9. PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMAS REFORMA

9.1. Profesionālās izglītības sistēmas trūkumi un reformas aspekti

Esošās profesionālās izglītības sistēmas trūkumi:

  • Nesakārtota likumdošana. 1991. gadā pieņemtais Izglītības likums regulē tikai sākotnējās profesionālās izglītības vadību un nosaka tās struktūru. Nav likumdošanas par sociālo partneru lomas un atbildības regulēšanu profesionālās izglītības satura un profesionālās kvalifikācijas līmeņu noteikšanai, profesionālās izglītības apguves nodrošināšanai.
  • Nav attīstītas struktūras pēctecīgas profesionālās sākuma, tālākizglītības, pārkvalifikācijas sistēmas nodrošināšanai.
  • Neattīstīts atbalsta institūciju (metodisko centru, konsultācijas iestāžu) tīkls.
  • Nesakārtota izglītības programmu klasifikācija (izglītības pakāpes, kvalifikāciju līmeņi, izglītības lauki u.c. ).
  • Nepilnīgs izglītības kvalitātes novērtēšanas mehānisms (mācību iestāžu akreditācija, audzēkņu iegūto zināšanu un prasmju novērtēšana).
  • Nepietiekošs investīciju apjoms jauno, perspektīvo izglītības programmu izstrādāšanai un ieviešanai novecojušo vietā.
  • Daudzas un mazskaitlīgas (audzēkņu skaita ziņā) profesionālās izglītības mācību iestādes ar novecojušu materiāli tehnisko nodrošinājumu.
  • Gados vecs skolu vadītāju un pedagogu sastāvs. Neattīstīta vadītāju un pedagogu sagatavošanas, atlases, tālākizglītošanas un darba samaksas sistēma.
  • Nepietiekošs finansējums kopumā. Valsts finansējums sedz tikai pedagogu darba algas, audzēkņu stipendijas, transporta izdevumu daļēju kompensāciju un skolas komunālos maksājumus. Nav līdzekļu attīstībai.

 

Galvenie profesionālās izglītības sistēmas reformas aspekti:

  • profesionālās izglītības sistēmas pārvalde;
  • sociālo partneru un atbalsta institūciju infrastruktūra;
  • mācību iestāžu tīkls;
  • nacionālo standartu izstrāde;
  • izglītības programmas, to metodiskais un materiālais nodrošinājums;
  • skolotāju sagatavošana;
  • izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēma;
  • profesionālās tālākizglītības sistēma;
  • finansēšanas mehānismi.

 

Reformas mērķis:

Modernizēt esošo profesionālās izglītības sistēmu, panākt, lai tā kļūtu pašattīstīties spējīga, lai profesionālās izglītības mācību iestādi beigušais būtu konkurētspējīgs mainīgajos darba tirgus apstākļos.

9.2. Divpusējie un daudzpusējie ieguldījumi profesionālās izglītības reformā

Galveno finansiālo ieguldījumu profesionālās izglītības attīstībai sniedz starpvalstu projekti.

Latvijā profesionālajā izglītībā tiek realizēti daudzi starpvalstu projekti:

  • PHARE programmu projekti " Profesionālās izglītības reforma" , " Augstākās profesionālās izglītības reforma" , " Biznesa izglītības reforma" ;
  • Latvijas-Dānijas projekti " Biznesa izglītības tīkls" , " Profesionālās izglītības skolotāju pedagoģiskās izglītības sistēmas izveide Latvijā" ;
  • Latvijas-Vācijas projekti " Profesionālās izglītības centra attīstība" , " Komercizglītības pilnveidošana Latvijas profesionālās vidējās izglītības pakāpē" , " Metāltehnoloģijas centra izveide" , " Izglītības programmas uzņēmējdarbība lauksaimniecībā izveide" .

 

Minēto projektu ietvaros tiek:

  • veidotas jaunas profesionālās izglītības programmas ar plašām pamatzināšanām arodā/specialitātē un integrētu vispārējās izglītības saturu;
  • izglītoti skolotāji (aktīvu mācīšanas metožu apguve, izglītības programmu izveides metodika, izglītības kvalitātes novērtēšanas metodes, mācību līdzekļu izveide);
  • mūsdienīgas, izglītības programmām atbilstošas, mācību materiālās bāzes izveide.

 

1996.gada decembrī Latvija parakstīja līgumu ar Eiropas Komisiju par līdzdalību sagatavošanās pasākumos, lai iesaistītos Leonardo da Vinči programmā. Leonardo da Vinči ir Eiropas Kopienas programma profesionālās izglītības attīstīšanai. Programmas darbības mehānisms ir projektu konkurss valsts un Eiropas Savienības līmenī par:

  • pilotprojektiem mācību materiālu un metodikas, izglītības programmu izveidē;
  • stažēšanās un apmaiņas programmām;
  • pētījumiem un problēmu analīzi.

Paredzēts, ka Latvija Leonardo da Vinči programmas pamatdarbībā iesaistīsies no 1998.gada.

1997.gadā notiek sagatavošanās pasākumi iestājai Leonardo da Vinči programmā (reizē ar Lietuvu, Igauniju, Slovēniju).

9.3. Pasākumi profesionālās izglītības sistēmu uzlabošanai

Ļoti būtisks apstāklis profesionālās izglītības sistēmu tālākai modernizācijai ir tas, ka profesionālās izglītības likumu bāzes veidošana vēl nav pabeigta. Vissteidzamākās vajadzības ir:

  • Profesionālās izglītības likuma izstrāde;
  • Izglītības likuma papildināšana;
  • Augstākās izglītības likuma papildināšana;
  • Nodokļu likumdošanas uzlabošana;
  • Profesionālās izglītības iestāžu licencēšanas un akreditēšanas sistēmas pilnveidošana.

Lai izprastu pašreizējo situāciju un tendences vispārējās un profesionālās izglītības turpmākajā darbā, nepieciešama informācijas vākšana un šīs informācijas vākšanas un apstrādes metožu uzlabošana. Šajā jomā jāpaveic sekojošais:

  • statistikas anketu pilnveidošana;
  • mācību iestāžu iespēju novērtēšana;
  • vispārējas informācijas sistēmas izstrādāšana (iekļaujot tajā Observatoriju);
  • informācijas regulāra aktualizēšana un papildināšana.

Lai garantētu izglītības kvalitāti jau esošajās un īpaši jaunveidotajās izglītības programmās un izpildītu darba tirgus prasības pēc speciālistiem jaunajās profesijās, nepieciešama mācību procesa modernizācija, ieskaitot:

  • jauno programmu un standartu izstrādi;
  • jaunu mācību metožu ieviešanu;
  • mācību līdzekļu izstrādi un izdošanu;
  • materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu;
  • skolu vadītāju un pedagoģisko darbinieku atestāciju;
  • pedagoģisko darbinieku tālākizglītošanu;
  • izglītības procesa rezultātu novērtēšanas sistēmas radīšanu.

Lai attīstītu un nodrošinātu profesionālās izglītības kvalitāti, reformas darbība jāorganizē dažādās jomās.

Jāizpēta eksistējošā profesionālās izglītības klasifikācijas sistēma un jānovērtē tās atbilstība Eiropā pieņemtajai. Šiem pasākumiem jābūt virzītiem uz:

  • Eiropas Komisijas klasifikācijas principu piemērošanu;
  • profesiju grupu definēšanu;
  • esošo programmu salīdzinājumu;
  • Latvijas profesiju klasifikatora papildināšanu
  • informācijas apmaiņas paplašināšanu starp Eiropas Savienības, Centrālās un Austrumu Eiropas valstīm un Latviju.

Diezgan nopietna problēma ir atšķirības profesionālās izglītības, tās mērķu un stratēģiju izpratnē starp dažādām valdības organizācijām un sabiedrībā. Vienotas stratēģijas izstrādei nepieciešama:

  • reformas koncepcijas apstiprināšana Ministru Kabinetā;
  • vienotas valsts profesionālās izglītības sistēmas izveidošana (iekļaujot pieaugušo profesionālo izglītību);
  • indikatoru noteikšana reformu procesa analīzei.

Viena no problēmām ir darba tirgus izprašana un pētīšana , kur pilnīgi trūkst nopietnu zināšanu. Lai izveidotu darba tirgus pētīšanas sistēmu, nepieciešami:

  • metodiskie pētījumi;
  • prognozes nozaru attīstībā;
  • prognozes pašvaldībās;
  • sociālo partneru prognozes.

Trūkst ilgtermiņa finansiālās politikas profesionālajai izglītībai valstī visos līmeņos. Vissteidzamākie uzdevumi ir:

  • investīciju programmas un kredītpolitikas izstrādāšana;
  • izglītības programmu finansēšanas principu izstrādāšana;
  • budžeta izdevumu koordinācija;
  • Pasaules Bankas aizdevumu projekta izstrāde;
  • darba samaksas uzlabošana pedagoģiskajiem darbiniekiem;
  • papildus ienākumu avoti.

Tā kā esošais mācību iestāžu tīkls tika veidots bez tirgus vajadzību analīzes, reāla finansiālo un cilvēku resursu ekonomija varētu tikt panākta ar labāku mācību iestāžu teritoriālo izvietojumu, to optimālā lieluma noteikšanu, utt. Šis mērķis varētu tikt sasniegts ar:

  • optimizācijas metožu izstrādi;
  • optimizācijas priekšlikumiem rajonu līmenī (daļēja decentralizācija);
  • mācību un eksaminācijas centru izveidi;
  • PHARE projektā radītā pilotskolu tīkla nostiprināšanu;
  • eksistējošā tīkla efektīvu darbības nodrošināšanu;
  • atrisinot nekustamā īpašuma un zemes īpašumtiesību problēmas.

Profesionālās izglītības sistēmas sekmīga attīstība nav iespējama bez visas sabiedrības atbalsta un sapratnes. Tāpēc nepieciešama informācijas izplatīšana par profesionālās izglītības problēmām un sasniegumiem, ieskaitot:

  • sadarbību ar sociālajiem partneriem;
  • sabiedrības informēšanu par reformas rezultātiem;
  • profesionālo orientāciju un konsultēšanu.