4. DARBA TIRGUS UN PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS IZPĒTE

Latvijā profesionālās izglītības izpēte ir sadrumstalota un nav nevienas organizācijas, kuras uzdevums ir nodarboties tikai ar pētījumiem darba tirgus un profesionālās izglītības jomā, izņemot Latvijas Nacionālo Observatoriju. Atsevišķi pētījumi profesionālās izglītības laukā ir veikti Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā, atsevišķi pētījumi profesionālajā izglītībā notiek valsts pasūtīto lietišķo pētījumu veidā. Dažas organizācijas veic izpēti profesionālās izglītības un darba tirgus jomā, lai rezultātus izmantotu savām lokālajām vajadzībām. Galvenie pētījumu lauki ir ekonomiskā izpēte, institucionālā, socioloģiskā un pedagoģiskā. Šie pētījumi pārsvarā ir ar praktisku, nevis teorētisku ievirzi.

Primāro statistiku valstī vāc un apkopo Centrālā statistikas pārvalde, savukārt statistiku attiecībā uz reģistrētajiem bezdarbniekiem – Nodarbinātības valsts dienests.

Laika posmā no 1996. līdz 1998.gadam Nacionālā Observatorija ir veikusi 9 dažādus pētījumus profesionālās izglītības laukā. Nacionālā Observatorija katru gadu pēta, analizē un apkopo izmaiņas profesionālās izglītības sistēmā, publicējot katru gadu izdevumu ‘’Profesionālā izglītība Latvijā’’. Šajos ikgadējos pētījumos uzsvars tiek likts uz esošo situāciju un izmaiņām profesionālās izglītības politikā, profesionālās izglītības programmās, audzēkņu skaitā un sastāvā. Tiek veikta skolotāju sastāva analīze, aplūkotas atskaitīto audzēkņu un bezdarbnieku problēmas, kā arī starpvalstu projektu ietekme uz profesionālo izglītību Latvijā. Nacionālās observatorijas pētījumu ir veikti ar Eiropas Izglītības Fonda un Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu.

Izglītības un zinātnes ministrija veic pasūtītāja funkcijas lietišķajiem pētījumiem, kas ir zinātniska darbība, kuras rezultāti ir tieši pielietojami Latvijas izglītības sistēmā. Lietišķo pētījumu ieteicamos tematiskos virzienus un prioritātes izstrādā Izglītības stratēģijas departaments sadarbībā ar atbilstošu departamentu, respektīvi, pētījumi profesionālajā izglītībā ir Profesionālās izglītības attīstības departamenta pārraudzībā. Apkopojot lietišķos pētījumus no 1995. līdz 1998.gadam, ir redzams, ka lielākā daļa pētījumu ir izglītības programmu, mācību priekšmetu vadlīniju izstrādne, mācību priekšmetu satura izstrāde, zināšanu pārbaudes metodikas izstrāde. Lielākā daļa pētījumu ir izstrādāta tirgzinības priekšmetos, komercizglītībā, celtniecības priekšmetos, vides zinībās. Šādu pētījumu rezultāts parasti ir izstrādāta programma, mācību līdzeklis, metodiskie materiāli skolotāju darbam. IZM profesionālās izglītības jomā no 1995. līdz 1998.gadam ir veikti 30 pētījumi: 1995.gadā – 4, 1996. – 10, 1997.- 7, 1998. – 9.

Darba tirgu un profesionālo izglītību savos pētījumos ietver ne tikai Nacionālā Observatorija, ZA Ekonomikas institūts un LU Filozofijas un socioloģijas institūts, bet arī vairākas sabiedriskas organizācijas - LDDK; LTRK; PKIC, kuri veic savus lokālos apsekojumus un pētījumus savas organizācijas vajadzībām un kuri var palīdzēt izprast problēmas un tendences profesionālās izglītības sistēmas saskarē ar tirgus ekonomiku un reāli eksistējošu darba tirgu.

Latvijas Nacionālās Observatorijas pētījums “Kas Latvijā meklē darbu?” tika izstrādāts 1997.gadā sadarbībā ar Burgundijas reģionālo observatoriju Francijā. Pētījumā izmantoti dati no Valsts darba tirgus apsekojuma (1997.) un Nodarbinātības valsts dienesta dati par bezdarba situāciju 1997.gadā. Pētījumā tika analizēta situācija pilsētās un laukos attiecībā uz bezdarba un nodarbinātības rādītājiem saistībā ar izglītību, darba meklētāju iepriekšējo darba pieredzi laukos, darba meklēšanas ilgumu un iepriekšējā darba stāžu.

1997. un 1998.gadā Nacionālā Observatorija veica plašu pētījumu “Latvijas profesionālās izglītības sistēmas atbilstības jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem analīze”. Sākot pētījumu bija jāsecina, ka pilnīgu un aptverošu datu par darba tirgu , uz kuru pamata varētu izdarīt konkrētus secinājumus, Latvijā pašreiz nav. Latvijā neatkarības laikā nav notikusi tautas skaitīšana, tāpēc ir grūti gūt konkrētu priekšstatu par konkrētām iedzīvotāju grupām un izglītības programmām. Darba tirgus apsekojums arī ļauj izdarīt secinājumus valsts mērogā, taču tie tomēr ir izlases apsekojumi. Kā pamatpasākums šajā pētījumā tika paredzēta informācijas savākšana par profesionālās izglītības atbilstību ekonomiski aktīvās iedzīvotāju daļas reālajām vajadzībām, ņemot vērā reģionālās atšķirības. Informācijas savākšana notika iekļaujot papildu jautājumus jau esošajā Valsts statistikas komitejas Darbaspēka apsekojuma anketā. Nepieciešamie anketas uzlabojumi tika veikti Nacionālajā Observatorijā. Papildus jautājumus izstrādāja Nacionālās Observatorijas darba grupa un tie tika iekļauti Darbaspēka apsekojuma anketā kā atsevišķa lappuse. Šī lappuse ļauj noteikt pēdējos gados iegūtās profesionālās izglītības patieso vērtību - novērtēt darba tirgus pieprasījumu pēc profesijām un programmām. Cits šīs lappuses mērķis ir noteikt pārkvalificēšanās patieso apjomu un populārākās apmācību programmas izglītības tirgū.

LDDK ir veikusi divas aptaujas darba devēju viedokļa noskaidrošanai Latvijā - "Darba tirgū nepieciešamās profesijas un specialitātes" un "Saikne starp darba tirgu un profesionālās izglītības sistēmu Latvijā", kā arī uzsākusi aptauju Latvijas darba devēju vidū "LR Profesiju klasifikatora piemērošana LR prasībām un noteikumiem". No 1996.gada novembra līdz 1997.gada janvārim LDDK izplatīja un saņēma atbildes uz aptaujas "Darba tirgū nepieciešamās profesijas un specialitātes" anketām no Latvijas uzņēmumu, asociāciju un reģionālo apvienību vadītājiem. Aptaujas mērķis bija apzināt un izpētīt darba tirgū pamata un papildus nepieciešamās profesijas un specialitātes. No 1997.gada janvāra līdz 1997.gada marta mēnesim tika veikta aptauja starp darba devējiem "Saikne starp darba tirgu un profesionālās izglītības sistēmu Latvijā". 1997.gada sākumā LTRK organizēja aptauju, lai noskaidrotu uzņēmēju viedokli par profesionālo izglītību Latvijā.

Pēc IZM pasūtījuma 1997.gadā LZA Ekonomikas institūtā veikts pētījums “Valsts darba tirgus attīstības prognoze saistībā ar darba tirgu izglītības sistēmā.” Pētījumā veikta Latvijas darba tirgus un nodarbinātības struktūras analīze 1990. – 1996.gadā. Pētījumā izstrādāta valsts darba tirgus attīstības prognoze līdz 2010.gadam divos variantos.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā 1997.gadā ir veikts pētījums “Jauniešu profesionālā izglītība un izredzes darba tirgū’’. Šajā darbā galvenā uzmanība ir vērsta uz profesionālo skolu absolventu izredzēm darba tirgū. Šinī nolūkā tika analizēts profesionālās izglītības iestāžu izvietojums, audzēkņu komplektēšanas areāli, skolu absolventu izkliede, audzēkņu skaita dinamika un profesionālās izglītības iestāžu absolventu – bezdarbnieku teritoriālais izvietojums.

Nacionālās Observatorijas veiktie pētījumi (1995. – 1998.)

  1. Profesionālā izglītība Latvijā (katru gadu)
  2. Terciārā izglītība
  3. Sociālo partneru loma profesionālās izglītības attīstībā Latvijā
  4. Kas Latvijā meklē darbu? Šis darbs veikts sadarbībā ar Burgundijas reģionālo nodarbinātības un izglītības observatoriju (OREF)
  5. Latvijas Profesionālās izglītības sistēmas atbilstība jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem analīze
  6. Profesionālā tālākizglītība Latvijā
  7. Regulētās profesijas Latvijā
  8. Profesionālās izglītības iestāžu skolotāju izglītība un tālākizglītība.

Cilvēkresursi un profesionālā izglītība Latvijas rajonos.