9. TRŪKUMI, PROBLĒMAS UN TĀLĀKĀS VAJADZĪBAS

Mūsdienīgai profesionālajai izglītībai ir jārada iespēja apgūt profesionālās zināšanas un iemaņas visa mūža garumā, nodrošinot iedzīvotāju profesionālo izglītību atbilstoši darba tirgus prasībām, cilvēku individuālajām spējām un interesēm. Ir jāpanāk profesionālās izglītības un apmācības atbilstību darba tirgus prasībām un tās plašu pieejamību gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, nodrošinot beidzējiem labas teorētiskās un praktiskās zināšanas izvēlētajā profesijā.

Ņemot vērā pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā, pēdējo gadu laikā liela uzmanība tikusi pievērsta profesionālās izglītības programmu aktualizācijai. Jaunu profesionālās izglītības programmu izstrādi organizē IZM Profesionālās izglītības centrs un līdzīgas institūcijas citās ministrijās. Šīm izglītības programmām būtu jāsniedz pietiekami plaša vispārīga profesionālās izglītības bāze un jāgatavo darbinieki radniecīgu profesiju grupai, nevis jākoncentrējas uz šauru specializāciju. Pie pietiekamas profesionālās izglītības zināšanu un prasmju bāzes trūkstošās zināšanas var apgūt papildus īslaicīgā apmācībā.

Pēdējos divus gadus tiek izmantota vienota metodika katras nozares profesionālās izglītības apguves kvalitātes noteikšanā. Agrāk darba devēju iesaistīšanās netika regulēta ne ar kādiem noteikumiem un galveno lomu šeit spēlēja pazīšanās un draudzīgas attiecības. Pašreiz profesionālās izglītības likums paredz darba devēju kompetenci profesionālajā izglītībā, kā arī iesaistīšanos profesionālās izglītības sadarbības padomē.

Lai nodrošinātu vienotas prasības kvalifikācijas piešķiršanā, dažām profesijām ir izveidoti eksaminācijas centri, kuros eksāmenus kārto audzēkņi no visām mācību iestādēm.

Pēdējos trīs gados ir vērojama audzēkņu kopskaita palielināšanās profesionālās izglītības iestādēs, diemžēl pēdējā mācību gadā ir vērojama neliela audzēkņu kopskaita samazināšanās. Profesionālajai izglītībai tradicionāli nav augsta prestiža sabiedrībā un to bieži izvēlas skolnieki ar vājām sekmēm pamatskolā. Liela daļa pamatskolas absolventu dod priekšroku vidējai izglītībai (56% 1997.gadā, 64% 1998.gadā). Tomēr statistikas dati rāda, ka daļa vidusskolas absolventu neturpina mācības (24% gan 1997., gan 1998.gadā) un vislielākais bezdarbnieku skaits ir starp personām ar vidējo izglītību un bez jebkādas profesionālas kvalifikācijas.

Katru gadu daļa audzēkņu dažādu iemeslu dēļ tiek atskaitīti no profesionālajām izglītības iestādēm (13.8% 1998.gadā). Visvairāk tiek atskaitīti tieši pirmā kursa audzēkņi (49% no visiem atskaitītiem 1998.gadā). Tas liecina un liecina gan par nepietiekamu profesionālo orientāciju, gan par nepietiekamu jauniešu motivāciju un interesi par izglītību un par iespējami nesaistošām izglītības programmām.

Lai nodrošinātu 9.un 12.klases beidzēju nākotnes profesijas izvēli atbilstoši viņu spējām, interesēm, profesionālajai piemērotībai un darba tirgus vajadzībām, kā arī lai samazinātu atskaitīto audzēkņu skaitu, ir jāattīsta un jāuzlabo profesionālās orientācijas sistēma valstī.

Katru gadu zināms skaits skolēnu neturpina mācības 8-tajā vai 9-tajā klasē un līdz ar to neiegūst apliecību par pamatizglītību. Šādiem skolēnu ir izveidotas mācību grupas divās arodskolās, piedāvājot iespēju apgūt profesiju un iegūt pamatizglītību. Tomēr, lai šādas grupas sekmīgāk darbotos, ir nepieciešamas speciālas izglītības programmas un atbilstoši izglītoti pedagoģiskie darbinieki.

Par pedagogiem profesionālās izglītības iestādēs tradicionāli strādā speciālisti ar atbilstošu vidējo speciālo vai augstāko izglītību. 45% profesionālās izglītības iestāžu skolotājiem nav pedagoģiskās izglītības, daļai tuvojas pensijas vecums. No profesionālajās izglītības iestādēs strādājošiem darbiniekiem 11% ir pensijas vecumā, bet 23% darbinieku līdz pensijas vecumam palikuši desmit gadi.

1996.gadā sadarbībā ar Dānijas arodskolotāju institūtu tika uzsākts darbs pie profesionālās izglītības skolotāju pedagoģiskās izglītības studiju programmas izveides (DELATE projekts), kura ietver zināšanas, prasmes un attieksmes, kuras atbilst profesionālās izglītības specifikai Latvijā.

Profesionālajās izglītības iestādēs mācību process tiek nodrošināts gan valsts valodā, gan krievu valodā. Pašreiz 72% audzēkņu profesionālo izglītību apgūst latviešu valodā un 28% - krievu valodā. Lai uzlabotu krievvalodīgo audzēkņu integrēšanos sabiedrībā un pozīciju darba tirgū, daži mācību priekšmeti tiek mācīti valsts valodā, tiek izstrādāti mācību līdzekļi, profesionālās terminoloģijas vārdnīcas. Saskaņā ar izglītības likumu, sākot ar 2004.gadu valsts finansētajās izglītības iestādēs ir paredzēts pāriet uz profesionālās izglītības programmu īstenošanu valsts valodā. Šobrīd to traucē:

  • pamatskolu ar krievu mācībvalodu beigušo audzēkņu valsts valodas zināšanu līmeņa neatbilstība pamatizglītības standartam,
  • speciālajos mācību priekšmetos trūkst mācību līdzekļu latviešu valodā,

- nepietiekams skaits skolotāju, kas spēj mācīt speciālos priekšmetus valsts valodā

Esošais finansējums profesionālai izglītībai nodrošina tikai nozares izdzīvošanu un neveicina profesionālās izglītības attīstību. Latvijā profesionālās izglītības finansēšana tiek veikta pēc normatīviem, kuru pamatā ir mācību plāns, audzēkņu, grupu skaits. Profesionālās mācību iestādes tiek plānots finansēt pēc normatīva uz vienu audzēkni.

Ar katru gadu pieaug klausītāju skaits dažādās profesionālajās tālākizglītības programmās. Statistikas dati liecina, ka pieaug darba devēju ieguldītie līdzekļi pieaugušo izglītībā. Salīdzinot ar 1995.gadu darba devēju finansējums ir pieaudzis vairāk kā dubultīgi. Bez tam ar katru gadu palielinās bezdarbnieku apmācībai no valsts budžeta piešķirtie līdzekļi kā arī pārkvalificēto bezdarbnieku skaits. Pieaugušo izglītība ir jādara pieejama visām iedzīvotāju grupām – arī lauku iedzīvotājiem, maznodrošinātajiem un sociāli mazaizsargātajiem. Ir jāveicina darba devēju atbalsts profesionālajai izglītībai, panākot nodokļu atvieglojumus nodokļu tiem, kas atbalsta izglītību.

Nepieciešamība pieskaņot profesionālo izglītību darba tirgum ir acīmredzama. Par to liecina darba devēju izteikumi, augstais bezdarba līmenis valstī un arī grūtības, ar kurām meklējot darbu saskaras profesionālo izglītības iestāžu beidzēji. Tajā pašā laikā Latvijā trūkst informācijas par to, kādas ir reālās darba tirgus prasības darbaspēkam šobrīd, nemaz jau nerunājot par nākotnes prognozēm.

Lai izveidotu darba tirgus attīstības tendenču pētīšanas sistēmu, ir nepieciešami gan metodiskie pētījumi, gan prognozes nozaru attīstībā, gan prognozes pašvaldībā, gan sociālo partneru prognozes. Līdz šim Latvijā trūkst atbilstošu metožu un mehānismu šādu datu vākšanai, kuri tālāk tiktu lietoti darba tirgus tendenču prognozēšanā. Pašreiz Nacionālā Observatorija cenšas koordinēt sadrumstalotos darba tirgus pētījumus, taču plašu pētījumu veikšanai Nacionālai Observatorijai ir nepieciešami papildus resursi.

Par problēmu var kļūt pašreiz vērojamā tendence jauniešu, pieaugušo un bezdarbnieku izglītošanai attīstīties neatkarīgi vienai no otras. Palielinoties mūžizglītības nozīmei, kļūs aktuālāka darbinieku pārkvalifikācija un jaunu prasmju apguve dzīves laikā. Trūkstot izstrādātai valsts politikai un stratēģijai, kā arī plašākas sabiedrības izpratnei par neizbēgamo saistību starp izglītības kvalitāti, kvalificētu darbaspēku un ekonomisko stabilitāti, notiek līdzekļu nelietderīga izlietošana, nevajadzīga konkurence starp izglītības nodrošinātājiem, darbības sadrumstalotība. Tādejādi veidojas nepieciešamība koordinēt sākotnējās profesionālās izglītības un profesionālās tālākizglītības iespējas un piedāvājumus.

Jaunajā valdības deklarācijā uzmanība ir vērsta galvenokārt uz profesionālās izglītības iestāžu tīkla pilnveidi, balstoties uz darba tirgus pieprasījumu.

Lai attīstītu profesionālo izglītību ar mērķi iegūt ekonomiskās attīstības tendencēm un darba tirgus prasībām atbilstošas kvalifikācijas speciālistus, profesionālās izglītības reformas stratēģiskā programma nosaka šādus uzdevumus:

Profesionālās izglītības iestāžu tīkla reforma.

  1. Profesionālās izglītības kvalitātes kontroles sistēmas izveide un darbības nodrošināšana.
  2. Profesionālās izglītības satura reforma.
  3. Profesionālās izglītības pedagogu izglītošana.
  4. Profesionālās izglītības sistēmas vadības un pārvaldes pilnveide.

Profesionālās izglītības finansēšanas modeļa izstrāde