3. CILVĒKU RESURSU ATTĪSTĪBA

3.1. Profesionālā orientācija un konsultēšana

Profesionālās orientācijas pakalpojumiem ir nozīmīga loma katrā attīstītā sabiedrībā, īpaši tādā, kurā notiek straujas ekonomiskās un sociālās pārmaiņas. Pēc Eiropas Izglītības Fonda datiem, Latvija pēc jauniešu iesaistīšanas profesionālajā izglītībā ir trešajā vietā no beigām. Tas vēlreiz apstiprina profesionālās izglītības ne pārāk lielo popularitāti Latvijā.

41. attēls

 

Iepriekš aplūkotie statistikas dati par atskaitītiem audzēkņiem, atskaitīšanas iemesliem, reģistrēto bezdarbnieku sadalījumu pēc izglītības liecina ka daļa jauniešu neizvēlas savām interesēm un spējām atbilstošu profesiju un izglītības programmu.

Nodarbinātības valsts dienesta dati liecina, ka palielinās to bezdarbnieku īpatsvars, kuriem ir pamata un nepabeigta pamata izglītība. 1992.gada beigās šādu bezdarbnieku bija 20,1%, bet 1998.gada beigās 23,9%. To bezdarbnieku īpatsvars, kuriem ir vidējā vispārējā izglītība, 1992.gada beigās bija 30,7%, bet 1998.gada beigās - 31,3%. Dati par Nodarbinātības valsta dienestā reģistrēto bezdarbnieku sadalījumu pēc vecuma rāda, ka to bezdarbnieku īpatsvars, kuri ir vecumā no 15 līdz 19 gadiem bija 3,6% (4010 jaunieši); vecumā no 20 līdz 24 gadiem bija 12,7% (14145 jaunieši).

Šie dati liecina, bezdarbnieku īpatsvarā ļoti augsts ir to cilvēku skaits, kuriem nav profesionālās izglītības. Tas vēlreiz pierāda, ka jāaktivizē un jāpaplašina darbs profesionālās orientācijas jomā.

Vispārizglītojošo skolu sistēmā profesionālās orientācijas pasākumu organizēšana pamatā balstās uz pašas izglītības iestādes aktivitātēm un iespējām tās veikt.

Vispārējās izglītības mācību saturs paredz, ka 8.klasē mācību priekšmetā "Ievads ekonomikā" un 9.klasē mācību priekšmetā "Civilzinības" ir iekļauta integrālā tēma - karjera, kurā iekļautas pamatzināšanas par karjeras plānošanu un darba tirgu. Mācību priekšmets tiek mācīts vienu stundu nedēļā. Skolniekiem piedāvātais mācību kursa apjoms ir neliels un nepietiekams.

Vispārizglītojošo skolu mācību priekšmetu un kursu stundu paraugplānā ir noteikts, ka klases audzinātāja stundās obligāti jāiekļauj temats - arodizvēle. Nav noteikts, cik stundas jāparedz šim tematam un kādus jautājumus tajā ir jāapskata..

Esošā sistēma vispārizglītojošās skolās nav efektīva un nenodrošina jauniešiem nepieciešamo palīdzību profesijas un karjeras izvēlei.

Labklājības ministrijas pārziņā darbojas Profesionālās karjeras izvēles centrs, kurš piedāvā konsultācijas izglītības un profesijas izvēles jautājumos, informāciju par izglītības iestādēm un programmām. Profesionālās karjeras izvēles centrs darbojas Rīgā, un tā filiāles ir atvērtas Daugavpilī, Liepājā, Līvānos, Rēzeknē un Valmierā.

1998.gadā Profesionālās karjeras izvēles centrs ir sniedzis pakalpojumus 9174 izlaiduma klašu skolēniem jeb 19 % no kopējā 9. un 12. klašu skolēnu skaita.

Profesionālās karjeras izvēles centra pašreiz esošie resursi nespēj nodrošināt pakalpojumus visiem izlaiduma klašu skolēniem.

Profesionālās karjeras izvēles centrs izlaiduma klašu skolēniem savus pakalpojumus sniedz bezmaksas, taču to izmantošana ir pašu skolēnu un viņu vecāku iniciatīva, nevis obligāts pasākums.

Pašreiz Latvijā profesionālā orientācija ir iekļauta šādos likumdošanas aktos:

  • likumā "Par nodarbinātību", paredzot profesionālo orientāciju kā vienu no galvenajiem Nodarbinātības valsts dienesta uzdevumiem.
  • Izglītības likumā, paredzot rajonu pašvaldību un vietējo pašvaldību lomu profesionālās orientācijas nodrošināšanā
  • Profesionālās izglītības likumā, paredzot IZM un profesionālās izglītības atbalsta iestāžu kompetenci profesionālās orientācijas organizēšanā.

Profesionālā orientācija ir iekļauta dažādos likumos, taču valstī nav vienotas profesionālās orientācijas sistēmas, kurā būtu konkrēti noteikta ieinteresēto institūciju vieta un loma.

Ņemot vērā izglītotāju intereses jauniešu pareizā un savlaicīgā profesionālajā orientēšanā, un lai radītu konceptuālo un programmatisko bāzi šīs jomas pilnveidošanai, jāsāk darbs pie profesionālās orientācijas stratēģijas izveides izglītības sektorā.

3.2. Profesionālās izglītības iestāžu absolventu studiju iespējas

 

Observatorija veica nelielu pētījumu ar mērķi noskaidrot - vai ir iespējams katram profesionālās izglītības iestādes absolventam (kuram diploms dod tiesības iestāties augstskolā) turpināt studijas augstskolā atbilstoši iepriekš iegūtajai specialitātei. Analizējot izglītības tematisko grupu blokus, šāda studiju iespēja ir. Tomēr, poligrāfijas, grāmatu iesiešanas un restaurēšanas, metālapstrādes un mehānikas, tekstiliju apstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošanas, tautas mākslas, pasta pakalpojumu programmu absolventi nevar savā specialitātē iegūt augstāko izglītību.

Saimniecību vadīšanas un sabiedriskās ēdināšanas programmas tiek piedāvātas 23 vidējās speciālās izglītības iestādēs, taču atbilstoši iegūtajai specialitātei ir iespējams studēt tikai Latvijas Lauksaimniecības universitātē dažās studiju programmās.

Visplašākais profesionālās izglītības iestāžu absolventu un arī attiecīgo programmu skaits augstskolās ir uzņēmējdarbības programmās. Uzņēmējdarbība tiek piedāvāta 39 profesionālās izglītības iestādēs un savukārt uzsākt studijas ir iespējams 16 augstskolu studiju programmās. Tāpat sabiedrības un iestāžu vadība tiek piedāvāta 13 profesionālās izglītības iestādēs un uzsākt studijas ir iespējams 6 augstskolu studiju programmās.

Apgūt datorzinātnes piedāvā divas profesionālās izglītības iestādes, taču pēc tam ir iespējams izvēlēties 4 Latvijas augstskolu piedāvātās studiju programmas. Inženiermehānikas programmas tiek piedāvātas 12 profesionālās izglītības iestādēs ar iespējām studēt 5 augstskolu piedāvātajās studiju programmās, elektrotehnika un elektronika tiek piedāvāta 14 profesionālās izglītības iestādēs ar iespējām studēt 6 augstskolu piedāvātajās studiju programmās. Sarežģītāk ir kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošanas programmu absolventiem, kurus gatavo 7 profesionālās izglītības iestādes, taču iespējas studēt atbilstoši specialitātei piedāvā tikai Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

Lai veicinātu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un racionāli izmantotu izglītībā ieguldītos līdzekļus, izvēloties starp darba tirgu un izglītības turpināšanu augstskolu studiju programmās, absolventiem ir jāapsver iespēja turpināt izglītību iepriekš iegūtās profesijas laukā.

3.3. Profesionālās izglītības iestāžu skolotāju izglītība

Šobrīd Latvijā nav vienotas valsts koncepcijas, kas attiecas uz profesionālās izglītības skolotāju izglītošanu.

Tradicionāli ir vienota skolotāju izglītības sistēma visiem skolotājiem, kurā profesionālās izglītības skolotāji netiek izdalīti atsevišķi. Skolotāju izglītošanas process notiek galvenokārt kā:

  • skolotāju izglītība universitāšu sektorā,
  • skolotāju izglītība dažādu starptautisku izglītības projektu ietvaros. Tie ir vērsti uz apmācības kvalitātes uzlabošanu, kā arī uz priekšmetu savstarpējo integrēšanu.
  • skolotāju kvalifikācijas celšana dažādos kursos (bezdiploma apmācība).

Tradicionāli nav speciālu sākotnējās izglītības programmu profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem. Latvijā ir tikai pedagoģiskās programmas vispārējo priekšmetu skolotājiem, sākumskolas skolotājiem, mūzikas vai mākslas skolotājiem. Profesionālo skolu pedagoģiskais personāls parasti ir ieguvis vienu no diviem sekojošajiem izglītības veidiem:

  • profesionālajā jomā (augstākā vai vidējā profesionālā)
  • pedagoģijā (augstākā)

Tradicionāli speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību attiecīgajā jomā strādā par profesionālo priekšmetu skolotājiem profesionālās izglītības iestādēs. Daudzos gadījumos tiem nav pedagoģiskās (diploma) izglītības. Vispārizglītojošo priekšmetu skolotājiem savukārt ir pedagoģiskā izglītība, bet to izglītība nav saistīta ar attiecīgo profesionālo jomu.

Vairākas augstākās izglītības iestādes piedāvā skolotāju tālākizglītības programmas tiem, kam ir jau ir augstākā izglītība. Šajās programmās ietilpst vispārīgā pedagoģija, pedagoģijas psiholoģija, izglītības filozofija, konkrētu priekšmetu saturs un mācīšanas metodika, didaktika. Jāpiebilst, ka lielākajai daļai šo programmu ir mācību maksa, tādēļ tās nav pieejamas visiem interesentiem. Īsākus skolotāju tālākizglītības kursus piedāvā gan universitātes, gan dažādas citas iestādes, piemēram:

  • tālākizglītības atbalsta centri (Profesionālās Izglītības Centri (PIC)),
  • starptautiskas organizācijas un programmas - TEMPUS un PHARE programmas, Britu Padome, divpusējie palīdzības projekti ar Vācijas un Dānijas Izglītības ministrijām, Kanādas Koledžu asociāciju, Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības projekti.

Tā kā profesionālās izglītības pedagogu izglītības programmas nav nošķirtas no citām pedagogu izglītības programmām, diemžēl ir praktiski neiespējami sniegt jebkādus statistikas datus, kas attiecas tieši uz profesionālās izglītības iestāžu skolotāju izglītību.

 

Analizējot profesionālo izglītības iestāžu skolotāju izmantotās tālākizglītības iespējas, bija iespējams secināt, ka no visiem apsekotajiem skolotājiem 47% izmanto iespēju celt savu kvalifikāciju.

Galvenās organizācijas un iestādes, kas izmantotas kvalifikācijas paaugstināšanai, (aprēķināts procentos no pedagoģiskā personāla, kas piedalījies kvalifikācijas paaugstināšanā) bija sekojošas:

  • Profesionālās Izglītības centrs- 28.5% (1995-1997)
  • Amatniecības Kamera- 17.7% (1993-1997)
  • Rīgas Tehniskā Universitāte- 9.3% (1994-1997)
  • IZM Izglītības attīstības institūts- 5.8% (1993-1997)
  • Ārzemēs (dažādu projektu ietvaros)- 6% (1993-1997)
  • Latvijas Universitāte- 4.6% (1993-1997)
  • Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte- 2.8% (1993-1997)
  • Skolu Valde- 1.9% (1993-1997)
  • Latvijas Lauksaimniecības Universitāte- 1.4% (1996-1997)
  • Juglas Amatniecības skola- 1.2% (1996-1997)
  • Liepājas Pedagoģijas Augstskola- 1.1% (1995-1997)

 

 

Situācija skolotāju kvalifikācijas celšanā ir ļoti atšķirīga, salīdzinot atsevišķas skolas. Ir profesionālās izglītības iestādes, kurās šo iespēju celt savu kvalifikāciju izmanto lielākā daļa skolotāju un ir profesionālās izglītības iestādes, kur šo iespēju izmanto tikai daži skolotāji. Šķiet, ka tas lielā mērā ir atkarīgs arī no skolas vadības ieinteresētības savu skolotāju kvalifikācijas celšanā.

Katra profesionālās izglītības iestāde izvēlas ģeogrāfiski tuvākās iespējas celt skolotāju kvalifikāciju. Rīgas reģiona skolās skolotāji izmanto Rīgā piedāvātās iespējas kvalifikācijas celšanai, Latgales reģiona profesionālo izglītības iestāžu skolotāji – Daugavpilī rīkotos kursus (visbiežāk Daugavpils Pedagoģisko Universitāti), Liepājas reģionā tā ir attiecīgi Liepājas pedagoģiskā augstskola.

Visvairāk izmantotā organizācija profesionālo skolu skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanai ir Profesionālās Izglītības Centrs, kas piedāvā dažādus kursus tieši profesionāli izglītojošo skolu skolotājiem. Šo kursu tēmas ir dažādas - sākot ar skolvadību, cilvēkresursu menedžmentu un psiholoģiju līdz jaunām mācīšanas metodikām un tehnoloģijas modernizācijai.

Amatniecības Kameras piedāvātie kursi ir ļoti populāri to pedagogu vidū, kam ir augstākā nepedagoģiskā izglītība vai vidējā speciālā izglītība, jo, saskaņā ar IZM noteikumiem, tie Amatniecības Kameras kursu beidzēji, kam piešķirta kvalifikācija “(specialitātes nosaukums) meistars” apmaksas ziņā ir pielīdzināmi pedagogiem ar augstāko izglītību.

Jāpiemin, ka vājākais profesionālās izglītības pedagogu apmācības punkts ir sadarbība ar reālo darba vidi, jo pedagogiem praktiski nav iespēju tikt apmācītiem uzņēmumos, kā arī nav iespēju strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām. Šādu iespēju trūkumu daļēji kompensē dažādi 3 līdz 5 dienas ilgi kursi un semināri, kas tiek organizēti kopā ar darba devējiem.

Galvenie šķēršļi pedagogu apmācības realizācijā:

  • trūkst īstermiņa un ilgtermiņa stratēģijas izglītības reformām valsts līmenī, pilnīgi tiek ignorēts fakts, ka profesionālās izglītības pedagogu apmācībai jāorganizē atsevišķi un pēc atšķirīgiem principiem.
  • nepietiekams finansējums gan izglītības sistēmai kopumā, gan arī pedagogu kvalifikācijas celšanai;

 

Vienīgais ārvalstu sadarbības projekts, kas pilnībā attiecas uz profesionālās izglītības iestāžu skolotāju izglītošanu ir DELATE projekts. Pirms dažiem gadiem DELATE projekta (sadarbībā ar Dānijas Profesionālās Izglītības Skolotāju institūtu) ietvaros pirmoreiz tika mēģināts izstrādāt pedagoģiskās izglītības programmas speciāli profesionālo skolu skolotājiem. 1997.gadā pirmais projekta etaps tika veiksmīgi pabeigts ar izstrādātu koncepciju un profesionālās izglītības skolotāju pedagoģiskās izglītības programmu

Tika plānots, ka jau 1998. gada janvārī tiks uzsākta profesionālās izglītības iestāžu skolotāju apmācība piecās Latvijas augstskolās: Rīgas Tehniskajā Universitātē, Latvijas Lauksaimniecības Universitātē, Rīgas Pedagoģijas un Izglītības Vadības Augstskolā, Liepājas Pedagoģiskajā Augstskolā un Rēzeknes Augstskolā.

Līdzekļu trūkuma dēļ tas pašreiz notiek 4 augstskolās, iesaistot apmēram 250 profesionālās izglītības iestāžu skolotājus, kuriem nav pedagoģiskās izglītības. DELATE projektam paplašinoties un iekļaujoties Eiropas Izglītības Fonda projektā, skolotāju izglītības programmas tiek izstrādātas un modernizētas kopā ar darba devējiem, profesionālās izglītības iestādēm un augstskolām.

Profesionālās izglītības iestāžu skolotāju apmācība PHARE projekta ietvaros:

1. PHARE programmas ‘’Biznesa izglītības reforma’’ ietvaros no 1996.gada augusta - 1998.gada decembrim šīs programmas ietvaros tika izglītoti 77 skolotāji, kas strādā profesionālās izglītības iestādēs.

2. PHARE programmas ‘’Profesionālās izglītības reforma’’ ietvaros no 1995.gada maija - 1998.gada decembrim tika izglītoti 112 skolotāji, kas strādā profesionālās izglītības iestādēs.

Kā PHARE programmas “Profesionālās izglītības reforma” turpinājums tiek veikts apakšprojekts par izglītības programmu un mācību materiālu veidošanu un izplatīšanu. Šajā projektā tiek izstrādāti jauni mācību līdzekļu 10 profilos un 5 vispārizglītojošajos priekšmetos. Galveno darbu veic kvalificēti pedagogi, kas projekta ietvaros vairāku gadu laikā ir apguvuši nepieciešamās zināšanas un iemaņas.

Viens no PHARE programmas “Augstākās profesionālās izglītības reforma” darbības virzieniem ir reģionālo izglītības un eksaminācijas centru dibināšana. Viens no to uzdevumiem būs pedagogu izglītošanas jautājumi.

Skolu direktoru apmācību savu iespēju robežās organizē IZM Profesionālās izglītības centrs.

3.4. Pieaugušo izglītība

Profesionālā tālākizglītība (PTI) ir izglītības procesa sastāvdaļa, kuru nosaka valsts un reģionu sociāli ekonomiskās attīstības vajadzības, iedzīvotāju demogrāfiskais sastāvs, viņu vajadzības, intereses un spējas.

1995.gadā Latvijā ar pieaugušo izglītību nodarbojās vismaz 136 iestādes, kuras apmeklēja vismaz 112000 izglītojamo. 1996.gadā pieaugušo izglītības programmās iesaistījās apmēram 100800 dalībnieki, 1997. – 120907, 1998. – vairāk nekā 200 tūkstošu pieaugušo, kas ir aptuveni 19% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

1998.gada februārī IZM tika apstiprināta pieaugušo izglītības koncepcija, kura kā pieaugušo izglītības attīstības problēmu risinājumu paredz:

  1. pilnveidot kopējās situācijas apzināšanu un analīzi pieaugušo izglītībā
  2. veikt organizatoriskus pasākumus pieaugušo izglītības tālākai attīstībai
  3. veicināt darba devēju tālāku iesaistīšanu pieaugušo izglītībā
  4. sekmēt profesionālo asociāciju lomas pieaugumu
  5. izstrādāt pieaugušo izglītību regulējošus tiesību aktus.

Pieaugušo izglītības koncepcija kā vienu no galvenajiem uzdevumiem paredz:

  • dot katrai personai iespējas papildināt izglītību atbilstoši interesēm un vajadzībām neatkarīgi no vecuma un iepriekšējā izglītības līmeņa,
  • kompensēt līdzšinējās izglītības ieguves gaitā un sabiedrībā notiekošo pārmaiņu rezultātā radušos izglītības nepietiekamību,
  • risināt sociālās adaptācijas un integrācijas jautājumus, attīstot Latvijas pieaugušo izglītības sistēmu saskaņā ar pasaulē atzītajiem mūžizglītības uzdevumiem

 

Tā kā PTI pakalpojumi Latvijā visumā ir decentralizēti, mūsu rīcībā esošā informācija par PT piedāvātājiem, programmām, pasniedzējiem un dalībniekiem ir nepilnīga. Tādējādi ziņojums sniedz informāciju par galvenajiem PTI organizētājiem un nodrošinātājiem.

Galvenie PTI organizētāji un piedāvātāji Latvijā ir:

  • Nozaru ministrijas un to pakļautības un sadarbības institūcijas,
  • Darba devēji un darba devēju organizācijas,
  • Arodbiedrības,
  • Universitāšu tālākizglītības departamenti un tālmācības centri,
  • Valsts administrācijas skola,
  • Vietējo pašvaldību mācību centri,
  • Amatniecības kamera,
  • Pieaugušo izglītības centri,
  • Izglītības iestādes, organizācijas, asociācijas
  • Valsts Nodarbinātības dienests

Kā pozitīvs aspekts parādās esošo kursu programmu elastīgums un sniegto pakalpojumu daudzveidība. Tomēr ir jāuzsver, ka trūkst efektīvas informācijas sistēmas valsts līmenī par piedāvātajiem kursiem un programmām, kā arī trūkst mehānismu, kas regulētu šo programmu kvalitāti. Kvalitāti tālākizglītībā iespējams saglabāt un uzlabot attīstot atbilstošu pedagoģisko potenciālu, nodrošinājumu ar akreditētām programmām, un kvalitātes piešķiršanas sistēmu. Ļoti liela nozīme ir pasniedzēju apmācībai un šo jautājumu vajadzētu risināt ciešāk sadarbojoties darba devējiem un universitātēm, kurām ir liels akadēmiskais un profesionālais potenciāls, arī attiecībā uz mācību programmu attīstību.

 

Tā kā valstī nav īpaša Tālākizglītības likuma, arī valsts budžetā šim nolūkam netiek paredzēti līdzekļi. Tālākizglītības finansējums lielā mērā ir atkarīgs no katras organizācijas vai uzņēmuma labās gribas un izpratnes par tālākizglītības vajadzībām (7.tab). Tāpat liela nozīme ir indivīdu spējai maksāt par mācībām. Šie apstākļi daudzus izslēdz no darba tirgus aprites vai profesionālās pilnveides iespējām, jo blakus jau minētajām finansiālajām problēmām pastāv arī psiholoģiskās - daudziem cilvēkiem trūkst iniciatīvas uzsākt jaunu zināšanu un prasmju apguvi, vēl jo vairāk ja šim nolūkam jāmeklē arī finansējums.

7. tabula

Pieaugušo izglītības finansējums (procentos)

1995. gads

1996. gads

1997. gads

1998. gads

Valsts budžets

47.45

45.52

34.4

43.2

Klausītāju iemaksas

38.44

28.85

33.5

17.5

Uzņēmumu iemaksas

9.56

22.16

25.6

35.2

Pašvaldību budžets

2.23

1.23

2.7

1.9

Citi avoti (tai sk. ārvalstu finansējums)

2.32

2.24

3.8

2.2

Kopā

100%

100%

100%

100%

 

Par galvenajiem traucējošiem faktoriem pašreizējā tālākizglītības organizācijā un realizācijā varētu uzskatīt:

  • Tālākizglītības definīcijas trūkums valstī, jo pašreiz dažādas organizācijas, ministrijas tālākizglītības jēdzienu izprot atšķirīgi.
  • PTI likumdošanas un konceptuālo vadlīniju trūkumu
  • Neatbilstošu finansējumu
  • Kvalitatīvu PTI programmu trūkumu dažādās nozarēs
  • PTI strādājošie pedagogi vai nozaru speciālisti nav apguvuši metodiku darbā ar pieaugušajiem
  • IZM Tālākizglītības departamenta likvidēšanu, neparedzot kas IZM atbildēs par profesionālo tālākizglītību vidējās profesionālās izglītības līmenī.

 

Lielāka interese par darbinieku izglītošanu ir Rīgā un ekonomiski attīstītajos republikas reģionos. Latgales reģionā, kur uzņēmējdarbība nav tik attīstīta, arī interese par darbinieku izglītību nav tik liela. Tomēr valstī tiek realizēti dažādi pasākumi un programmas, lai uzlabotu nodarbinātības situāciju. Tā piemēram, Mazo un vidējo uzņēmumu nacionālā programma paredz apmācību šādos virzienos: uzņēmumu vadība, tirgzinības, finansu vadība, biznesa plānošana un attīstība, produktu izstrādes principi un kvalitātes nodrošinājums.

Latvijā pēdējos gados ir pieaudzis profesionālās tālākizglītības piedāvātāju skaits, it īpaši Rīgā un lielākajās pilsētās. Ir iespējams izglītoties, sākot no profesijas apguves (sekretāre, metinātājs, masieris u.c.) līdz izlīdzinošai profesionālajai izglītībai (piemēram, ceha meistars apgūst saskarsmes iemaņas, darbu komandā; darbinieki ar komercizglītību - attiecīgās nozares, kurā viņi strādā, tehniskās pamatzināšanas).

3.5. Bezdarbnieku apmācība

Nodarbinātības valsts dienesta uzdevums ir palīdzēt cilvēkam, kas zaudējuši darbu, atgūst psiholoģisko līdzsvaru un ticību saviem spēkiem, paaugstināt viņu profesionālās sagatavotības līmeni, dot nepieciešamo informāciju par iespējām iekārtoties darbā un prasmi piedāvāt savu darba spēku darba devējam. 1998.gadā līdztekus tradicionālajiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem – profesionālo apmācību un pārkvalifikāciju, algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem, darba meklētāju klubiem uzmanība tika veltīta sadarbības paplašināšanai ar darba devējiem, kas ļauj apzināt vairāk vakantu darba vietu, mērķtiecīgāk organizēt profesionālo apmācību. 1998.gada beigās tika uzsākta valsts valodas apguves programmas realizācija, kuras rezultātā gandrīz tūkstotis bezdarbnieku ieguva valsts valodas zināšanas otrajā un trešajā pakāpē.

Tā kā tika piešķirts valsts sociālās apdrošināšanas budžeta papildu finansējums, 1998.gada pēdējā ceturksnī vairāki tūkstoši bezdarbnieku ieguva iespēju apgūt jaunu profesiju un paaugstināt kvalifikāciju valsts labākajās profesionālajās mācību iestādēs. Pirmie bezdarbnieki valstī ir saņēmuši Eiropas un ‘’Loid Register’’ sertifikātus metinātāja profesijā.

Bezdarbnieku mācību vidējā izmaksa cieši saistīta ar mācību sistēmas pilnveidošanu atbilstoši bezdarbnieku interesēm un iespējām. 1998.gadā vienam bezdarbniekam tā bija 349 lati (iekļauti izdevumi par viesnīcām un ceļu), kas ir par 48 latiem vairāk nekā 1997.gadā.

8.tabula

Bezdarbnieku apmācības un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas raksturojums

 

Rādītājs

1995. gads

1996. gads

1997. gads

1998. gads

Izteikuši vēlmi mācīties vai pārkvalificēties (bezdarbnieku skaits)

13 857

16 589

15 337

24 542

Nosūtīti mācīties vai pārkvalificēties (bezdarbnieku skaits)

6 339

8 847

7 988

16 602

Uz apmācību nosūtīto bezdarbnieku īpatsvars mācīties vai pārkvalificēties vēlmi izteikušo bezdarbnieku skaitā, %

 

45,7

 

53,3

 

52,1

 

67,6

Pabeiguši bezdarbnieku apmācības vai pārkvalificēšanas kursus (bezdarbnieku skaits)

5 055

8 353

7 718

11 208

Apmācības vai pārkvalificēšanas kursus pabeigušo bezdarbnieku īpatsvars kopējā uz apmācību nosūtīto bezdarbnieku skaitā, %

 

79,7

 

94,4

 

96,6

 

67,5

Iekārtojušies darbā pēc apmācību vai pārkvalificēšanas kursu beigšanas (bezdarbnieku skaits)

 

1 743

 

2 110

 

3 832

 

4 237

Darbā iekārtoto apmācības pasākumu beigušo bezdarbnieku īpatsvars, %

34,5

25,3

49,7

37,8

Viena bezdarbnieka apmācības vai pārkvalifikācijas vidējās izmaksas, Ls

334

228

291

236

 

Sakarā ar to, ka 1998.gadā mācību aktivitāte bija izvērsta rajonos, tur palielinājies mācības pabeigušo skaits, kaut gan dažādos valsts rajonos vērojamas lielas atšķirības.

1998.gadā konkursā uz valsts pasūtījumu bezdarbnieku apmācībai un pārkvalificēšanai piedalījās 71 mācību iestāde ar 685 mācību programmām, kas bija gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā. Populārākās mācību programmas bija datoru operators un lietvedība, uzņēmējdarbība, grāmatvedība, latviešu valoda, pārdevējs, automobiļu mehāniķis. Īpaši bezdarbnieku vidū pieprasīta bija sociālpsiholoģiskās rehabilitācijas programma, kas palīdz adaptēties darba tirgū pēc ilgstoša pārtraukuma.

Analizējot profesionālās izglītības iestāžu atskaites ir redzams, ka atsevišķas skolas sadarbojas ar Nodarbinātības valsts dienestu, piedāvājot programmas bezdarbnieku apmācībai, tomēr to skaits nav liels – 15% IZM pārziņā esošo skolu pēc Profesionālās izglītības attīstības departamenta datiem. Profesionālo izglītības iestāžu interese par iespējām iesaistīties bezdarbnieku pārkvalificēšanā ir liela, daudzas skolas regulāri iesniedz projektus Nodarbinātības valsts dienestam, tomēr dažādu iemeslu dēļ profesionālās izglītības iestādes ne visai veiksmīgi piedalās projektu konkursos uz valsts pasūtījumu bezdarbnieku pārkvalificēšanai.

Darba devēji arvien biežāk vēlas izmantot NVD pakalpojumus, lai pieņemtu darbā jau sagatavotus speciālistus, un šāda sadarbība jāveicina arī turpmāk.

Bezdarbnieku apmācības efektivitātes vērtēšanai paredzēts izstrādāt vērtēšanas sistēmu, mācību procesa kvalitātes rādītājus, izveidot neatkarīgās eksaminācijas komisijas kvalifikācijas piešķiršanai, kā arī pētīt apmācību beigušo bezdarbnieku iekārtošanos darbā.

Aizvadītajā gadā 900 bezdarbnieku apguva latviešu valodas mācību programmu. Zemākā līmeņa valsts valodas apguve, kas tieši nav saistīta ar bezdarbnieku profesionālo apmācību, tikai daļēji veicina iekārtošanos darbā.

Darba meklētāju klubs (DMK) ir nodarbinātības politikas aktīvais pasākums, kura mērķis ir sekmēt sociālās spriedzes mazināšanos bezdarbnieku vidū, orientēt tos uz atbilstošu tālāko profesionālo apmācību, palīdzēt izvērtēt savas zināšanas un prasmes, līdz ar to paaugstināt bezdarbnieku konkurētspēju darba tirgū un veicināt nodarbinātību valstī. 1998.gadā palielinājies valsts sociālā budžeta finansējums līdz 250 808 latiem DMK darbu organizēšanai. DMK izveidoti visās Nodarbinātības valsts dienesta vietējās iestādēs un daudzās no tām atvērtas jaunas mācību klases. Paplašinājies DMK nodarbību spektrs, kā arī pieaugusi DMK darba efektivitāte, jo 1998.gadā salīdzinot ar 1997.gadu par 73% pieaudzis bezdarbnieku skaits, kuri pēc DMK nodarbībām iekārtojušies darbā. Arī profesionālās apmācības kursos iesaistīto bezdarbnieku skaits pieaudzis 3,1 reizi salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Gada laikā tika noorganizētas 652 mērķa grupas, kuru nodarbībās tika iesaistīti galvenokārt ilgstošie bezdarbnieki, jaunieši bez darba stāža, pirmspensijas vecuma bezdarbnieki.

Algoto pagaidu sabiedrisko darbu (APSD) organizēšanā ir vērojamas būtiskas izmaiņas. Vēlme iesaistīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos arī pieaug, jo palielinās tādu darba vietu skaits, kuru rezultātā bezdarbnieks iegūst darba iemaņas kādā noteiktā profesijā, piemēram, krāsotājs, mūrnieks, apdares darbu strādnieks, kokapstrādes operators, un līdz ar to palielina savu konkurētspēju darba tirgū.

Latvijas valsts nodarbinātības aktīvas politikas veidošanā ievērojama loma ir sadarbībai ar ārzemju partneriem.. Sadarbībā ar Zviedrijas Pieaugušo apmācību pārvaldi (AMU – International) organizēts pieredzes apmaiņas seminārs par bezdarbnieku apmācības organizēšanu un sadarbību ar mācību iestādēm Zviedrijā.

NVD prioritārie uzdevumi pašlaik ir: organizēt bezdarbnieku pārkvalifikācijas kursus saskaņā ar darba devēju prasībām un darba garantijām, piedāvāt apmācību pēc iespējas tuvu dzīves vietai, nodrošināt apmācību kvalitāti.