmāk tekstā sauktas par ‘’Kopienu’’,

 

darbojoties Eiropas Savienības ietvaros, no vienas puses,

 

un LATVIJAS REPUBLIKA, turpmāk tekstā saukta par ‘’Latviju’’, no otras puses,

 

ATSAUCOTIES uz vēsturiskajām saiknēm starp Pusēm, un to kopējām vērtībām; atzīstot, ka Kopiena un Latvija vēlas nostiprināt šīs saiknes, izveidot ciešas un ilgstošas attiecības uz savstarpējas ieinteresētības pamata, kas ļautu Latvijai piedalīties Eiropas integrācijas procesā, lai nostiprinātu un tālāk attīstītu iepriekš izveidotās attiecības, jo sevišķi ar Līguma par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību un ar Līguma par brīvo tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem starpniecību;

. . . . . . . . . . .

VIENOJĀS PAR SEKOJOŠO:

 

1. PANTS

1. Ar šo tiek izveidota asociācija starp Kopienu un tās Dalībvalstīm, no vienas puses, un Latviju, no otras puses.

. . . . . . . . . .

 

ARTICLE 50

In order to make it easier for the Community nationals and Latvian nationals to take up and pursue regulated professional activities in Latvia and the Community respectively, the Association Council shall examine which steps are necessary to be taken to provide for the mutual recognition of qualifications. It may take all necessary measures to that end.

 

50. PANTS

Lai atvieglotu Kopienas pilsoņiem un Latvijas pilsoņiem uzsākt un veikt pastāvīgu profesionālu darbību, attiecīgi, Latvijā un Kopienā, Asociācijas Padome izskata, kādi pasākumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu abpusēju kvalifikācijas atzīšanu. Tā var veikt visus nepieciešamos pasākumus šajā nolūkā.

. . . . . . .

72. PANTS

1.  Kopiena un Latvija turpmāk izveido ekonomisko sadarbību, kuras mērķis ir dot ieguldījumu Latvijas attīstībā un izaugsmes potenciālā. Tādai sadarbībai ir jāstiprina pastāvošās ekonomiskās saites uz visplašākajiem iespējamiem pamatiem, lai abas Puses gūtu labumu.

...................................................

3.  Šajā nolūkā sadarbībai būtu jo sevišķi jākoncentrējas uz to politiku un pasākumiem, kas attiecas uz rūpniecību, ieguldījumiem, lauksaimniecību un agroindustriālo sektoru, enerģiju, transportu, reģionālo attīstību un tūrismu.

....................................................

78. PANTS

Izglītība un apmācība

1.  Sadarbībai ir jābūt vērstai uz cilvēku resursu attīstību un vispārējās izglītības līmeņa un profesionālās kvalifikācijas celšanu Latvijā, tiklab valsts, kā arī privātajā sektorā, ņemot vērā Latvijas prioritātes. Institucionālie ietvari un sadarbības plāni tiks noteikti saskaņā ar Eiropas Apmācību Fondu, TEMPUS programmu un Eirofakultāti. Latvijas piedalīšanās citās programmās arī tiks izskatīta šajā kontekstā.

2.  Sadarbībai ir jābūt īpaši vērstai uz sekojošām jomām:

-  izglītības un apmācības sistēmas reformas Latvijā;

-  sākotnējā apmācība, apmācība un pārapmācība darba vietā, ieskaitot valsts un privātā sektora     vadošo personālu un vecākos ierēdņus, jo sevišķi prioritārajās jomās, kas tiks noteiktas;

-  skolotāju apmācības darba vietā;

-  sadarbība starp universitātēm, sadarbība starp universitātēm un firmām, skolotāju, studentu,     administratoru un jauniešu mobilitāte;

-  mācību kursu veicināšana Eiropas studiju jomā attiecīgo institūciju ietvaros;

-  studiju periodu un diplomu savstarpēja atzīšana;

-  latviešu valodas apmācības veicināšana, jo sevišķi pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri pieder pie     minoritātēm;

-  Kopienas valodu mācīšana, tulku apmācība un Kopienas standartu un terminoloģijas lietošanas     veicināšana;

-  neklātienes izglītības attīstīšana un jaunas apmācības tehnoloģijas;

-  apgāde ar mācību materiāliem un iekārtām.

II PIELIKUMS

Uzņēmējdarbības veidi, kas saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumiem nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas notikumi”, ir pakļauti speciālai licencēšanai

  1. Bankas operācijas.
  2. Ārvalstu valūtas pirkšana un pārdošana skaidrā naudā.
  3. Skaidras naudas inkasācija.
  4. Apdrošināšanas darbība.
  5. Apdrošināšanas starpnieku pakalpojumi.
  6. Dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu iepirkšana, pārstrāde, apstrāde, izgatavošana un realizācija.
  7. Izložu un azartspēļu organizēšana un uzturēšana.
  8. Ieguldījumu sabiedrību darbība.
  9. Darbība vērtspapīru tirgū:

9.1. brokeru sabiedrības (starpniecības                  darījumi ar vērtspapīriem un vērtspapīru                  kontu turēšana).

9.2. banku darbība (starpniecības darījumi ar        vērtspapīriem un vērtspapīru kontu        turēšana).

9.3.fondu biržu darbība.

  1. Šautuvju un šaušanas stendu pakalpojumi.
  2.  Kremācijas darbība.
  3.  Pasažieru komercpārvadājumi.
  4.  Tabakas un tabakas izstrādājumu ražošana, imports un vairumtirdzniecība.
  5.  Alkohola ražošana, imports, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.
  6.  Degvielas ražošana, imports, vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un komerciālā  uzglabāšana.
  7.  Aptieku atvēršana un darbība.
  8.  Zāļu lieltirgotavu atvēršana un darbība.
  9.  Zāļu ražošanas uzņēmumu atvēršana un darbība.
  10.  Zāļu lieltirgotavu darbība ar narkotiskajām un psihotropajām zālēm vai psihotropajām  zālēm.
  11.  Aptieku darbība ar narkotiskajām zālēm.
  12.  Narkotisko un psihotropo zāļu vai psihotropo zāļu ražošana.
  13.  Darbinieku apmācība darba aizsardzībā, darba aizsardzības speciālistu pārkvalificēšana  un kvalifikācijas paaugstināšana.
  14.  Bīstamo iekārtu projektēšana, izgatavošana, montāža, remonts, tehniskā apkope un  modernizācija.
  15.  Spridzināšanas darbi, pirotehniskie darbi, spridzināšanas vai pirotehniskajos darbos  izmantojamo sprāgstvielu, priekšmetu un izstrādājumu (ADR 1.klase) ražošana un  uzglabāšana.
  16.  Sociālās palīdzības institūciju izveidošana un darbība.
  17.  Bīstamo preparātu uzglabāšana, realizācija un lietošana dezinfekcijā.
  18.  Iekārtošana darbā.
  19.  Darbības ar radioaktīvajām vielām un citiem jonizējošā starojuma avotiem (profesionālā  darbība, eksports un imports).
  20.  Ieroču, munīcijas, kaujas tehnikas, sprāgstvielu un to sastāvdaļu (bruņojuma) imports,  eksports un tranzīts cauri Latvijas teritorijai, kā arī to izgatavošana un realizācija  Aizsardzības ministrijas vajadzībām tās noteiktajos uzņēmumos.
  21.  Detektīvdarbība.
  22.  Apsardzes darbība.
  23.  Medību, sporta, pašaizsardzības ieroču (arī šaujamieroču, auksto ieroču un pneimatisko  ieroču), munīcijas, sprāgstvielu un speciālo līdzekļu - gāzes pistoļu (revolveru), to  patronu, ar kairinošas iedarbības vielām pildīto gāzes baloniņu un elektrošoka ierīču -  imports, eksports, izgatavošana, realizācija un remonts (izņemot gāzes pistoļu  (revolveru) un ar kairinošas iedarbības vielām pildīto gāzes baloniņu remontu).
  24.  Dzelzceļa līniju, pievedceļu, tiltu un citu dzelzceļa komunikāciju projektēšana un celtniecība.
  25.  Gaisa pārvadājumi.
  26.  Speciālie aviācijas darbi.
  27.  Pasažieru komercpārvadājumi Latvijas teritorijā un starptautiskie pasažieru  komercpārvadājumi ar autobusiem.
  28.  Kravu komercpārvadājumi Latvijas teritorijā un starptautiskie kravu  komercpārvadājumi ar kravas automobiļiem.
  29.  Transportbūvju uzturēšana.
  30.  Mehānisko transportlīdzekļu, to numurēto agregātu un piekabju mazumtirdzniecība.
  31.  Kravu un pasažieru pārvadājumi ar jūras transportu.
  32.  Ar ostu un kuģu ekspluatāciju saistīto zemūdens darbu veikšana.
  33.  Pasta pakalpojumi.
  34.  Starpniecības pakalpojumi jūrnieku iekārtošanai darbā uz kuģiem.
  35.  Bezvadu sakaru pakalpojumi.
  36.  Uzņēmējdarbība būvniecībā (vadīšana, projektēšana, konsultēšana un būvdarbu veikšana) 
  37.  Kuģu atkritumu uzņemšana un utilizācija ostās.
  38.  Piesārņojuma seku likvidēšana akvatorijās.
  39.  Starptautiskā tūrisma darbība.
  40.  Labības imports un eksports.
  41.  Veterinārfarmaceitiskā darbība.
  42.  Augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecība.
  43.  Zvejniecība un akvakultūra.
  44.  Cukura imports.
  45.  Mežierīcības darbu veikšana.
  46.  Ģeodēziskie, topogrāfiskie, zemes mērniecības un zemes ierīcības darbi.
  47. Fotogrammetriskie kartogrāfiskie darbi.
  48.  Nekustamā īpašuma taksācija un vērtēšana.
  49.  Starpniecības darījumi ar privatizācijas sertifikātiem (kopīgo ieguldījumu sabiedrības,  ieguldījumu konsultantu uzņēmumi, tirdzniecības starpniecība, bankas, kas atver un  apkalpo juridisko personu sertifikātu kontus).
  50.  Melno un krāsaino metālu lūžņu iepirkšana Latvijā un to eksports.
  51.  Darbība ar 1. un 2. kategorijas prekursoriem.
  52.  Apgāde ar siltumenerģiju, elektroenerģiju, dabasgāzi un sašķidrināto gāzi.
  53.  Izglītības iestāžu atvēršana un darbība.
  54.  Elektroiekārtu projektēšana, izgatavošana, montāža un pārbaude.
  55.  Stratēģiskas nozīmes preču, produkcijas, pakalpojumu un tehnoloģiju eksports, imports  un tranzīts.

III PIELIKUMS

Profesijas, kas tiek uzskatītas par amatniecību saskaņā ar likumu “Par amatniecību” un Ministru kabineta 1994.gada 22.novembra noteikumiem nr.213 “Par amatiem, kuros personu profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību”

  1. Mūrnieks.
  2. Betonētājs.
  3. Namdaris.
  4. Jumiķis.
  5. Bruģētājs.
  6. Mozaīkas klājējs.
  7. Plāksnīšu licējs.
  8. Grīdas flīzētājs.
  9. Akustikas izolētājs.
  10. Saldēšanas iekārtu izolētājs.
  11. Grīdas licējs.
  12. Akmeņkalis.
  13. Ēku krāsotājs.
  14. Daiļkrāsotājs.
  15. Lakotājs.
  16. Sanitārtehniķis.
  17. Apgaismes elektriķis.
  18. Krāšņu podnieks.
  19. Podnieks.
  20. Skursteņslauķis.
  21. Kalējs.
  22. Atslēdznieks.
  23. Virpotājs
  24. Saldējamo iekārtu mehāniķis.
  25. Elektriķis.
  26. Automobiļu skārdnieks.
  27. Transporta līdzekļu krāsotājs.
  28. Automehāniķis.
  29. Lauksaimniecības mašīnu mehāniķis.
  30. Skārdnieks.
  31. Apkures, ventilācijas un saldēšanas iekārtu mehāniķis.
  32. Varkalis.
  33. Metāllējējs.
  34. Elektromehānisko iekārtu mehāniķis.
  35. Radio un TV iekārtu mehāniķis.
  36. Pulksteņmeistars.
  37. Gravieris.
  38. Zeltkalis.
  39. Sudrabkalis.
  40. Dārgmetālu kalējs.
  41. Slīpētājs.
  42. Būvgaldnieks.
  43. Galdnieks.
  44. Kokgriezējs.
  45. Koka virpotājs.
  46. Koka inkrustators.
  47. Koka modeļu izgatavotājs.
  48. Parketa licējs.
  49. Tapsētājs.
  50. Koka izstrādājumu lakotājs.
  51. Ratnieks.
  52. Pinējs.
  53. Lietussargu izgatavotājs.
  54. Drēbnieks.
  55. Izšuvējs.
  56. Adītājs.
  57. Audējs.
  58. Šuvējs.
  59. Kažokādu drēbnieks.
  60. Cepurnieks.
  61. Kurpnieks.
  62. Seglinieks.
  63. Apgleznotājs.
  64. Ādas amatnieks.
  65. Kažokādu izstrādātājs un ādminis.
  66. Maiznieks.
  67. Konditors.
  68. Miesnieks.
  69. Malējs.
  70. Pavārs.
  71. Masieris.
  72. Kosmetologs.
  73. Frizieris.
  74. Ortopēdijas tehniķis.
  75. Optiķis.
  76. Protēžu meistars.
  77. Stiklinieks.
  78. Stikla slīpētājs.
  79. Apgleznotājs.
  80. Fotogrāfs.
  81. Keramikas meistars.
  82. Grāmatsējējs.
  83. Iespiedējs.
  84. Burtlicis.
  85. Augstspiedējs.
  86. Stereotipists.
  87. Klavieru meistars.
  88. Stīgu instrumentu meistars.
  89. Koka pūšamo instrumentu meistars.
  90. Metāla pūšamo instrumentu meistars.
  91. Akordeonu meistars.
  92. Ērģeļu meistars.
  93. Mūzikas instrumentu izgatavotājs un remontētājs.
  94. Būvju tīrītājs.

 

IV PIELIKUMS

Pedagoģiskās profesijas (amati) (saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 14.marta noteikumiem nr.51 “Noteikumi par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem”)

 

Pirmsskolas, vispārējās un speciālās pamatizglītibas , vidējās izglītības, profesionālās izglītības, ārpusskolas izglītības iestādēs:

 1. Arod (amat) mācības skolotājs.

 2. Ārpusstundu darba organizators.

 3. Fizkultūras (sporta) organizators.

 4. Internāta, izglītības iestādes dienesta viesnīcas skolotājs.

 5. Izglītības iestādes direktors.

 6. Izglītības iestādes vadītājs.

7. Izglītības iestādes izpilddirektors.

8. Izglītības iestādes vadītāja (direktora) vietnieks.

9. Izglītības metodiķis.

10. Izglītības psihologs.

11. Izglītības sociologs.

12. Pagarinātās dienas grupas skolotājs.

13. Pamatdarbības struktūrvienības vadītājs izglītības jomā.

14. Pamatdarbības struktūrvienības vadītāja vietnieks izglītības jomā.

15. Pamatskolas, vidusskolas, arod (amat) izglītības vai vidējās speciālās izglītības iestādes skolotājs.

16. Pirmsskolas audzinātājs.

17. Pirmsskolas fizkultūras audzinātājs (skolotājs).

18. Pirmsskolas muzikālais audzinātājs (skolotājs).

19. Pirmsskolas skolotājs.

20. Pulciņa skolotājs.

21. Sākumskolas skolotājs.

22. Skolas (sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas) direktors.

23. Skolotājs logopēds.

24. Sociālais pedagogs.

25. Speciālās (vājdzirdīgo un nedzirdīgo, vājredzīgo un neredzīgo, psihiskās attīstības noviržu,       fiziskās attīstības noviržu, valodas attīstības) pirmsskolas skolotājs.

26. Speciālās (valodas attīstības) skolas skolotājs.

27. Speciālās (vājdzirdīgo un nedzirdīgo) skolas skolotājs.

28. Speciālās (vājredzīgo un neredzīgo) skolas skolotājs.

29. Speciālās (fiziskās attīstības noviržu) skolas skolotājs.

30. Speciālās (psihiskās attīstības noviržu) skolas skolotājs.

31. Sporta treneris (visu tipu izglītības iestādēs).

 

Augstākās izglītības iestādēs:

 1. Asistents.

 2. Asociētais profesors.

 3. Dekāns.

 4. Docents.

5. Lektors.

6. Pamatdarbības struktūrvienības vadītājs      izglītības jomā.

7. Pamatdarbības struktūrvienības vadītāja      vietnieks izglītības jomā.

8. Prodekāns.

9. Profesors.

10. Prorektors.

11. Rektors.

12. Sporta treneris (visu tipu izglītības iestādēs).

 

V PIELIKUMS

Dzelzceļa transporta darbinieki, kas saistīti ar vilcienu kustību un manevriem, pasažieru un kravu pārvadājumiem.

Prasības uzskaitītajiem amatiem un profesijām atbilst reglamentētās profesijas definīcijai un kompetences atestātam direktīvas 92/51/EEC izpratnē.

 

1. - 24.

Dienesti, daļas, iecirkņi:

Ekspluatācijas un komercdienesti,

Lokomotīvju, vagonu un ceļu saimniecību dienesti,

Tehniskie un elektrotehniskie dienesti,

Pārējie specializētie dienesti, daļas, iecirkņi:

- Vadītāji;

- Vadītāju vietnieki;

- Vecākie inženieri, inženieri;

- Galvenie speciālisti, speciālisti, eksperti.

 

25. - 39.

Tehniskā inspekcija:

- Priekšnieks;

- Priekšnieka vietnieks;

- Vecākie speciālisti

- kustības drošības,

- tehniskās uzraudzības

jautājumos;

- Vecākie inspektori un inspektori

- kustības drošības,

- tehniskās uzraudzības,

- katlu uzraudzības,

- elektrodrošības,

- darba aizsardzības

jautājumos;

- Kustības drošības inženieri.

 

40. - 46.

Firma "Serviss":

- Direktors;

- Direktora vietnieks;

- Galvenais inženieris;

- Daļu vadītāji;

- Daļu vadītāju vietnieki;

- Inženieri;

- Speciālisti.

 

 

47. - 54.

Ekspluatācijas dienesti (iecirkņi), saimniecības:

- Priekšnieki;

- Priekšnieku vietnieki;

- Kravu daļu priekšnieki;

- Kravu daļu priekšnieku vietnieki;

- Revidenti;

- Iecirkņu vecākie dispečeri;

- Iecirkņu vecāko dispečeru vietnieki;

- Vilcienu dispečeri.

 

55. - 88.

Dzelzceļa stacijas,

Lokomotīvju un vagonu depo,

Ceļu distances,

Signalizācijas un sakaru distances,

Elektroapgādes distances,

Mehanizētās kraušanas darbu distances,

Ceļu mašīnu stacijas,

Palīdzības vilcieni,

Apsardzes iecirkņi:

- Priekšnieki;

- Priekšnieku vietnieki;

- Galvenie inženieri;

- Galvenie speciālisti.

89. Mehanizēto šķirošanas uzkalnu priekšnieki.

90. Tehniskās apkopes punktu priekšnieki.

91. Lokomotīvju un vagonu depo vecākie meistari (cehu vadītāji).

92. Ceļu meistari (iecirkņu priekšnieki).

93. Tiltu meistari.

94. Lokomotīvju un vagonu pieņēmēji.

95. Mašīnisti - instruktori.

96. Instruktori.

97. Pasažieru staciju ēku priekšnieki.

98. Pasažieru staciju ēku priekšnieku vietnieki.

99. Pasažieru vagonu pavadoņu rezerves priekšnieki.

100. Pasažieru vagonu pavadoņu rezerves priekšnieku vietnieki.

101. Vilcienu priekšnieki.

102. Revidenti - instruktori.

103. Pasažieru vilcienu kontrolieri - revidenti.

104. Staciju dispečeri.

105. Manevru dispečeri.

 

106. - 109.

Dežuranti:

- staciju,

- posteņu,

- šķirošanas uzkalnu,

- pārmiju.

110. Vilcienu sastādītāji.

111.Vilcienu sastādītāju palīgi.

112. Vagonu kustības ātruma regulētāji.

113. Galvenie konduktori.

114. Signālisti.

115. Staciju dežuranti.

116. Centralizācijas posteņu operatori.

117. Šķirošanas uzkalnu operatori.

118. Kravu pagalmu pārziņi.

119. Konteineru laukumu pārziņi.

120. Kravas rajonu priekšnieki.

121. Kravas un bagāžas pieņēmēji.

122. Vilcienu pieņēmēji.

123. Komercapkopes punktu brigadieri.

124. Pasažieru staciju ēku priekšnieku dežūrējošie palīgi.

125. Lokomotīvju un motorvagonu ritošā sastāva mašīnisti.

126. Lokomotīvju un motorvagonu ritošā sastāva mašīnistu palīgi.

127.Lokomotīvju depo dežuranti.

128. Lokomotīvju depo dežurantu palīgi.

 

129. - 136.

Kurināmo noliktavas,

Lokomotīvju ekipēšanas punkti:

- Priekšnieki;

- Vecākie meistari;

- Meistari;

- Brigadieri.

137. Lokomotīvju un vagonu depo defektoskopisti.

138. Tehniskās apkopes punktu brigadieri.

139. Tehniskās apkopes punktu operatori.

140. Tehniskās apkopes punktu atslēdznieki.

 

141. - 149.

Kontroltehniskās apkopes un vagonu sagatavošanas punkti,

Riteņpāru un rullīšu gultņu remonta ražošanas iecirkņi,

Elektriskās iekārtas remonta un montāžas iecirkņi:

- Brigadieri;

- Atslēdznieki;

- Operatori.

150. Vecākie vagonu apskatītāji.

151. Vagonu apskatītāji.

152. Vilcienu elektromehāniķi.

153. Pasažieru un dienesta vagonu pavadoņi.

 

154. - 168.

Ceļu distances,

Ceļu mašīnu stacijas:

- Ceļa meistari;

- Brigadieri;

- Mākslīgo būvju uzturēšanas brigadieri.

- Distanču darbnīcu priekšnieki.

- Distanču darbnīcu meistari.

- Distanču dežuranti;

- Ceļa mērījumu operatori;

- Ceļa mērījumu operatoru palīgi;

- Defektoskopijas ratiņu operatori;

- Sliežu ceļa mašīnu mašīnisti;

- Hoperdozatoru un pašizgāzējvagonu sastāvu mašīnisti;

- Ceļu montieri;

- Tiltu atslēdznieki;

- Pārbrauktuvju dežuranti;

- Pārbrauktuvju signālisti.

 

169. - 172.

Centralizācijas un sakaru distanču ražošanas iecirkņi:

- Priekšnieki;

- Vecākie elektromehāniķi;

- Elektromehāniķi;

- Elektromontieri,

       kas apkalpo

- līniju un staciju signalizācijas,

- centralizācijas,

- bloķēšanas,

- mehanizēto šķirošanas uzkalnu,

- sakaru,

- radio,

- pasažieru informācijas,

- automātikas

      iekārtas.

 

173. - 188.

Kontakttīklu rajonu vilces apakšstacijas,

Elektroapgādes rajoni:

- Priekšnieki;

- Speciālisti;

- Vecākie elektromehāniķi;

- Elektromehāniķi;

- Vecākie meistari;

- Meistari;

- Elektromontieri;

- Remontu revīzijas iecirkņu strādnieki.

189. Elektroapgādes distanču vecākie energodispečeri.

190. Elektroapgādes distanču energodispečeri.

191. Elektroapgādes distanču inženieri.

 

192. - 200.

Apgrozības depo,

Mehanizētās kraušanas darbu distances,

Pasažieru ēkas un izziņu biroji:

- Dežuranti;

- Bagāžas nesēji;

- Kasu pārziņi;

- Glabātuvju pārziņi;

- Vecākie biļešu kasieri;

- Kasieri.

 

201. Automotrisu, motorvilcēju un drezīnu mašīnisti (vadītāji).

202. Automotrisu, motorvilcēju un drezīnu mašīnistu (vadītāju) palīgi.

 

203. - 208.

Iekraušanas un izkraušanas mehanizēto distanču ražošanas iecirkņi:

- Priekšnieki;

- Celtņu mašīnisti;

- Mehanizatori;

- Iekrāvēju vadītāji;

- Pašgājējmehānismu vadītāji;

- Komplekso brigāžu strādnieki.

 

209. - 211.

Apsardzes daļas:

- Vecākie sargi;

- Sargi;

- Dienesta suņu pavadoņi.