2. IZGLĪTĪBAS SISTĒMAS UN PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

Izglītība Latvijā tiek iedalīta četrās pakāpēs - pirmsskolas, pamata, vidējā un augstākajā. Pēc izglītības satura tā var būt vispārējā (akadēmiskā) vai profesionālā.

2.1. Pamatizglītība.

Pamatizglītība ilgst 9 gadus, ietverot 4 gadus sākumskolas un 5 gadus pamatskolas, tā ir vienāda visā valstī. Pamatskolas beidzēji saņem 9-gadīgās pamatskolas atestātu.

Bērni sāk apmeklēt skolu 6 - 7 gadu vecumā, obligātās izglītības mācību laiks ir līdz 9-gadīgās pamatskolas beigšanai vai līdz 15 gadu vecumam.

Galvenā izvēle pēc pamatskolas beigšanas ir starp vispārējo vidējo izglītību, arodizglītību, amatizglītību un vidējo speciālo izglītību (skat. shēmu).

2.2. Vispārējā vidējā izglītība.

Vispārējā vidējā izglītība ilgst 3 gadus pēc pamatizglītības iegūšanas. Lai saņemtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, skolēniem jāapgūst 5 obligātie un vismaz 7 izvēles priekšmeti un jānokārto 5 gala eksāmeni. Viens no 5 eksāmeniem jāizvēlas priekšmetā, kas apgūts profilkursa līmenī.

Atestātu par vispārējo vidējo izglītību papildina atzīmju lapa, kurā norādītas galīgās atzīmes vismaz 12 apgūtajos priekšmetos un visu 5 eksāmenu atzīmes. Visām personām, kurām ir vispārējā vidējā izglītība, ir tiesības stāties augstākās izglītības mācību iestādēs.

2.3. Profesionālā izglītība.

Latvijā vidējās pakāpes profesionālo izglītību var iegūt arodizglītības, amatizglītības un vidējās speciālās izglītības mācību iestādēs.

Uzņemšanas noteikumi. Profesionālās izglītības mācību iestādēs mācības var uzsākt jaunieši pēc pilnas pamatizglītības (9 klases) vai pilnas vispārējās vidējās izglītības (12 klases) apgūšanas. Jaunieši, kuri nav apguvuši pilnu pamatizglītības standartu, izglītību var turpināt arodpamatskolu izglītības programmās.

Izglītības un zinātnes ministrija un citas nozaru ministrijas (Zemkopības ministrija, Labklājības ministrija, Kultūras ministrija), kuru pārziņā ir profesionālās izglītības mācību iestādes, apstiprinot uzņemšanas plānus, nosaka jauno audzēkņu uzņemšanas laiku, audzēkņu skaitu attiecīgajās izglītības programmās un vispārīgos uzņemšanas noteikumus. Izglītības iestāžu kompetencē ir detalizēta uzņemšanas kārtības izsludināšana, pretendentu konkursa vai iestājeksāmenu organizēšana. Atsevišķos arodos un specialitātēs tiek noteikts minimālais vecums vai īpašas prasības pret veselības stāvokli.

2.3.1. Arodizglītība.

Arodizglītību var iegūt arodpamatskolās, arodvidusskolās, arodģimnāzijās un arodskolās. Šīs pakāpes izglītības programmas paredzētas kvalificētu strādnieku sagatavošanai. Atkarībā no izglītības programmas virziena un satura mācību laiks ir no 1 - 4 gadi. Tikai arodģimnāzijas beidzējiem ir tiesības turpināt izglītību augstskolās, jo izglītības programma ietver vispārējās vidējās izglītības standartu. Pārējo arodizglītības mācību iestāžu beidzējiem, lai varētu turpināt izglītību augstākās izglītības mācību iestādēs, papildus ir jāapgūst vispārējās vidējās izglītības standarta saturs. Arodizglītības mācību iestāžu veidi ir uzskaitīti 5. tabulā.

5. tabula

Arodizglītības mācību iestāžu tipi

Skolas veids

Uzņemšanas prasības

Mācību ilgums

Vispārējo vidējo izglītību

Arodpamatskola

9-gadīga izglītība, var būt nepabeigta

1-2

neiegūst

Arodvidusskola

9-gadīga izglītība

3-4

neiegūst

Arodģimnāzija

9-gadīga izglītība

4

iegūst

Arodskola

vispārējā vidējā izglītība

1-2

neiegūst

(ir iepriekš)

2.3.2. Vidējā speciālā izglītība.

Vidējās speciālā izglītības mācību iestādes ir tehnikumi, koledžas.

Atkarībā no izglītības programmas satura, mācību laiks pēc pamatskolas beigšanas ir 4 - 5 gadi, pēc vidusskolas beigšanas 2 - 3 gadi. Šīs izglītības programmas ietver profesionālo izglītību un vispārējās vidējās izglītības standartu. Visiem vidējās speciālās izglītības mācību iestāžu beidzējiem ir tiesības stāties augstskolās.

Vidējo speciālo mācību iestāžu, īpaši programmu, kas paredzētas vidusskolu beigušajiem, liktenis patlaban ir neskaidrs. Mācības šajās programmās ilgst 2-3 gadus un bieži ir augstā līmenī.

Vienam no galvenajiem punktiem kopējā Latvijas izglītības reformā jābūt vidējās speciālās izglītības iestāžu pārorganizēšanai par aroda (vai neuniversitāšu) tipa augstākās izglītības iestādēm līdzīgi kā vācu Fachhochschulen vai holandiešu Hogescholen, kas atbilst ISCED piektajam līmenim.

Profesionālo izglītību apliecinošais dokuments. Profesionālo izglītību apliecina

  • diploms par arodizglītību,
  • diploms par vidējo speciālo izglītību.

Kopā ar profesionālo izglītību apliecinošo dokumentu - diplomu, tiek izsniegts noteikta parauga ² Sekmju izraksts² , kas ir diploma neatņemama sastāvdaļa.

Personām, kuras nav apguvušas profesionālās izglītības mācību iestādes pilnu kursu, izsniedz izziņu par izglītības programmas apgūto daļu.

2.4. Augstākā izglītības

Tiesības studēt ir visiem, kam ir pabeigta vispārējā vidējā izglītība. Tomēr augstākās izglītības iestādes drīkst brīvi noteikt izvēles priekšmetus, kuriem jābūt apgūtiem skolā, lai absolvents varētu tikt uzņemts studijām izvēlētajā programmā. Latviešu valodas zināšanas tiek pārbaudītas gadījumos, ja absolvents nav beidzis skolu ar latviešu mācību valodu.

2.4.1. Profesionālā augstākā izglītība

Profesionālā augstākā izglītība ir lietišķajā zinātnē saskaņota izglītība, kas sagatavo profesionālai darbībai. Profesionālās augstākās izglītības programmas var būt

1-2 gadus ilgas un tikt apgūtas pēc vai paralēli akadēmiskajām (bakalaura) studiju programmām;

ne mazāk kā 4 gadus garas patstāvīgas augstskolas studiju programmas pēc vispārējās vidējās izglītības iepgūšanas.

2.4.2. Akadēmiskā augstākā izglītība

Akadēmiskā augstākā izglītība ir fundamentālajā un/vai lietišķajā zinātnē sakņota izglītība un tās obligāta pazīme ir pētnieciskā darba komponents studiju programmās. Akadēmiskā augstākā izglītība iedalās 2 fāzēs. Pēc pirmās fāzes iegūst bakalaura grādu, bet pēc otrās - maģistra. Bakalaura studiju programmas Latvijā ir 3 vai 4 gadus ilgas. Saskaņā ar likumu par pabeigtas augstākās izglītības programmām uzskatāmas tikai 4 gadu programmas. Maģistratūras programmas parasti ir 2 gadus ilgas un to sekmīga pabeigšana dod tiesības iestāties doktorantūrā.