2. PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA LATVIJĀ

2.1. Latvijas izglītības sistēma

Skolas izglītība

Pamatizglītība sākas 7 gadu vecumā. Tā kopā ilgst deviņus gadus, sastāvot no četrgadīgas sākumskolas un piecgadīgas pamatskolas. Ir obligāta pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecumam.

 

Vispārējās vidējās izglītības iegūšana kopumā ilgst 12 gadus. Vidusskolā 3 gadu laikā jāapgūst vismaz 12 priekšmeti.

No 1999./2000. mācību gada brīvā izvēles priekšmetu sistēma tiek nomainīta pret izvēli starp 4 vidējās izglītības programmām, ko izstrādā skolas sekojošos virzienos:

  • vispārizglītojošais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa bez īpaši akcentētiem mācību priekšmetiem;
  • humanitārais un sociālais virziens;
  • matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziens;
  • profesionālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētu profesionālo ievirzi.

Mācību programmā ir 3 priekšmetu grupas - priekšmeti, kas obligāti visām vispārizglītojošām programmām, priekšmeti, kas obligāti izvēlētajam virzienam un brīvās izvēles priekšmeti (līdz 25% no kopējās mācību slodzes).

Lai iegūtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, skolēnam jāiegūst novērtējums visos priekšmetos un veiksmīgi jānokārto pieci gala eksāmeni. Kopš 1997.gada Latvijā ieviesti centralizētie valsts eksāmeni.

Profesionālā izglītība

Lielākā daļa profesionālās izglītības programmu domātas pamatskolas un vidusskolas absolventiem. Tomēr ir speciālas profesionālās pamatizglītības programmas tiem, kas dažādu iemeslu dēļ nav pabeiguši pamatskolu.

Pirms Profesionālās Izglītības likuma (pieņemts 1999.gadā) īstenošanas profesionālo izglītības iestāžu un programmu sistēma bija diezgan sarežģīta. No 1999./2000. mācību gada vidējās izglītības līmenī būs tikai divu veidu profesionālā izglītība:

  • arodizglītība - 2 vai 3 gadus ilgas programmas, kuru rezultātā tiek iegūtas II līmeņa kvalifikācijas (saskaņā ar CEDUC klasifikāciju) un netiek sasniegts pilnas vidējās izglītības līmenis,
  • vidējā profesionālā izglītība - vismaz 4 gadus ilgas programmas, kuru rezultātā tiek iegūtas III līmeņa kvalifikācijas un kas dod tiesības iestāties augstskolā.

Profesionālās izglītības reformas mērķis ir radīt profesionālās programmas ciešā saistībā ar darba tirgu, tādējādi nodrošinot beidzēju atbilstību darba tirgum.

 

Augstākā izglītība

Visiem vidējās izglītības iestāžu absolventiem ir tiesības stāties augstskolā. Tomēr augstskolas ir tiesīgas norādīt priekšmetus, kuriem jābūt apgūtiem vidusskolā, lai varētu tikt uzņemts izvēlētajā programmā.

Akadēmiskā augstākā izglītība tiek dalīta divās pakāpēs. Bakalaura grāds tiek piešķirts pēc trīs vai četrus gadus ilgām studijām. Maģistra grāda iegūšanai kopumā nepieciešami pieci līdz seši gadi. Akadēmiskās augstākās izglītības programmas ir pieejamas humanitārajās zinātnēs un filoloģijā, sociālajās zinātnēs, tiesību zinātnēs, medicīnā un stomatoloģijā, dabaszinātnēs, tehniskajās un lauksaimniecības disciplīnās.

Maģistra grāds dod tiesības stāties doktorantūrā, kas parasti ilgst 3-4 gadus. Doktora grāds var tikt piešķirts pēc doktora disertācijas publiskas aizstāvēšanas.

Profesionālās augstākās izglītības programmas var balstīties uz bakalaura standartu vai nebūt saistītas ar to.

12.attēls

Programmas, kas balstās uz bakalaura standartu, ir vai nu 4-5 gadus ilgas ar integrētu bakalaura standartu, vai īsākas - 1-2 gadu programmas bakalaura grāda īpašniekiem.

Profesionālās augstākās izglītības programmas galvenokārt ir orientētas uz darba tirgu un tajās neietilpst bakalaura standarts. Profesionālās izglītības likums (1999) pieļauj augstākās profesionālās izglītības dalīšanu divos līmeņos. Pirmajā līmenī tiek iegūta IV līmeņa profesionālā kvalifikācija un koledžas diploms. Augstākās profesionālās izglītības diploms un V līmeņa profesionālā kvalifikācija var tikt iegūta pēc augstākās profesionālās izglītības otrā līmeņa apgūšanas. Koledžu programmas var tikt veidotas divos veidos - tās var organizēt esošās augstskolas kā "pilno" augstāko profesionālo programmu pirmo līmeni vai tās var tikt veidotas, pārveidojot un papildinot esošās vidējo speciālo mācību iestāžu programmas līdz augstākās izglītības līmenim.

2.2. Pašreizējā situācija un tendences profesionālajā izglītībā

Izglītības iestādes

Latvijā 1998./99. mācību gada sākumā kopā bija 120 profesionālās izglītības iestādes. Profesionālās izglītības iestāžu tīkls aptver visus Latvijas rajonus, izņemot Balvu rajonu. 36% no visām profesionālās izglītības iestādēm atrodas Rīgā, 7% atrodas Daugavpilī, 6% Liepājā.

13.attēls

Profesionālās izglītības iestāžu izvietojums wpeD.jpg (27468 bytes)

 

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā profesionālās izglītības iestāžu tīklā ir notikušas vairākas izmaiņas:

  • 1993.gadā pedagoģiskās skolas, kuras līdz tam bija vidējās speciālās izglītības iestādes, tika reorganizētas par augstākās izglītības iestādēm.
  • 1994.gadā no sākotnējās profesionālās izglītības tika izslēgtas gandrīz visas profesionālās izglītības iestādes, kuras bija izvietotas cietumos (pašlaik cietumos ir izvietotas vairs tikai 2 arodskolas - Jelgavā un Jēkabpilī).
  • Izglītības iestāžu tīkla optimizācijas rezultātā tika apvienotas viena profila valsts izglītības iestādes.

Atvērtas privātās un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes.

Saskaņā ar Izglītības likumu, profesionālās izglītības iestādes Latvijā var būt valsts, pašvaldību un privātās.

1998./99. mācību gada sākumā 93% no visām profesionālās izglītības iestādēm bija valsts, 3% pašvaldību un 4% privātās.

  • Statistikas dati liecina, ka 1998./99. mācību gada sākumā salīdzinājumā ar 1995./96. mācību gadu kopējais profesionālās izglītības iestāžu skaits ir samazinājies par 13 izglītības iestādēm jeb 8%. Tajā skaitā valsts profesionālās izglītības iestāžu skaits ir samazinājies par 11 izglītības iestādēm (9%), privāto profesionālās izglītības iestāžu skaits ir samazinājies par 3 izglītības iestādēm (37%), bet pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu skaits ir palielinājies par 1 izglītības iestādi

 

14.attēls

Statistikas dati par pēdējiem četriem mācību gadiem rāda, ka to profesionālās izglītības iestāžu skaits, kuras ir pašvaldību pārziņā, paliek nemainīgs, bet valsts un privāto izglītības iestāžu skaits samazinās.

 

Valsts profesionālās izglītības iestādes atrodas vairāku ministriju pārziņā. Latvijā kopā 1998./99. mācību gada sākumā bija 111 valsts profesionālās izglītības iestādes (15.att), no tām Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā ir 53 izglītības iestādes jeb 48% no kopējā valsts profesionālās izglītības iestāžu skaita, Zemkopības ministrijas pārziņā - 38 izglītības iestādes (34%), Kultūras ministrijas pārziņā - 14 izglītības iestādes (13%) un Labklājības ministrijas pārziņā - 6 izglītības iestādes (5%).

 15.attēls

Statistikas dati par pēdējiem četriem mācību gadiem liecina, ka visas ministrijas, kuru pārziņā ir profesionālās izglītības iestādes, izņemot Kultūras ministriju, ir slēgušas vai reorganizējušas to pārziņā esošās profesionālās izglītības iestādes.

Sakarā ar to, ka valsts profesionālās izglītības iestādes atrodas dažādu ministriju pārziņā, katra ministrija atsevišķi veic savu profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizāciju, kas neļauj sakārtot valsts profesionālās izglītības iestāžu tīklu kopumā.

Lai racionālāk un optimālāk izmantotu valsts profesionālās izglītības iestādēm piešķirtos finansu un to rīcībā esošos materiāli tehniskos resursus, un nodrošinātu kvalitatīvu profesionālās izglītības iegūšanu, uz esošās profesionālās izglītības iestāžu bāzes tiek veidoti mācību, satura un eksaminācijas centri. Šos centrus ir paredzēts nodrošināt ar mūsdienīgu materiāli tehnisko bāzi, kas dotu iespēju audzēkņiem iegūt nepieciešamās praktiskās iemaņas. Organizēt tajos kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju ražošanas un izglītības sistēmā strādājošiem darbiniekiem. Veikt vienotu audzēkņu zināšanu un prasmju pārbaudi, pilnveidot un izstrādāt jaunas izglītības programmas un metodiskos materiālus.

Pašreiz Izglītības un zinātnes ministrija ir izveidojusi sešus šādus mācību un eksaminācijas centrus - elektromontieru, metinātāju, apdares darbu strādnieku, drēbnieku, metālapstrādes un automehāniķu.

Zemkopības ministrija uz tās pārziņā esošo izglītības iestāžu bāzes ir izveidojusi trīs reģionālos lauksaimniecības un piecus specializētos (dārzkopības, pārtikas produktu ražošanas, agrobiznesa, meža, graudaugu un cukurbiešu moderno tehnoloģiju) centrus.

 

Audzēkņu uzņemšana

1998./99. mācību gadā profesionālās izglītības iestādēs kopā tika uzņemti 18 171 audzēknis, tas ir par 2,5% mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā (16.att).

Pieteikumus, lai iestātos profesionālās izglītības iestādēs bija iesnieguši 22 855 pretendenti, no tiem 79,5% tika uzņemti. Vidējais konkursa koeficients (pretendentu pieteikumu skaita attiecība pret uzņemto audzēkņu skaitu) bija 1,3. Salīdzinot konkursa koeficientu starp dažādām izglītības iestādēm, visaugstākais bija Kultūras ministrijas pārziņā esošajās profesionālās izglītības iestādēs - 1,5, Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās izglītības iestādēs - 1,3, bet pārējās profesionālās izglītības iestādēs konkursa koeficients bija 1,1.

16.attēls

Statistikas dati par pēdējiem četriem gadiem rāda, ka uzņemto audzēkņu skaits profesionālās izglītības iestādēs katru gadu palielinājās, izņemot 1998./99. mācību gadu.

1998./99. mācību gadā no kopējā profesionālās izglītības iestādēs uzņemto audzēkņu skaita ar pamatizglītību bija 72,8%, ar vidējo vispārējo izglītību - 17,6%, pēc citām skolām - 7,8%, ar nepabeigtu pamatizglītību - 1,7% (17.att.).

 

17.attēls

 

Statistikas dati rāda, ka lielākā daļa audzēkņu, kuri tiek uzņemti profesionālās izglītības iestādēs ir ar pamatizglītību.

1998./99. mācību gadā salīdzinājumā ar 1995./96. mācību gadu to audzēkņu īpatsvars, kuri tika uzņemti ar pamatizglītību ir palielinājies par 2,1%. Bez tam, no kopējā uzņemto audzēkņu skaita 61% ir tādi audzēkņi, kuri 9.klasi beiguši tajā pašā gadā.

18.attēls

Samērā augstās dzimstības rezultātā 80-to gadu sākumā, sākot ar 1996.gadu (izņemot 2000. un 2001.gadus) palielinās skolnieku skaits vidējās pakāpes izglītības iestādēs. Sākot ar 2005.gadu, dzimstības līmeņa samazināšanās rezultātā, skolnieku skaits samazināsies. Tādēļ, plānojot uzņemamo audzēkņu skaitu profesionālās izglītības iestādēs, ir jāņem vērā attiecīgā vecuma grupas skolēnu skaits.

 1998./99. mācību gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu to 9.klašu absolventu īpatsvars, kuri pēc pamatizglītības iegūšanas turpina izglītību vispārizglītojošās vidusskolās ir palielinājies par 5%, bet profesionālās izglītības iestādēs ir samazinājies par 7%. Palielinājies par 2% ir arī to audzēkņu īpatsvars, kuri pēc 9.klases beigšanas izglītību tālāk neturpina. Vidusskolu beidzēju īpatsvars, kuri izglītību turpina profesionālās izglītības iestādēs ir samazinājies par 1%.

Statistikas dati par pēdējiem četriem gadiem rāda, ka samazinās to jauniešu īpatsvars, kuri pēc pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanas turpina mācības profesionālās izglītības iestādēs.

Audzēkņu skaits

Latvijas profesionālās izglītības iestādēs 1998./99. mācību gada sākumā kopā mācījās 46 237 audzēkņi. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu kopējais audzēkņu skaits ir pieaudzis par 1,2 %.

20.attēls

 

 

No kopējā audzēkņu skaita, kuri mācās profesionālās izglītības iestādēs, Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajās profesionālās izglītības iestādēs mācās 61% audzēkņu, Zemkopības ministrijas pārziņā esošajās profesionālās izglītības iestādēs mācās 28,2 %, Kultūras ministrijas - 3,8%, Labklājības ministrijas - 3,6%, pašvaldību - 1,7% un privātajās izglītības iestādēs 1,7% audzēkņu.

 

21.attēls

1998./99. mācību gadā salīdzinājumā ar 1997./98. mācību gadu audzēkņu skaits ir palielinājies Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajās profesionālās izglītības iestādēs par 516 audzēkņiem jeb 1,8%, Zemkopības ministrijas pārziņā esošajās profesionālās izglītības iestādēs par 318 audzēkņiem jeb 2,5%, Labklājības ministrijas - 70 audzēkņiem jeb 4,5% , Kultūras ministrijas - 11 audzēkņiem jeb 0,6%. Kopējais audzēkņu skaits ir samazinājies pašvaldību pārziņā esošajās profesionālās izglītības iestādēs par 153 audzēkņiem jeb 16,3%, privātajās profesionālās izglītības iestādēs par 196 audzēkņiem jeb 19,7%.

Šie statistikas dati rāda, ka Latvijā ir tendence palielināties audzēkņu skaitam valsts profesionālās izglītības iestādēs, bet samazināties privātajās un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs.

22.attēls

Salīdzinot datus par pēdējiem četriem gadiem, secināms, ka kopējais audzēkņu skaits palielinās Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības ministrijas un Kultūras ministrijas pārziņā esošajās profesionālās izglītības iestādēs, bet katru gadu situācija mainās Labklājības ministrijas, pašvaldību un privātajās profesionālās izglītības iestādēs.

 

Izglītības programmas

Profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu sadalījums pa izglītības programmu virzieniem katrā valstī ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: tradīcijām, ekonomikas sasniegumiem un struktūras, izglītības sistēmas īpatnībām, izglītojamo vēlmēm un interesēm u.c. Lai sakārtotu izglītības programmas un mācību virzienus, kā arī nodrošinātu salīdzināmību ar citu valstu izglītības statistikas datiem, Izglītības un zinātnes ministrija 1997.gadā apstiprināja vienoto Latvijas Republikas Izglītības klasifikāciju. Statistikas dati par profesionālās izglītības programmām ir apkopoti atbilstoši šai Izglītības klasifikācijai.

1997.gadā tika pieņemta Starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijas jauna versija (ISCED-97). Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi un 1998.gada 24.decembrī ir apstiprināta Latvijas Republikas Izglītības klasifikācijas jaunā versija, kas ir saskaņota ar minēto starptautisko klasifikāciju. Sekojoši tā tiks izmantota, apkopojot statistisko informāciju sākot ar 1999./2000. mācību gadu.

4.tabula

Profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu sadalījums

pa izglītības programmu grupām

 

Profesionālās izglītības programmas

1997./98. mācību gads

1998./99. mācību gads

Kods

(atbilstoši LR Izglītības klasifikācijai)

Uzņemti

Mācās kopā

Uzņemti

Mācās kopā

 

Kopā

18635

45672

18171

46237

0

Vispārējā izglītība

       

01

Vispārizglītojoša rakstura un specializētā izglītība

714

714

456

722

2

Humanitārās zinātnes

       

21

Māksla, mūzika un horeogrāfija

451

1821

429

1605

22

Humanitārās zinātnes

98

160

113

234

3

Sociālās zinātnes

       

31

Ekonomika un citas sociālās un cilvēkrīcības zinātnes

295

477

0

60

32

Informācijas un saskarsmes zinātnes

34

47

22

55

34

Uzņēmējdarbība un sabiedrības vadība

2367

5831

2808

7088

38

Tieslietu zinātnes

71

141

97

169

4

Dabas zinātnes

       

42

Dzīvās dabas zinātnes

   

24

44

5

Inženierzinātnes un tehnoloģija

       

52

Amatniecība un rūpniecība

7203

17333

7258

17997

54

Inženierizglītība

1472

5122

1174

3910

6

Lauksaimniecība

       

62

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

1563

4449

1447

4244

64

Veterinārās zinības

56

167

36

147

7

Veselība un veselības aizsardzība

       

72

Ārstniecība, zobārstniecība un farmācija

201

335

201

333

74

Veselība un sociālā aprūpe

671

1225

769

1351

8

Pakalpojumi

       

81

Ēdināšana, mājsaimniecība un viesu apkalpošanas zinības

2264

5750

2079

5406

84

Transporta pakalpojumu zinības

258

247

408

895

88

Pārējie pakalpojumi

650

1327

564

1193

9

Pārējās tematiskās grupas

       

91

Civilās aizsardzības un militārās zinības

267

526

286

784

 

Latvijā kopā tiek īstenotas aptuveni 300 profesionālās izglītības programmas. Dati par profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu sadalījums pa izglītības programmu tematiskajām grupām 1998./99. mācību gadā rāda, ka katrs otrais (47%) profesionālās izglītības iestādes audzēknis apguva inženierzinātņu un tehnoloģijas izglītības programmas, katrs sestais (16%) audzēknis mācījās pakalpojumu vai sociālās zinātnes izglītības programmas, katrs desmitais (9%) apguva lauksaimniecības izglītības programmas.

23.attēls

 

Audzēkņu struktūra pa izglītības tematiskajām grupām turpina mainīties. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu audzēkņu skaits ir pieaudzis pakalpojumu, veselības un veselības aizsardzības, sociālās zinātnes izglītības programmās, bet samazinājies ir to audzēkņu skaits, kuri apgūst inženierzinātnes un tehnoloģijas, lauksaimniecības, humanitārās zinātnes izglītības programmas.

Dati par audzēkņu skaitu atkarībā no mācību ilguma programmās rāda, ka katrs otrais (48,1%) profesionālās izglītības iestādes audzēknis, kurš ir uzņemts pēc 9.klases beigšanas, apgūst 3,5 līdz 4 gadus ilgas profesionālās izglītības programmas, katrs trešais (35,8%) audzēknis mācās 2-gadīgās izglītības programmas. No tiem jauniešiem, kuri uzņemti pēc 12.klases beigšanas, katrs otrais (54%) mācās 1,5 līdz 2 gadus ilgās izglītības programmas, katrs trešais (37,3%) mācās 2,4 līdz 3 gadus ilgās programmas.

Audzēkņu dzimuma un vecuma struktūra

Profesionālās izglītības iestādēs visvairāk (86,1%) mācās audzēkņi, kuri ir vecumā no 15 līdz 19 gadiem.

 

 

24.attēls

25.attēls

 

26.attēls

 

1998./99. mācību gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu audzēkņu vecuma struktūrā lielas izmaiņas nav notikušas. Kopējā audzēkņu skaitā palielinājies ir to audzēkņu īpatsvars, kuriem ir 19 gadi (par 0,9%), 18 gadi (par 0,6%), virs 22 gadiem (par 0,5%), bet samazinājies ir to audzēkņu īpatsvars, kuriem ir 15 gadi (par 0,8%) un 16 gadi (par 0,7%).

1998./99. mācību gada sākumā profesionālās izglītības iestādēs mācījās 25715 vīrieši (56% no kopējā audzēkņu skaita) un 20522 sievietes (44% no kopējā audzēkņu skaita). Uzņemšanas noteikumi profesionālās izglītības iestādēs neparedz nekādus dzimuma ierobežojumus, taču statistikas dati liecina, ka profesionālās izglītības iestādēs kopējā audzēkņu skaitā, lielāks ir vīriešu īpatsvars, bet vispārējās vidējās izglītības iestādēs lielāks ir sieviešu īpatsvars.

27.attēls

 

Mācību valoda

Profesionālās izglītības iestādēs mācības notiek divās valodās - latviešu un krievu. 1998./99. mācību gada sākumā grupās, kurās mācībvaloda bija latviešu valoda mācījās 33332 audzēkņi jeb 72,1% no kopējā audzēkņu skaita un grupās, kurās mācībvaloda bija krievu valoda - 12905 audzēkņi jeb 27,9% no kopējā audzēkņu skaita (1995/96. mācību gadā 65% latviešu un 35% krievu).

28.attēls

 

Salīdzinot datus par pēdējiem četriem gadiem, secināms, ka samazinās to audzēkņu īpatsvars, kuri mācās krievu valodā, ja to nosaka pret kopējo audzēkņu skaitu.

Situācija dažādās profesionālās izglītības iestādēs ir ļoti atšķirīga. No valsts profesionālās izglītības iestādēm, tikai Labklājības ministrijas pārziņā esošajās izglītības iestādēs viss mācību process notiek latviešu valodā. Kultūras ministrijas profesionālās izglītības iestādēs krievu valodā mācās 49 audzēkņi (2,7% no kopējā audzēkņu skaita šajās izglītības iestādēs), Zemkopības ministrijas izglītības iestādēs – 1404 audzēkņi (10,7% no kopējā audzēkņu skaita šajās izglītības iestādēs). Valsts profesionālās izglītības iestādēs vislielākais audzēkņu skaits, kuri profesionālo izglītību apgūst krievu valodā ir Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestādēs – 10167 audzēkņi (38% no kopējā audzēkņu skaita šajās izglītības iestādēs).

Pašvaldību pārziņā esošajās profesionālās izglītības iestādēs krievu valodā mācās 266 audzēkņi, kas ir 34% no kopējā audzēkņu skaita šajās izglītības iestādēs, privātajās - 585 audzēkņi (77%).

 

29.attēls

 

Statistikas dati rāda, ka 1998./99. mācību gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu visās profesionālās izglītības iestādēs ir samazinājies to audzēkņu skaits, kuri mācās krievu valodā.

Jaunpieņemtais Izglītības likums paredz, ka sākot ar 2004.gada 1.septembri valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pirmajos kursos mācības tiek uzsāktas tikai valsts valodā. Citā valodā profesionālo izglītību varēs iegūt privātajās izglītības iestādēs.

Izglītības likums paredz, ka arī kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās programmas, kuras tiks finansēta no valsts un pašvaldību budžetiem, jāīsteno valsts valodā.

Atskaitītie audzēkņi

Katru gadu no profesionālās izglītības iestādēm tiek atskaitīta daļa audzēkņu pirms pilnas izglītības programmas apgūšanas. Laika periodā no 1997.gada septembra līdz 1998.gada septembrim no profesionālās izglītības iestādēm tika atskaitīti 6378 audzēkņi jeb 13,8 % no kopējā audzēkņu skaita.

 

30.attēls

 

Salīdzinot datus par pēdējiem četriem gadiem, redzams, ka atskaitīto audzēkņu īpatsvars kopējā audzēkņu skaitā ir svārstījies no 12% līdz 14%. Laika periodā no 1997.gada septembra līdz 1998.gada septembrim salīdzinājumā ar iepriekšējo laika periodu ir palielinājies atskaitīto audzēkņu skaits par 739 audzēkņiem un atskaitīto audzēkņu īpatsvars kopējā audzēkņu skaitā par 1,5 %.

31.attēls

 

Statistikas dati rāda, ka atskaitīto audzēkņu īpatsvars kopējā audzēkņu skaitā dažādās profesionālās izglītības iestādēs ir ļoti atšķirīgs.

Vislielākais atskaitīto audzēkņu īpatsvars kopējā audzēkņu skaitā ir privātajās un Labklājības ministrijas pārziņā esošajās profesionālās izglītības iestādēs, bet vismazākais ir Kultūras ministrijas pārziņā esošajās profesionālās izglītības iestādēs.

No kopējā atskaitīto audzēkņu skaita 77% bija audzēkņi, kuri iestājušies profesionālās izglītības iestādēs ar 9.klašu izglītību un 19,8% ar 12.klašu izglītību. Katrs otrais (49,2%) atskaitītais audzēknis mācījās pirmajā kursā.

32.attēls

Atskaitīto audzēkņu sadalījums pēc atskaitīšanas iemesliem

Atskaitīto audzēkņu sadalījums pēc atskaitīšanas iemesliem rāda, ka katra trešā (34,2%) audzēkņa atskaitīšanas iemesls ir bijusi nesekmība, katrs piektais (19%) audzēknis tika atskaitīts ģimenes apstākļu dēļ, katrs astotais (13,1%) audzēknis ir pārgājis mācīties uz citu skolu.

Tikai par tiem audzēkņiem, kuru atskaitīšanas iemesls ir bijusi izglītības iestādes maiņa var apgalvot, ka viņi turpina izglītošanos, bet kas notiek ar pārējiem jauniešiem, kuri tika atskaitīti no profesionālās izglītības iestādēm, valstī šādu datu pašreiz nav.

Absolventu nodarbinātība

Viens no rādītājiem, kas raksturo piedāvātās profesionālās izglītības kvalitāti ir absolventu nodarbinātība.

Protams ir jāņem vērā, ka var būt dažādi iemesli, kuru dēļ profesionālās izglītības iestādes absolvents nav varējis atrast darbu, piemēram:

  • darba vietu skaits reģionā ir nepietiekošs;
  • vietējais darba tirgus ir pārsātināts ar šādas profesijas darba spēku;
  • izglītības programma saturiski neatbilst darba tirgus prasībām;
  • izglītības iestāde nenodrošina kvalitatīvu profesijas apguvi.

1998.gada oktobrī Labklājības ministrijas Nodarbinātības valsts dienestā bija reģistrēti 100 060 bezdarbnieki, to skaitā 684 1997./98. mācību gada valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu absolventi* , kuri no kopējā bezdarbnieku skaita sastādīja 0,7%.

Salīdzinot ar 1997.gada 1.oktobri, 1998.gada 1.oktobrī Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto profesionālās izglītības iestāžu absolventu - bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 35%.

Analizējot profesionālās izglītības iestāžu absolventu - bezdarbnieku sadalījumu pa rajoniem var secināt, ka tajos rajonos, kur ir vislielākais kopējais bezdarbnieku skaits, attiecīgi visvairāk arī ir absolventu - bezdarbnieku. Apkopotie dati liecina, ka skaita ziņā vislielākais reģistrēto absolventu - bezdarbnieku skaits ir Daugavpils pilsētā un rajonā - 139 cilvēki, kas ir 20,3% no reģistrēto absolventu - bezdarbnieku kopskaita.

 

33.attēls

 

 

 Atkarībā no profesionālās izglītības iestāžu pakļautības, vislielākais absolventu - bezdarbnieku īpatsvars kopējā absolventu skaitā ir pašvaldību izglītības iestādēm - 11,4%, Zemkopības ministrijas izglītības iestādēm - 7,9%, Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestādēm - 5,2%, Labklājības ministrijas - 4,8%, Kultūras ministrijas - 0,6%.

34. attēls

 

1998.gada 1.oktobrī salīdzinājumā ar 1997.gada 1.oktobri, absolventu-bezdarbnieku īpatsvars kopējā absolventu skaitā ir pieaudzis Labklājības ministrijas pārziņā esošajās profesionālās izglītības iestādēs par 0,8%, samazinājies Zemkopības ministrijas pārziņā esošajās profesionālās izglītības iestādēs par 3,3%, Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestādēs par 3,1%, Kultūras ministrijas izglītības iestādēs par 2,7%, pašvaldību par 1,0%.

35.attēls

Apkopotie dati par profesionālās izglītības iestāžu absolventu-bezdarbnieku sadalījumu pa izglītības programmu grupām rāda, ka lielākais absolventu-bezdarbnieku īpatsvars kopējā absolventu skaitā attiecīgajās izglītības programmās ir ēdināšanas, mājsaimniecības un viesu apkalpošanas izglītības programmās - 11,3%, pakalpojumu zinību izglītības programmās - 7,7%, uzņēmējdarbības un administratīvā darba izglītības programmu grupā - 6,6%.

Saistībā ar reģionālo attīstību Nacionālā Observatorija analizēja datus par profesionālās izglītības situāciju 26 Latvijas rajonos un 7 lielākajās pilsētās. Pielikumā ievietotā tabula “Starprajonu profesionālās izglītības migrācija” parāda, kā tiek izvēlēta profesionālās izglītības iestāde pēc tās atrašanās vietas un ļauj novērtēt, cik lielā mērā iedzīvotāji ir gatavi pārvietoties uz citu rajonu, lai iegūtu profesionālo izglītību un cik audzēkņu izmanto profesionālās izglītības iespējas savā rajonā vai pilsētā. Piemēram, no Kuldīgas rajona uz Liepāju ir aizgājuši mācīties 24 iedzīvotāji, uz Saldus rajonu 17 iedzīvotāji utt. Savukārt uz Kuldīgas rajonu atnākuši mācīties 29 Liepājas rajona iedzīvotāji, 32 Saldus rajona iedzīvotāji, kā arī 9 Ventspils rajona iedzīvotāji. Kuldīgā profesionālo izglītību iegūst 141 Kuldīgas rajona iedzīvotājs. Rodas jautājums:

-vai vienā rajonā būs nepieciešami visi sagatavotie speciālisti un vai profesionālo izglītības iestāžu absolventi ir gatavi dzīves vietas maiņai, sekojot līdzi iespējai strādāt savā profesijā;

-vai profesionālās izglītības piedāvātāji ņem vērā reģionālā darba tirgus prasības?

Pedagoģiskie darbinieki

Visās Latvijas profesionālās izglītības iestādēs 1998./99. mācību gada sākumā kopā strādāja 5430 pedagoģiskie darbinieki. Salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu pedagoģisko darbinieku skaits profesionālās izglītības iestādēs ir samazinājies par 4,1%.

36.attēls

1998./99. mācību gadā profesionālās izglītības iestādēs audzēkņu un pedagoģisko darbinieku štata vienību, likmju skaita attiecība bija 5,45. 1997./98. mācību gadā - 7,5. Atkarībā no izglītības iestādē īstenojamajām izglītības programmām audzēkņu un pedagoģisko darbinieku štata vienību, likmju skaita attiecība dažādās profesionālās izglītības iestādēs ir atšķirīga, piemēram, Kultūras ministrijas pārziņā esošajās izglītības iestādēs šī attiecība ir 1,9, Labklājības ministrijas pārziņā esošajās izglītības iestādēs - 4,3, bet Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajās izglītības iestādēs - 6,9.

Tradicionāli par pedagogiem profesionālās izglītības iestādēs strādā nozaru speciālisti ar augstāko vai vidējo izglītību. 1998./99. mācību gadā profesionālās izglītības iestādēs strādāja ar augstāko vai tai pielīdzināto izglītību 74,5% pedagoģisko darbinieku, ar vidējo profesionālo izglītību - 20,9%, ar vidējo vispārējo izglītību - 4,6%. Katram otrajam (55%) pedagoģiskajam darbiniekam bija pedagoģiskā izglītība.

Statistikas dati par pēdējiem četriem gadiem rāda, ka pieaug to profesionālās izglītības iestādēs strādājošo pedagoģisko darbinieku skaits, kuriem ir augstākā izglītība un kuriem ir pedagoģiskā izglītība.

5.tabula

Profesionālās izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku izglītība

1998./99. mācību gadā

 

Izglītība

Pedagoģisko darbinieku skaits

Procentos

Kopā

5430

100 %

Ar augstāko un tai pielīdzināto

4046

74,5%

t.sk. augstākā pedagoģiskā

2314

42,6%

t.sk. apguvuši cita veida pedagoģiskās izglītības programmas (apj.>320st.)

509

9,4%

Ar vidējo

1384

25,5%

t.sk. ar vidējo pedagoģisko izglītību vai apguvuši cita veida pedagoģiskās izglītības programmas (apj.>320st.)

165

 

 

Statistikas dati rāda, ka profesionālās izglītības iestādēs katrs otrais (52%) pedagoģiskais darbinieks ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem, katrs septītais (14%) ir vecumā līdz 30 gadiem, katrs ceturtais (23%) ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem, katrs devītais (11%) ir vecumā no 60 un vairāk gadiem.

1998./99. mācību gadā salīdzinājumā ar 1995./96. mācību gadu ir palielinājies par 9% to pedagoģisko darbinieku skaits, kuri ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem, bet samazinājies par 6% pedagoģisko darbinieku skaits, kuri ir vecumā no 60 gadiem un vairāk.

37.attēls

 

2.3. PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS FINANSĒŠANA

Latvijā izglītības izdevumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā deviņdesmito gadu sākumā ir pieaudzis un pēdējos gadus nedaudz pārsniedz 6 %. Tomēr kopš astoņdesmito gadu beigām gan iekšzemes kopprodukts, gan valsts budžets ir gandrīz divkārtīgi samazinājies, bet cenas valstī ir vairākkārtīgi cēlušās. Rezultātā izglītības nozares saņemtais finansējums nodrošina tikai nozares izdzīvošanu.

38.attēls

Latvijā vidējās pakāpes profesionālās izglītības finansēšana notiek pēc normatīviem, kuru pamatā ir mācību plāns, audzēkņu un grupu skaits. Izglītības iestādes finansē no valsts budžeta, no pašvaldību budžeta, no fizisko un juridisko personu līdzekļiem, kā arī atsevišķu ārvalstu palīdzības fondiem un projektiem.

Valsts profesionālās izglītības iestādes atrodas vairāku ministriju pārziņā, tāpēc līdzekļi no valsts budžeta profesionālās izglītības iestāžu finansēšanai tiek piešķirti atsevišķi katrai attiecīgajai ministrijai. No Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta tiek piešķirti līdzekļi arī pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, un dotācijām privātajām profesionālās izglītības iestādēm.

1998.gadā finansējums profesionālajai izglītībai bija 29,07 miljoni latu (nav iekļauti pašvaldību un privāto sektoru finansējums profesionālai izglītībai), tajā skaitā finansējums no valsts budžeta bija 24,39 miljoni latu.

 

6.tabula

Profesionālās izglītības finansējums 1998.gadā

 

Finansējums

Tajā skaitā

Ministrijas nosaukums

kopā

Dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem (valsts budžets)

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi

 

Milj. latu

Milj. latu

%

Milj. latu

%

Izglītības un zinātnes ministrija

12,87

11,09

86,17

1,78

13,83

Zemkopības ministrija

11,64

8,95

76,89

2,69

23,11

Labklājības ministrija

1,65

1,58

95,76

0,07

4,24

Kultūras ministrija

2,91

2,77

95,19

0,14

4,81

KOPĀ

29,07

24,39

83,90

4,68

16,10

 

 

39.attēls

1998.gadā no kopējiem budžeta līdzekļiem 95% bija uzturēšanas izdevumi, kuri ietver ēku ekspluatācijas izdevumus, neskaitot remontu, pedagoģisko darbinieku un saimniecisko darbinieku algas, audzēkņu stipendijas, transporta izdevumu kompensāciju. Tikai 2 % finansu līdzekļu tika piešķirti profesionālās izglītības attīstībai.

Profesionālai izglītībai paredzētais finansējums neveicina šīs izglītības pilnveidošanu un attīstību.

40.attēls

 

Atrisināt izglītības finansēšanas problēmu jau vairākus gadus ir viena no valdības prioritātēm. Izglītības un zinātnes ministrijā tiek strādāts pie profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas principu izmaiņas un pedagoģisko darbinieku darba samaksas paaugstināšanas.