| I NODAĻA DEFINĪCIJAS
1. PANTS Šīs direktīvas mērķiem tiek izmantotas šādas definīcijas: (a) diploms: jebkurš dokumentāls izglītības un apmācības pierādījums vai šādu pierādījumu kopums: - kuru izsniegusi Dalībvalsts kompetenta iestāde, kas pilnvarota šīs valsts likumdošanā noteiktajā kārtībā - kas apliecina, ka tā īpašnieks ir sekmīgi apguvis: (i) vai nu pēcvidusskolas izglītības programmu, kas neatbilst direktīvas 89/48/EEC 1(a) panta otrās atkāpes noteikumiem, kuras ilgums ir vismaz viens gads vai ekvivalenta ilguma daļēja laika izglītības programmu, viens no iestāju noteikumiem kurai ir, kā vispārēja prasība, tādas vidējās izglītības programmas sekmīga apguve, kas dod tiesības pretendēt uz iestāju universitātē vai augstskolā, kā arī profesionālās apmācības programmu, kas var tikt pieprasīta papildus šai pēcvidusskolas izglītībai, (ii) vai arī vienu no izglītības un apmācības kursiem, kas minēti pielikumā C, un - kas apliecina, ka tā īpašniekam ir profesionālās kvalifikācijas, kas nepieciešamas, lai tas varētu sākt darbu vai veikt patstāvīgu profesionālo darbību reglamentētajā profesijā šajā Dalībvalstī, un ar šo dokumentu apliecinātā izglītība un apmācība ir apgūta galvenokārt Kopienā, vai izglītības iestādēs ārpus Kopienas, kas nodrošina Dalībvalsts likumdošanai atbilstošu izglītību, vai arī tā īpašniekam ir trīs gadu profesionālā pieredze šajā profesijā, kuru apstiprina Dalībvalsts, kas atzinusi trešās valsts izglītības un apmācības pierādījumus. Tālāk minētais ir jāuzskata par tādu pašu pierādījumu kā diploms pirmajā apakšparagrāfā norādītajā nozīmē: jebkurš izglītības un apmācības pierādījums vai šādu pierādījumu kopums, kuru izsniedz Dalībvalsts kompetenta iestāde, ja tas piešķirts pēc sekmīgas izglītības un apmācības programmas beigšanas Kopienā un šīs Dalībvalsts kompetenta iestāde to atzīst par atbilstošu attiecīgajam līmenim, un ja tas dod tādas pašas tiesības sākt darbu un veikt patstāvīgu profesionālo darbību reglamentētajā profesijā šajā Dalībvalstī; (b) izglītības sertifikāts: jebkurš dokumentāls izglītības un apmācības pierādījums vai šādu pierādījumu kopums: - kuru izsniegusi Dalībvalsts kompetenta iestāde, kas pilnvarota šīs valsts likumdošanā noteiktajā kārtībā, - kas apliecina, ka šī dokumenta īpašnieks pēc vidējās izglītības iegūšanas ir sekmīgi apguvis: vai nu izglītības un apmācības programmu uz kuru nav attiecināms (a) punkts, un kas tiek realizēta izglītības iestādē vai darbā, vai arī programmu, kas tiek realizēta apvienoti izglītības iestādē un darbā, un, gadījumos ja tas nepieciešams, tiek papildināta ar pārbaudes laiku vai profesionālo praksi, kur tā nepieciešama kā šīs programmas papildinājums, vai pārbaudes laiku vai profesionālo praksi, kas nepieciešama kā šīs vidējās izglītības programmas papildinājums, vai - kas apliecina, ka tā īpašnieks pēc tehniskas vai profesionālas vidējās izglītības programmas apguves, ir nepieciešamības gadījumos papildus apguvis izglītības vai apmācības programmu, kas atbilst iepriekšējā atkāpē norādītajai, vai arī ir izgājis pārbaudes laiku vai profesionālo praksi, ja tā nepieciešama kā papildinājums šai tehniskajai vai profesionālajai izglītības programmai, un - kas norāda, ka dokumenta īpašniekam ir profesionālā kvalifikācija, kas nepieciešama, lai sāktu darbu vai veiktu patstāvīgu profesionālo darbību reglamentētā profesijā šajā Dalībvalstī ar noteikumu, ka izglītība un apmācība, ko apliecina šis dokuments, ir iegūta galvenokārt Kopienā vai izglītības iestādēs ārpus Kopienas, kas nodrošina Dalībvalsts likumdošanai atbilstošu izglītību, vai arī tā īpašniekam ir divu gadu profesionālā pieredze šajā profesijā, kuru apstiprina Dalībvalsts, kas atzinusi trešās valsts izglītības un apmācības pierādījumus. Tālāk minētais ir jāuzskata par tādu pašu pierādījumu kā sertifikāts pirmā apakšparagrāfa norādītajā nozīmē: jebkurš izglītības un apmācības pierādījums vai šādu pierādījumu kopums, kuru izsniedz Dalībvalsts kompetenta iestāde, ja tas piešķirts pēc sekmīgas izglītības un apmācības programmas beigšanas Kopienā un šīs Dalībvalsts kompetenta institūcija to atzīst kā atbilstošu attiecīgajam līmenim, un ja tas dod tādas pat tiesības sākt darbu un veikt patstāvīgu profesionālo darbību reglamentētajā profesijā šajā Dalībvalstī;
(c) kompetences atestāts: jebkurš kvalifikāciju pierādījums: - kas apliecina izglītību un apmācību, uz kurām nav attiecināms pierādījumu kopums vai šāda kopuma daļa, kas atbilst diplomam direktīvas 89/48/EEC izpratnē vai arī diplomam vai izglītības sertifikātam šīs direktīvas izpratnē, vai - kuru izsniegusi Dalībvalsts kompetenta iestāde, kas pilnvarota šīs valsts likumdošanā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz to personas īpašību, spēju vai zināšanu novērtējumu, kuras tiek uzskatītas par būtiskām, lai pretendents varētu veikt darbu profesijā, un šajā gadījumā nav nepieciešami pierādījumi par agrāk iegūto izglītību vai apmācību; . . . . . (e) reglamentēta profesija: reglamentēta profesionālā darbība vai darbību kopums, kas Dalībvalstī attiecināms uz šo profesiju; (f) reglamentēta profesionālā darbība: profesionālā darbība, kuras sākšanai vai patstāvīgai veikšanai kādā tās veidā Dalībvalstī, tieši vai netieši, saskaņā ar tiesiskajiem aktiem, ir nepieciešami izglītības un apmācības pierādījumi vai kompetences atestāts. Reglamentētas profesionālās darbības veidus jo īpaši nosaka: - darbošanās profesijā, izmantojot šīs profesijas nosaukumu vai amata nosaukumu, ja šī nosaukuma izmantošana ir noteikta ar izglītības un apmācības pierādījumu vai kompetences atestātu nepieciešamību, kuru reglamentē tiesiskie akti, - darbošanās profesijā, kas saistīta ar veselības aizsardzību, ja izdevumu apmaksa un/vai atlīdzība par šo darbu ir pakļauta valsts sociālās nodrošināšanas noteikumiem, saskaņā ar kuriem šai darbībai nepieciešami izglītības un apmācības pierādījumi vai kompetences atestāts. Ja uz šo darbību nav attiecināms pirmais apakšparagrāfs, profesionālā darbība jāuzskata par reglamentētu profesionālo darbību, ja to veic kādas apvienības vai organizācijas biedri, kuras mērķis ir īpaši veicināt un saglabāt augstus kritērijus attiecīgajā profesionālajā jomā un, lai šīs organizācijas šo mērķi sasniegtu, Dalībvalsts tās atzīst kādā īpašā formā, un: - kas izsniedz tās biedriem izglītību un apmācību apstiprinošus pierādījumus, - kas nodrošina to, ka tās biedri pakļaujas profesionālās ētikas normām, kuras nosaka šī organizācija, un - kas piešķir tiem tiesības izmantot profesionālos nosaukumus (titulus) vai kvalifikāciju apstiprinošos apzīmējumus (iniciāļus), vai gūt priekšrocības no šī statusa, kas atbilst šai izglītībai un apmācībai. Kad Dalībvalsts kādu apvienību vai organizāciju, kas atbilst otrā apakšparagrāfa noteikumiem, atzīst šī apakšparagrāfa izpratnē, tai tas ir jādara zināms Komisijai. . . . . .
E I R O P A S L Ī G U M S
par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses
BEĻĢIJAS KARALISTE, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA., SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, NĪDERLANDES KARALISTE, AUSTRIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS KARALISTE, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE
līgumslēdzējas Puses Līgumā, ar kuru tika izveidota Eiropas Savienība, Līgumā, ar kuru tika izveidota Eiropas Kopiena, Līgumā, ar kuru tika izveidota Eiropas Ogļu un tērauda kopiena, un Līgumā, ar kuru tika izveidota Eiropas Atomenerģijas kopiena, turpmāk tekstā sauktas par Dalībvalstīm, un
EIROPAS KOPIENA, EIROPAS ATOMENERĢĒTIKAS KOPIENA un EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA, turpmāk tekstā sauktas par Kopienu,
darbojoties Eiropas Savienības ietvaros, no vienas puses,
un LATVIJAS REPUBLIKA, turpmāk tekstā saukta par Latviju, no otras puses,
ATSAUCOTIES uz vēsturiskajām saiknēm starp Pusēm, un to kopējām vērtībām; atzīstot, ka Kopiena un Latvija vēlas nostiprināt šīs saiknes, izveidot ciešas un ilgstošas attiecības uz savstarpējas ieinteresētības pamata, kas ļautu Latvijai piedalīties Eiropas integrācijas procesā, lai nostiprinātu un tālāk attīstītu iepriekš izveidotās attiecības, jo sevišķi ar Līguma par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību un ar Līguma par brīvo tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem starpniecību; . . . . . . . . . . . VIENOJĀS PAR SEKOJOŠO:
1. PANTS 1. Ar šo tiek izveidota asociācija starp Kopienu un tās Dalībvalstīm, no vienas puses, un Latviju, no otras puses. . . . . . . . . . .
ARTICLE 50 In order to make it easier for the Community nationals and Latvian nationals to take up and pursue regulated professional activities in Latvia and the Community respectively, the Association Council shall examine which steps are necessary to be taken to provide for the mutual recognition of qualifications. It may take all necessary measures to that end.
50. PANTS Lai atvieglotu Kopienas pilsoņiem un Latvijas pilsoņiem uzsākt un veikt pastāvīgu profesionālu darbību, attiecīgi, Latvijā un Kopienā, Asociācijas Padome izskata, kādi pasākumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu abpusēju kvalifikācijas atzīšanu. Tā var veikt visus nepieciešamos pasākumus šajā nolūkā. . . . . . . . 72. PANTS 1. Kopiena un Latvija turpmāk izveido ekonomisko sadarbību, kuras mērķis ir dot ieguldījumu Latvijas attīstībā un izaugsmes potenciālā. Tādai sadarbībai ir jāstiprina pastāvošās ekonomiskās saites uz visplašākajiem iespējamiem pamatiem, lai abas Puses gūtu labumu. ................................................... 3. Šajā nolūkā sadarbībai būtu jo sevišķi jākoncentrējas uz to politiku un pasākumiem, kas attiecas uz rūpniecību, ieguldījumiem, lauksaimniecību un agroindustriālo sektoru, enerģiju, transportu, reģionālo attīstību un tūrismu. .................................................... 78. PANTS Izglītība un apmācība 1. Sadarbībai ir jābūt vērstai uz cilvēku resursu attīstību un vispārējās izglītības līmeņa un profesionālās kvalifikācijas celšanu Latvijā, tiklab valsts, kā arī privātajā sektorā, ņemot vērā Latvijas prioritātes. Institucionālie ietvari un sadarbības plāni tiks noteikti saskaņā ar Eiropas Apmācību Fondu, TEMPUS programmu un Eirofakultāti. Latvijas piedalīšanās citās programmās arī tiks izskatīta šajā kontekstā. 2. Sadarbībai ir jābūt īpaši vērstai uz sekojošām jomām: - izglītības un apmācības sistēmas reformas Latvijā; - sākotnējā apmācība, apmācība un pārapmācība darba vietā, ieskaitot valsts un privātā sektora vadošo personālu un vecākos ierēdņus, jo sevišķi prioritārajās jomās, kas tiks noteiktas; - skolotāju apmācības darba vietā; - sadarbība starp universitātēm, sadarbība starp universitātēm un firmām, skolotāju, studentu, administratoru un jauniešu mobilitāte; - mācību kursu veicināšana Eiropas studiju jomā attiecīgo institūciju ietvaros; - studiju periodu un diplomu savstarpēja atzīšana; - latviešu valodas apmācības veicināšana, jo sevišķi pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri pieder pie minoritātēm; - Kopienas valodu mācīšana, tulku apmācība un Kopienas standartu un terminoloģijas lietošanas veicināšana; - neklātienes izglītības attīstīšana un jaunas apmācības tehnoloģijas; - apgāde ar mācību materiāliem un iekārtām.
9.1. brokeru sabiedrības (starpniecības darījumi ar vērtspapīriem un vērtspapīru kontu turēšana). 9.2. banku darbība (starpniecības darījumi ar vērtspapīriem un vērtspapīru kontu turēšana). 9.3.fondu biržu darbība.
Pirmsskolas, vispārējās un speciālās pamatizglītibas , vidējās izglītības, profesionālās izglītības, ārpusskolas izglītības iestādēs: 1. Arod (amat) mācības skolotājs. 2. Ārpusstundu darba organizators. 3. Fizkultūras (sporta) organizators. 4. Internāta, izglītības iestādes dienesta viesnīcas skolotājs. 5. Izglītības iestādes direktors. 6. Izglītības iestādes vadītājs. 7. Izglītības iestādes izpilddirektors. 8. Izglītības iestādes vadītāja (direktora) vietnieks. 9. Izglītības metodiķis. 10. Izglītības psihologs. 11. Izglītības sociologs. 12. Pagarinātās dienas grupas skolotājs. 13. Pamatdarbības struktūrvienības vadītājs izglītības jomā. 14. Pamatdarbības struktūrvienības vadītāja vietnieks izglītības jomā. 15. Pamatskolas, vidusskolas, arod (amat) izglītības vai vidējās speciālās izglītības iestādes skolotājs. 16. Pirmsskolas audzinātājs. 17. Pirmsskolas fizkultūras audzinātājs (skolotājs). 18. Pirmsskolas muzikālais audzinātājs (skolotājs). 19. Pirmsskolas skolotājs. 20. Pulciņa skolotājs. 21. Sākumskolas skolotājs. 22. Skolas (sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas) direktors. 23. Skolotājs logopēds. 24. Sociālais pedagogs. 25. Speciālās (vājdzirdīgo un nedzirdīgo, vājredzīgo un neredzīgo, psihiskās attīstības noviržu, fiziskās attīstības noviržu, valodas attīstības) pirmsskolas skolotājs. 26. Speciālās (valodas attīstības) skolas skolotājs. 27. Speciālās (vājdzirdīgo un nedzirdīgo) skolas skolotājs. 28. Speciālās (vājredzīgo un neredzīgo) skolas skolotājs. 29. Speciālās (fiziskās attīstības noviržu) skolas skolotājs. 30. Speciālās (psihiskās attīstības noviržu) skolas skolotājs. 31. Sporta treneris (visu tipu izglītības iestādēs).
Augstākās izglītības iestādēs: 1. Asistents. 2. Asociētais profesors. 3. Dekāns. 4. Docents. 5. Lektors. 6. Pamatdarbības struktūrvienības vadītājs izglītības jomā. 7. Pamatdarbības struktūrvienības vadītāja vietnieks izglītības jomā. 8. Prodekāns. 9. Profesors. 10. Prorektors. 11. Rektors. 12. Sporta treneris (visu tipu izglītības iestādēs).
Prasības uzskaitītajiem amatiem un profesijām atbilst reglamentētās profesijas definīcijai un kompetences atestātam direktīvas 92/51/EEC izpratnē.
1. - 24. Dienesti, daļas, iecirkņi: Ekspluatācijas un komercdienesti, Lokomotīvju, vagonu un ceļu saimniecību dienesti, Tehniskie un elektrotehniskie dienesti, Pārējie specializētie dienesti, daļas, iecirkņi: - Vadītāji; - Vadītāju vietnieki; - Vecākie inženieri, inženieri; - Galvenie speciālisti, speciālisti, eksperti.
25. - 39. Tehniskā inspekcija: - Priekšnieks; - Priekšnieka vietnieks; - Vecākie speciālisti - kustības drošības, - tehniskās uzraudzības jautājumos; - Vecākie inspektori un inspektori - kustības drošības, - tehniskās uzraudzības, - katlu uzraudzības, - elektrodrošības, - darba aizsardzības jautājumos; - Kustības drošības inženieri.
40. - 46. Firma "Serviss": - Direktors; - Direktora vietnieks; - Galvenais inženieris; - Daļu vadītāji; - Daļu vadītāju vietnieki; - Inženieri; - Speciālisti.
47. - 54. Ekspluatācijas dienesti (iecirkņi), saimniecības: - Priekšnieki; - Priekšnieku vietnieki; - Kravu daļu priekšnieki; - Kravu daļu priekšnieku vietnieki; - Revidenti; - Iecirkņu vecākie dispečeri; - Iecirkņu vecāko dispečeru vietnieki; - Vilcienu dispečeri.
55. - 88. Dzelzceļa stacijas, Lokomotīvju un vagonu depo, Ceļu distances, Signalizācijas un sakaru distances, Elektroapgādes distances, Mehanizētās kraušanas darbu distances, Ceļu mašīnu stacijas, Palīdzības vilcieni, Apsardzes iecirkņi: - Priekšnieki; - Priekšnieku vietnieki; - Galvenie inženieri; - Galvenie speciālisti. 89. Mehanizēto šķirošanas uzkalnu priekšnieki. 90. Tehniskās apkopes punktu priekšnieki. 91. Lokomotīvju un vagonu depo vecākie meistari (cehu vadītāji). 92. Ceļu meistari (iecirkņu priekšnieki). 93. Tiltu meistari. 94. Lokomotīvju un vagonu pieņēmēji. 95. Mašīnisti - instruktori. 96. Instruktori. 97. Pasažieru staciju ēku priekšnieki. 98. Pasažieru staciju ēku priekšnieku vietnieki. 99. Pasažieru vagonu pavadoņu rezerves priekšnieki. 100. Pasažieru vagonu pavadoņu rezerves priekšnieku vietnieki. 101. Vilcienu priekšnieki. 102. Revidenti - instruktori. 103. Pasažieru vilcienu kontrolieri - revidenti. 104. Staciju dispečeri. 105. Manevru dispečeri.
106. - 109. Dežuranti: - staciju, - posteņu, - šķirošanas uzkalnu, - pārmiju. 110. Vilcienu sastādītāji. 111.Vilcienu sastādītāju palīgi. 112. Vagonu kustības ātruma regulētāji. 113. Galvenie konduktori. 114. Signālisti. 115. Staciju dežuranti. 116. Centralizācijas posteņu operatori. 117. Šķirošanas uzkalnu operatori. 118. Kravu pagalmu pārziņi. 119. Konteineru laukumu pārziņi. 120. Kravas rajonu priekšnieki. 121. Kravas un bagāžas pieņēmēji. 122. Vilcienu pieņēmēji. 123. Komercapkopes punktu brigadieri. 124. Pasažieru staciju ēku priekšnieku dežūrējošie palīgi. 125. Lokomotīvju un motorvagonu ritošā sastāva mašīnisti. 126. Lokomotīvju un motorvagonu ritošā sastāva mašīnistu palīgi. 127.Lokomotīvju depo dežuranti. 128. Lokomotīvju depo dežurantu palīgi.
129. - 136. Kurināmo noliktavas, Lokomotīvju ekipēšanas punkti: - Priekšnieki; - Vecākie meistari; - Meistari; - Brigadieri. 137. Lokomotīvju un vagonu depo defektoskopisti. 138. Tehniskās apkopes punktu brigadieri. 139. Tehniskās apkopes punktu operatori. 140. Tehniskās apkopes punktu atslēdznieki.
141. - 149. Kontroltehniskās apkopes un vagonu sagatavošanas punkti, Riteņpāru un rullīšu gultņu remonta ražošanas iecirkņi, Elektriskās iekārtas remonta un montāžas iecirkņi: - Brigadieri; - Atslēdznieki; - Operatori. 150. Vecākie vagonu apskatītāji. 151. Vagonu apskatītāji. 152. Vilcienu elektromehāniķi. 153. Pasažieru un dienesta vagonu pavadoņi.
154. - 168. Ceļu distances, Ceļu mašīnu stacijas: - Ceļa meistari; - Brigadieri; - Mākslīgo būvju uzturēšanas brigadieri. - Distanču darbnīcu priekšnieki. - Distanču darbnīcu meistari. - Distanču dežuranti; - Ceļa mērījumu operatori; - Ceļa mērījumu operatoru palīgi; - Defektoskopijas ratiņu operatori; - Sliežu ceļa mašīnu mašīnisti; - Hoperdozatoru un pašizgāzējvagonu sastāvu mašīnisti; - Ceļu montieri; - Tiltu atslēdznieki; - Pārbrauktuvju dežuranti; - Pārbrauktuvju signālisti.
169. - 172. Centralizācijas un sakaru distanču ražošanas iecirkņi: - Priekšnieki; - Vecākie elektromehāniķi; - Elektromehāniķi; - Elektromontieri, kas apkalpo - līniju un staciju signalizācijas, - centralizācijas, - bloķēšanas, - mehanizēto šķirošanas uzkalnu, - sakaru, - radio, - pasažieru informācijas, - automātikas iekārtas.
173. - 188. Kontakttīklu rajonu vilces apakšstacijas, Elektroapgādes rajoni: - Priekšnieki; - Speciālisti; - Vecākie elektromehāniķi; - Elektromehāniķi; - Vecākie meistari; - Meistari; - Elektromontieri; - Remontu revīzijas iecirkņu strādnieki. 189. Elektroapgādes distanču vecākie energodispečeri. 190. Elektroapgādes distanču energodispečeri. 191. Elektroapgādes distanču inženieri.
192. - 200. Apgrozības depo, Mehanizētās kraušanas darbu distances, Pasažieru ēkas un izziņu biroji: - Dežuranti; - Bagāžas nesēji; - Kasu pārziņi; - Glabātuvju pārziņi; - Vecākie biļešu kasieri; - Kasieri.
201. Automotrisu, motorvilcēju un drezīnu mašīnisti (vadītāji). 202. Automotrisu, motorvilcēju un drezīnu mašīnistu (vadītāju) palīgi.
203. - 208. Iekraušanas un izkraušanas mehanizēto distanču ražošanas iecirkņi: - Priekšnieki; - Celtņu mašīnisti; - Mehanizatori; - Iekrāvēju vadītāji; - Pašgājējmehānismu vadītāji; - Komplekso brigāžu strādnieki.
209. - 211. Apsardzes daļas: - Vecākie sargi; - Sargi; - Dienesta suņu pavadoņi. |