6. LIKUMDOŠANA-PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA UN TĀLĀKĀS PRASĪBAS

Izglītības likumu, citus izglītību reglamentējošus tiesību aktus, kā arī Valsts budžetu pieņem Saeima. Valsts nozīmes tiesību aktus pieņem Ministru Kabinets. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā normatīvos dokumentus, nolikumus, vadlīnijas u.c., kas ir saistoši visām Latvijas izglītības iestādēm.

1991. gadā pieņemtais Izglītības likums regulē izglītības sistēmu kopumā, nosaka valsts, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju, profesionālo korporāciju un asociāciju, privāto personu, izglītības iestāžu, vecāku, skolēnu, studentu tiesības un pienākumus, kā arī nosaka izglītības nosaka izglītības pakāpes, veidus, izglītības iestāžu tipus.

Izglītības likumam ir pakārtoti dažādi paraugnolikumi un nolikumi. Ir pieņemti paraugnolikumi par katru atsevišķu izglītības iestāžu tipu, to licencēšanu un akreditāciju. Licencēšanas nolikums nosaka kārtību, kādā tiek izsniegta atļauja ar izglītošanu saistītas uzņēmējdarbības uzsākšanai. Akreditācijas nolikums nosaka kārtību, kādā tiek vērtēta izglītības iestādēs realizējamo izglītības programmu kvalitāte, lai piešķirtu tai tiesības izsniegt valsts noteikta parauga izglītības dokumentu. Latvijā ir izveidotas vairākas izglītības atbalsta iestādes, arī to darbību regulē nolikumi.

 

1991. gada Izglītības likums ir pamatlikums, ko papildina likumi, kas regulē atsevišķus izglītības veidus.

1993.gadā ir pieņemts likums ''Par amatniecību'', kurš nosaka amatizglītības pamatprincipus.

1995.gadā tika pieņemts Augstskolu likums.

Lai izveidotu tādau profesionālo izglītību, kura rada tādas zināšanas, prasmes un attieksmes, kas ir vērtīgas darba devējam, padarot indivīdu spējīgāku konkurēt darba tirgū, izglītības attīstības procesā ir nepieciešams iesaistīt dažādas valstiskas un sabiedriskas institūcijas, kā arī darba devējus un darba ņēmējus. Latvijā nav likumdošanas, kas regulētu pienākumu un atbildības sadali starp dalībniekiem, kuri ir ieinteresēti profesionālās izglītības attīstīšanā, t.i. valsti, darba devējiem, darba ņēmējiem un izglītotājiem. Nepastāv mehānisms sadarbības koordinācijai izglītības satura noteikšanā, izglītības procesa organizēšanā un rezultātu vērtēšanā.

Lai panāktu pārmaiņu ieviešanu profesionālās izglītības sistēmā atbilstoši darba tirgus prasībām nepieciešams izstrādāt un ieviest speciālu likumu par profesionālo izglītību.

1996.gada septembrī ar LR Ministru Prezidenta rīkojumu ''Par darba grupas izveidi likumprojekta par profesionālo izglītību izstrādāšanai'' tika uzsākts darbs pie profesionālās izglītības likumprojekta sagatavošanas. Darba grupas sastāvā ir iekļauti par profesionālo izglītību atbildīgo ministriju, sociālo partneru, profesionālās izglītības mācību iestāžu pārstāvji.

Topošajā likumā par profesionālo izglītību paredzēts noteikt:

  • profesionālās izglītības organizācijas, nodrošināšanas un kvalifikācijas piešķiršanas principus;
  • valsts, darba devēju, darba ņēmēju, izglītotāju un izglītojamo uzdevumus un atbildību, to savstarpējās attiecības profesionālajā izglītībā;
  • profesionālās izglītības iegūšanas veidus un kārtību;
  • profesionālās izglītības finansēšanas principus.