|
REGLAMENTĒTĀS PROFESIJAS AMATNIECĪBAS JOMĀ
. . . . . .. 5. PIELIKUMS ARHITEKTU izglītības programmu MINIMĀLĀS PRASĪBAS UN ILGUMS, DIPLOMU un CITU DOKUMENTĀLO kvalifikācijAS apliecinĀJUMU SARAKSTI UN PROFESIONĀLIE NOSAUKUMI
5.1. IZGLĪTĪBAS PROGRAMMU MINIMĀLĀS PRASĪBAS UN ILGUMS (1) Arhitekta izglītības diplomam jāapliecina, ka attiecīgā persona ieguvusi universitātes tipa izglītību un studiju procesā apguvusi: a) saskaņotas arhitektūras izglītības teorētiskās un praktiskās sastāvdaļas; b) prasmes izstrādāt arhitektūras projektus, kas atbilst kā estētiskajām, tā tehniskajām prasībām, . . . . . . (2) Arhitekta izglītībai jāatbilst šī pielikuma 1) punktā minētām prasībām un šādiem nosacījumiem: a) minimālais kopējais izglītības ilgums ietver vismaz 4 gadus pilna laika (klātienes) studijas universitātē vai universitātes statusa izglītības iestādē, vai arī vismaz 6 studiju gadus universitātē vai universitātes statusa izglītības iestādē, no kuriem vismaz 3 gadi ir pilna laika izglītība; . . . . .
5.2. Arhitektu kvalifikāciju apliecinošie dokumenti UN PROFESIONĀLIE NOSAUKUMI 5.2.1. Latvijas Republikā 5.2.2. Eiropas Savienības valstīs (a) Vācijā: diplomi, kurus piešķir tēlotājas mākslas augstskolas (augstākie institūti) (Dipl.- Ing., Architekt (HfbK)); diplomi, kurus piešķir 'Technische Hoch-schulen' arhitektūras nodaļas, tehnisko universitāšu, universitāšu, un, par cik šīs institūcijas ir apvienotas kā 'Gesamthochschulen', šo 'Gesamthochschulen' arhitektūras nodaļas (Dipl.-Ing., vai cits tituls, kurš var turpmāk tikt piešķirts šo diplomu īpašniekiem); . . . . . .
REGLAMENTĒTĀS PROFESIJAS BŪVNIECĪBAS JOMĀ, PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI kvalifikācijAI UN TO DOKUMENTĀLIE PIERĀDĪJUMI 1. Reglamentētajām profesijām būvniecības jomā tiek izmantoti šādi profesiju apzīmējumi: - "būvspeciālists" - personām ar augstāko vai vidējo tehnisko (vidējo speciālo) izglītību arhitektūras, būvniecības (celtniecības) vai ģeotehnikas specialitātēs; - "būvinženieris" - personām ar augstāko izglītību arhitektūras, būvniecības (celtniecības) vai ģeotehnikas specialitātēs. 2. Būvspeciālistu un būvinženieru reglamentētajām profesijām ir šādas specializācijas: - pēc profesionālās darbības veidiem: - projektēšana, - būvdarbu vadīšana, - būvuzraudzība, - būvju nojaukšana, - būvekspertīze, - būvju un to konstrukciju tehniskā apsekošana, pārbaude, diagnosticēšana un novērtēšana; - pēc būvju un to daļu veidiem: - ēkas, . . . . . . .
REGLAMENTĒTĀS PROFESIJAS AUTOTRANSPORTA JOMĀ, PRASĪBAS PROFESIONĀLAJĀM KVALIFIKĀCIJĀM UN TO DOKUMENTĀLIE PIERĀDĪJUMI . . . . Mehānisko transporta līdzekļu vadītāji Transportlīdzekļu, kas pārvadā bīstamas kravas, vadītāji Autoskolu teorētisko priekšmetu pasniedzēji Autoskolu praktiskās braukšanas instruktori Transportlīdzekļu, kas pārvadā bīstamas kravas, vadītāju apmācības pasniedzēji . . . . REGLAMENTĒTĀS PROFESIJAS AVIĀCIJAS JOMĀ, PRASĪBAS PROFESIONĀLAJĀM KVALIFIKĀCIJĀM UN TO DOKUMENTĀLIE PIERĀDĪJUMI Piloti Lidotāji - navigatori Lidotāji - inženieri Lidotāji - radisti Gaisa satilsmes vadības dispečeri Starptautisko lidostu aviodrošības dienesta darbinieki 9. PIELIKUMS REGLAMENTĒTĀS PROFESIJAS DZELZCEĻA TRANSPORTA JOMĀ, PRASĪBAS PROFESIONĀLAJĀM KVALIFIKĀCIJĀM UN TO DOKUMENTĀLIE PIERĀDĪJUMI 9.1. Kravu un pasažieru dzelzceļa pārvadājumi . . . . . Dzelzceļa darbinieki, kur darbs saistīts ar vilcienu kustību, manevriem, pasažieru apkalpošanu un kravu pārvadājumiem . . . . . REGLAMENTĒTĀS PROFESIJAS JŪRNIECĪBAS JOMĀ, PRASĪBAS PROFESIONĀLAJĀM KVALIFIKĀCIJĀM UN TO DOKUMENTĀLIE PIERĀDĪJUMI . . . . . Kuģu kapteiņi Kuģu virsnieki Ierindas jūrnieki Jūrnieku apmācības instruktori . . .
MINIMĀLĀS PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES PRASĪBAS PREČU PĀRVADĀTĀJIEM PA ŪDENSCEĻIEM AR VIETĒJO UN STARPTAUTISKO TRANSPORTU AR KUĢIEM, KURU KRAVNESĪBA PĀRSNIEDZ 200 TONNAS 11.1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI Lai atzītu profesionālo kompetenci preču pārvadāšanai pa ūdensceļiem ar vietējo un starptautisko transportu, jāņem vērā zināšanas vismaz šī pielikuma 11.2. un 11.3.daļā minētajos priekšmetos, kuru saturam jābūt detalizēti izklāstītam un apstiprinātam Satiksmes ministrijas instrukcijās. Prasībām priekšmetos jābūt tādām, lai tās varētu apgūt personas, kuru izglītības līmenis atbilst vispārīgās pamata (obligātās) izglītības prasībām.
11.2. Priekšmeti, kuros nepieciešamas atbilstošas zinĀšanas, ja preču pārvadātājs vēlas iesaistīties vietējā transporta darbībā
11.2.1. Tieslietas Civillikuma, komerciālās, sociālās un nodokļu likumdošanas pamati, kuros nepieciešamas zināšanas, lai darbotos tajā profesijā, it īpaši:
. . . 11.2.2. Uzņēmuma apmaksas un finansēšanas metodes, darba organizācija:
. . . . . 11.2.3. Iesaistīšanās tirgū:
11.3. Priekšmeti, kuros vajadzīgas zināšanas, ja preču pārvadātājs nolēmis iesaistīties starptautiskā transporta darbībā.
. . . . .
12. PIELIKUMS REGLAMENTĒTĀS PROFESIJAS IZGLĪTĪBAS JOMĀ, PRASĪBAS PROFESIONĀLAJĀM KVALIFIKĀCIJĀM UN TO DOKUMENTĀLIE APLIECINĀJUMI 12.1. ReglamentētIE pedagoģisko darbinieku amatI 12.1.1. Pirmsskolas, vispārējās un speciālās pamata un vidējās izglītības, profesionālās izglītības, ārpusskolas izglītības iestādēs 1. Arod (amat) mācības skolotājs. 2. Ārpusstundu darba organizators. 3. Fizkultūras (sporta) organizators. 4. Internāta, izglītības iestādes dienesta viesnīcas skolotājs. 5. Izglītības iestādes direktors. . . . . . . 12.1.2. Augstākās izglītības iestādēs 1. Asistents. 2. Dekāns. 3. Docents. . . . . . .
12.2. Prasības pedagoģisko darbinieku izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai 12.2.1. Prasības pirmsskolas izglītības pedagoģisko darbinieku izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai (1) Pirmsskolas iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem noteiktas šādas izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības: 1) vadītājiem un metodiķiem: a) augstākā pedagoģiskā izglītība;
13.PIELIKUMS Ārstu bāzes izglītības un vispārējās MEDICĪNISKĀS prakses ĀRSTU IZGLĪTĪBAS programmu ilgums UN MINIMĀLĀS PRASĪBAS, diplomu un citu DOKUMENTĀLO kvalifikācijas APLIECINĀJUMU saraksti 13.1. Izglītības programmu ilgums UN MINIMĀLAS PRASĪBAS 13.1.1. Medicīniskajai bāzes izglītībai 1) Uzņemšanas noteikumi medicīnas augstskolās atbilst universitāšu uzņemšanas noteikumiem. 2) Minimālais izglītības programmu ilgums medicīniskās bāzes izglīības diploma iegūšanai - 6 gadi jeb 5500 teorētisko un praktisko studiju stundas. 3) Minētajam diplomam jāapliecina, ka izglītības procesā attiecīgā persona ir apguvusi: a) atbilstošas zināšanas medicīnas bāzes zinātņu jomās un labu zinātnisko metožu izpratni, tai skaitā bioloģisko funkciju mērīšanas, zinātniski pierādītu faktu un datu analīzes principus; b) izpratni vesela un slima cilvēka funkciju un uzvedības struktūras jautājumos, kā arī attiecībās starp cilvēka veselības stāvokli un viņa fizisko un sociālo vidi; . . . . . .
13.2. 10.pantam un 11.pantam atbilstošo ārstu diplomu un citu dokumentālo kvalifikācijas pierādījumu saraksts 13.2.1. Latvijas Republikā: pēc bāzes medicīniskās izglītības iegūšanas: . . . 13.2.2. Eiropas Savienības valstīs (a) Beļģijā: 'diplóme lé gal de docteur en mé decine, chirurgie et accouchements/Wettelijk diploma van doctor in de genees-, heel-en verloskunde' (ar likumu noteiktais medicīnas, ķirurģijas un dzemdniecības doktora diploms) kuru izdod universitāšu medicīnas fakultātes, Centrālā eksaminācijas komisija vai Valsts universitātes Eksaminācijas komisija; (b) Dānijā: 'bevis for bestaaet laegevidenskabelig embedseksamen' (ar likumu noteiktais praktizējoša ārsta diploms), kuru izdod universitātes medicīnas fakultāte un 'dokumentation for gennemfoert praktisk uddannelse', (praktiskās apmācības sertifikāts, kuru izdod kompetentas veselības aizsardzības iestādes); (c) Vācijā: . . . . .
SPECIALIZĒTĀS MEDICĪNAS ĀRSTU izglītības programmu ilgums UN MINIMĀLĀS PRASĪBAS, diplomu un citu DOKUMENTĀLO kvalifikācijas APLIECINĀJUMU saraksti
14.1. Izglītības programmu MINIMĀLAS PRASĪBAS UN ilgums 1) Izglītībai specializētajā medicīnā, kuru beidzot izsniedz attiecīgu diplomu vai citu iegūtās kvalifikācijas apliecinājumu, kas dod tiesības uz patstāvīgu profesionālu darbību specializētās medicīnas ārsta profesijā, jāatbilst šādām minimālajām prasībām: a) tās uzsākšanai obligāta šī likuma 10.panta nosacījumiem atbilstošas studiju programmas sekmīga apguve, bet apmācība, kas tiek apliecināta ar diplomu vai citu dokumentu par specializāciju zobu, mutes dobuma vai žokļu un sejas ķirurģijā, - praktizējošam zobārstam nepieciešamā izglītība atbilstoši šī likuma 13.panta prasībām; b) tā ietver kā teorētisko, tā arī praktisko izglītību un apmācību; c) tā ir pilna laika (klātienes) izglītība atbilstoši valsts akreditētām studiju programmām, kuru kontrolē šī likuma 73.pantā noteiktās institūcijas; d) izglītības programma ir apgūta universitātes tipa augstskolā, klīnikā vai citā medicīnas iestādē, kuru šim mērķim par piemērotu atzinusi (. . . kompetenta valsts iestāde. . . ? ); e) apmācību veic attiecīgās jomas praktizējoši un atbildīgi speciālisti. . . . . 6) Noteikts šāds minimālais specializētās medicīnas izglītības programmu ilgums: Pirmā specialitāšu grupa - pieci gadi:
. . . . . Otrā specialitāšu grupa - četri gadi:
. . . . . Trešā specialitāšu grupa - trīs gadi:
. . . . 14.2. 12.pantam atbilstošo specializētās medicīnas kursu nosaukumu, ārstu diplomu un citu dokumentālo kvalifikācijas pierādījumu saraksts 14.2.1. Specializētās medicīnas kursu nosaukumi Latvijas Republikā:
. . . . 14.2.2. Specializētās medicīnas kursu nosaukumi, kas tiek izmantoti Eiropas Savienības dalībvalstīs:
Beļģija: anesthėsiologie/anesthesiolgie Dānija: anaesteasiolgi Vācija: Anaesthesiologie Grieķija: anaisthisiologia Spānija: anestesiologģ a y reanimaci¢n Francija: anesth?siologie-r?animation chirurgicale . . . . . 14.2.4. Specializētās medicīnas ārstu diplomi un citi dokumentālie kvalifikācijas apliecinājumi Latvijas Republikā . . . . . . . 14.2.5. Specializētās medicīnas ārstu diplomi un citi dokumentālie kvalifikācijas apliecinājumi Eiropas Savienības valstīs Beļģijā: 'titre d'agr?gation en qualit? de m?decin sp?cialiste / erkenningstitel van geneersheer specialist' (dokumentāls apliecinājums par piešķirto medicīnisko specialitāti), ko izdod ministrija, kas atbild par veselības aizsardzību;
Dānijā: 'bevis for tilladelse til at betegne sig som speciallaege' (sertifikāts, kas apliecina piešķirto speciālista nosaukumu), ko izdod kompetentas veselības aizsardzības iestādes; . . . . 15.PIELIKUMS Vispārējās PRAKSES ZOBĀRSTU izglītības programmu MINIMĀLĀS PRASĪBAS UN ilgums, diplomu un citu DOKUMENTĀLO kvalifikācijas apliecinājumu SARAKSTI 15.1. Izglītības programmu ilgums UN MINIMĀLAS PRASĪBAS 1) Vispārējās prakses zobārstnieciskā izglītība ir pilna laika (klātienes) izglītība universitātē, augstskolā ar atzītu universitātes statusu vai universitātes pārraudzībā, atbilstoši valsts akreditētām studiju programmām. 2) Minētās izglītības uzsākšanai nepieciešama vidējā izglītība, kas dod tiesības pretendēt uz uzņemšanu universitātēs vai universitātes statusa augstskolās. 3) Minimālais attiecīgo izglītības programmu ilgums ir 5 gadi. . . . . . 5) Studiju programmai vispārējās prakses zobārstniecības diploma vai cita šo kvalifikāciju apliecinoša dokumenta ieguvei jāietver vismaz šādi priekšmeti (atsevišķi priekšmeti var tikt apgūti citu disciplīnu kontekstā vai apvienoti ar tām): a) vispārīgie priekšmeti: - ķīmija - fizika - bioloģija; b) medicīniski bioloģiskie un vispārīgie medicīniskie priekšmeti: - anatomija - embrioloģija
. . . . 15.2. 13.PANTAM ATBILSTOŠIE VISPĀRĒJĀS PRAKSES ZOBĀRSTNIECĪBAS PROFESIJU NOSAUKUMI UN KVALIFIKĀCIJU APLIECINOŠIE DOKUMENTI 15.2.1. Vispārējās prakses zobārstu profesionālie nosaukumi Latvijas Republikā - zobārstniecība (vispārējās prakses zobārsts) . . . 15.2.2. Vispārējās prakses zobārstu profesionālie nosaukumi Eiropas Savienības valstīs Vācijā: Zahnarzt,
. . . . . .
15.2.3. Vispārējās prakses zobārstniecības diplomi un citi kvalifikācijas pierādījumi Latvijas Republikā . . .
15.2.3. Vispārējās prakses zobārstniecības diplomi un citi kvalifikācijas pierādījumi Eiropas Savienības valstīs (a) Vācijā: 1. "zeugnis über die zahnaerztliche staatsprüfung" (valsts eksāmenu sertifikāts zobārstniecībā), ko izdod kompetentas iestādes. 2. Vācijas Federatīvās republikas kompetentu iestāžu izdotie sertifikāti, kas apstiprina, ka pēc 1945.gada 8.maija Vācijas Demokrātiskās republikas izdotie diplomi ir atzīti kā ekvivalenti 1.punktā minētiem; . . . . . . . .
16.PIELIKUMS SPECIALIZĒTĀS ZOBĀRSTNIECĪBAS izglītības programmu MINIMĀLĀS PRASĪBAS UN ilgums, diplomu un citu DOKUMENTĀLO kvalifikācijas apliecinājumu SARAKSTI 16.1. Izglītības programmu ilgums UN MINIMĀLAS PRASĪBAS 1) Izglītībai specializētajā zobārstniecībā, kuru beidzot izsniedz attiecīgu diplomu vai citu iegūtās kvalifikācijas apliecinājumu, kas dod tiesības uz patstāvīgu profesionālu darbību specializētās zobārstniecības ārsta profesijā, jāatbilst šādām minimālajām prasībām: a) tās uzsākšanai obligāta šī likuma 13.panta nosacījumiem atbilstošas piecgadīgās pilnā laika studiju programmas sekmīga apguve, ko apstiprina attiecīgs diplioms; . . . 16.2. Specializētās zobārstniecības profesiju nosaukumi un kvalifikāciju apliecinošie dokumenti 16.2.1. Latvijas Republikā - ortodontists - ortopēdists (zobārstniecībā) . . . . . .
16.2.2. Eiropas Savienības valstīs Ortodontijā: Vācijā: " fachzahnaerztliche anerkennung fuer kieferorthopaedie " (ortodontista sertifikāts), ko izdod " landeszahnaerztekammern " (zemju " laender " praktizējošo zobārstu kamera),
Dānijā: . . . .
Farmaceitu izglītības programmu MINIMĀLĀS PRASĪBAS UN ILGUMS, DIPLOMU un CITU DOKUMENTĀLO kvalifikācijAS apliecinĀJUMU SARAKSTI 17.1. izglītības programmU ILGUMS UN MINIMĀLĀS Prasības 1) Uzņemšanai farmaceitiskās izglītības programmās kandidātam nepieciešama vidējā izglītība, kas dod tiesības pretendēt uz uzņemšanu universitātēs vai universitātes statusa augstskolās. 2) Farmaceitiskās izglītības diplomam jāapstiprina vismaz piecus gadus ilgas izglītības programmas apgūšana, kas ietver: a) vismaz četrus gadus ilgu teorētisku un praktisku izglītību universitātē, universitātes statusa augstskolā vai universitātes pārraudzībā; . . . . . . 17.2. 15. PANTAM ATBILSTOŠIE farmaceitu PROFESIJU NOSAUKUMI UN KVALIFIKĀCIJU APLIECINOŠIE DOKUMENTI
17.2.1. Latvijas Republikā: - vispārējās prakses farmaceits - farmaceits tehnologs - klīniskais farmaceits. . . . 17.2.2. Farmaceita kvalifikāciju apliecinošie dokumenti Eiropas Savienības valstīs: (a) Beļģijā: Le diplōme lč gal de pharmacien/het wettelijk diploma van apoteker (ar likumu noteiktais diploms farmācijā), ko izdod universitāšu medicīnas un farmācijas fakultātes, univertāšu centrālās vai valsts universitātes izglītības eksaminācijas komisijas;
(b) Dānijā: Bevis for bestaaet farmaceutisk kandidateksamen (universitātes sertifikāts farmācijā);
(c) Vācijā:
17.3. MINIMĀLAIS TO FARMACEITISKO DARBU VEIDU UZSKAITĪJUMS, KURUS DOD TIESĪBAS VEIKT 15. PANTA NOTEIKUMIEM ATBILSTOŠĀ IZGLĪTĪBA UN APMĀCĪBA. Šī likuma 15.panta (2) daļā minētais farmaceitiskās izglītības diploms, ievērojot šī panta (3) daļas noteikumus, dod tiesības veikt vismaz šādus darbus farmācijas jomā: 1) medicīnisko produktu farmaceitisko formu sagatavošanu; 2) medicīnisko produktu izgatavošanu un testēšanu; 3) medicīnisko produktu pārbaudi speciālās medicīniskajās (medicīnisko produktu) laboratorijās ; . . . . 18. PIELIKUMS Vispārējās aprūpes medmāsu izglītības programmu ILGUMS UN MINIMĀLĀS prasības, profesiju nosaukumi un kvalifikāciju apliecinošie dokumenti 18.1. Prasības Vispārējās aprūpes medmāsu koledžas izglītības programmām. 1) Minimālais izglītības programmu ilgums ir 3 gadi jeb 4600 teorētiskās un praktiskās apmācības stundas pilna laika (klātienes) izglītības formā ar specifisku profesionālu ievirzi. 2) Obligāts profesionālās medicīniskās izglītības priekšnoteikums ir vispārējā pamata un vismaz vidējās izglītības I posma (7. - 9. klases, atkarībā no dažādos periodos pastāvējušām izglītības sistēmām) izglītība, kuru pierāda atestāts, diploms vai cits likumīgs izglītības apliecinājums, vai sertifikāts, kurš iegūts noliekot līdzvērtīgu kvalifikācijas standarta eksāmenu, lai iestātos medicīnas koledžā. 3) Vispārējās aprūpes medmāsu izglītības programmām jāietver: a) zināšanas tajās zinātņu nozarēs uz kurām ir balstīta vispārējā slimnieku kopšana, ieskaitot pietiekamu sapratni par veselu un slimu cilvēku anatomiju un fizioloģiju, psiholoģiskajām funkcijām un uzvedību, un sakarību starp veselības stāvokli un to fizisko un sociālo vidi, kurā atrodas cilvēks; 18.2. Prasības Vispārējās aprūpes medmāsu augstskolu izglītības programmām 1) Vispārējās aprūpes medmāsu studiju programma ietver vismaz četrus gadus ilgu pilna laika (klātienes) teorētisku un praktisku izglītību universitātē, universitātes statusa augstskolā vai universitātes pārraudzībā. . . . . 3) Vispārējās aprūpes medmāsu izglītības programmām jāietver: a) zināšanas tajās zinātņu nozarēs uz kurām ir balstīta vispārējā slimnieku kopšana, ieskaitot pietiekamu sapratni par veselu un slimu cilvēku anatomiju un fizioloģiju, psiholoģiskajām funkcijām un uzvedību, . . . . (4) Augstākās medicīniskās izglītības programmām medicīnas māsu specialitātē jāietver, kā minimums, šādi mācību priekšmeti (kursi): Anestezioloģija, reanimatoloģija Bioloģija Katastrofu medicīna, toksikoloģija Datorzinības Dermatoveneroloģija
18.3. VISPĀRĒJĀS APRŪPES MEDMĀSU PROFESIJU NOSAUKUMI UN KVALIFIKĀCIJU APLIECINOŠIE DOKUMENTI
18.3.1. Latvijas Republikā 18.3.2. Eiropas Savienības valstīs 18.3.2.1. Vispārējās aprūpes medmāsu profesionālie nosaukumi Vācijā: " krankenschwester ", " krankenpfleger " Beļģijā: " hospitalier(ere)/verpleegassistent(e) ", " infirmier(ere) hospitalier(ere)/ziekenhuisverpleger (-verpleegster) " . . . . ..
18.3.2.2. Vispārējās aprūpes medmāsu diplomi un citi kvalifikācijas pierādījumi (a) Vācijā:: - sertifikāti, kurus ir izsniegušas kompetentas valsts iestādes pēc `staatliche pruefung in der krankenpflege` (medmāsu valsts eksāmens), - kompetentu Vācijas Federatīvās Republikas valsts iestāžu sertifikāti, kuri norāda, ka Vācijas Demokrātiskās Republikas pēc 1945. gada 8. maija izsniegtie diplomi tiek atzīti kā līdzvērtīgi tiem, kuri uzskaitīti pirmajā sadaļā;
(b) Beļģijā: - `hospitalier(ere)/verpleegassistent(e) ` sertifikāts, kuru izsniegusi valsts vai valsts dibinātas vai atzītas skolas, . . . . . . . . VECMĀŠU izglītības programmu MINIMĀLĀS prasības UN ILGUMS, profesiju nosaukumi un kvalifikāciju apliecinošie dokumenti 19.1. Minimālās prasības vecmāšu izglītības programmām, kas tiek uzsāktas ar bāzes vidējo vispārĒJo izglītību 1) Minimālais ilgums izglītības programmām, kas tiek uzsāktas ar bāzes vidējo vispārējo izglītību, ir 3 gadi teorētiskās un praktiskās apmācības pilnā laika (klātienes) izglītības formā. 2) Minētajām izglītības programmām jāietver: . . . . 19.2. Minimālās prasības vecmāšu izglītības programmām, kas tiek uzsāktas ar vispārējās aprŪpes medmĀsas bāzes izglītību 1) Minimālais ilgums vecmāšu izglītības programmām, kas tiek uzsāktas ar vispārējās aprūpes medmāsas bāzes izglītību, ir 18 mēneši teorētiskās un praktiskās apmācības pilnā laika (klātienes) izglītības formā. 2) Izglītības programmai jāietver vismaz šī pielikuma 15.1.daļas trešajā punktā noteiktie mācību priekšmeti un kursi, kuri neveido daļu no ekvivalentiem kursiem un programmām vispārējās aprūpes medmāsu izglītības programmās. . . . . 19.3. 17. PANTA PRASĪBĀM ATBILSTOŠIE VECMĀŠU PROFESIJU NOSAUKUMI UN KVALIFIKĀCIJU APLIECINOŠIE DOKUMENTI
19.3.1. Latvijas Republikā
19.3.2. Eiropas Savienības valstīs 19.3.2.1. Vecmāšu profesionālie nosaukumi Vācijā: - " hebamme " Beļģijā: - " accoucheuse/vroedvrouw " Dānijā: - " jordemoder " . . . . 19.3.2.2. Vecmāšu diplomi un citi kvalifikācijas pierādījumi (a) Vācijā: - "hebammenpruefungszeugnis", ko piešķir valsts nozīmēta eksaminācijas eksaminācijas komisija, - kompetentu Vācijas Federatīvās Republikas valsts iestāžu sertifikāti, kuri norāda, ka Vācijas Demokrātiskās Republikas pēc 1945. gada 8. maija izsniegtie diplomi tiek atzīti kā līdzvērtīgi tiem, kuri uzskaitīti pirmajā sadaļā; . . . . 19.4. DARBA JOMAS, KURĀS IR TIESĪGAS STRĀDĀT VECMĀTES AR ŠĪ LIKUMA 17.PANTA NOTEIKUMIEM ATBILSTOŠU IZGLĪTĪBU UN APMĀCĪBU.. Vecmāšu profesionālā darbība ietver un tām ir tiesības veikt vismaz šādus darba veidus; 1) Sniegt informāciju, konsultācijas un padomus veselīgas ģimenes plānošanas jautājumos. 2) Diagnosticēt grūtniecību un sekot normālai grūtniecības norisei. . . . . VETERINĀRĀRSTU izglītības programmu MINIMĀLĀS PRASĪBAS UN ILGUMS, DIPLOMU un CITU DOKUMENTĀLO kvalifikācijAS apliecinĀJUMU SARAKSTI 20.1. izglĪtības programmU MINIMĀLĀS PRASĪBAS UN ILGUMS 1) Veterinārārsta izglītības diplomam jāapstiprina vismaz piecus gadus ilgas pilna laika (klātienes) studiju programmas apgūšana, kas ietver teorētisku un praktisku izglītību universitātē, universitātes statusa augstskolā vai universitātes pārraudzībā. 2) Uzņemšanai veterinārās izglītības programmās kandidātam nepieciešama vidējā izglītība, kas dod viņam tiesības pretendēt uz uzņemšanu universitātēs vai universitātes statusa augstskolās. 3) Veterinārās izglītības programmām ir jāietver atbilstošas teorētiskās un praktiskās zināšanas: . . . . 20.2. Veterinārārstu profesiju nosaukumi un kvalifikāciju apliecinošie dokumenti
20.2.1. Latvijas Republikā 20.2.2. Veterinārārstu kvalifikāciju apliecinošie dokumenti Eiropas Savienības valstīs (a) Vācijā: 1. Zeugnis ueber die tieraerztliche staatspruefung (valsts eksāmenu sertifikāts veterinārajā medicīna), ko piešķir kompetentas institūcijas 2. Kompetentu Vācijas Federatīvās Republikas valsts iestāžu sertifikāti, kuri norāda, ka Vācijas Demokrātiskās Republikas pēc 1945. gada 8. maija izsniegtie diplomi tiek atzīti kā līdzvērtīgi tiem, kuri uzskaitīti minēti pirmajā punktā;
(b) Beļģijā:
21. PIELIKUMS prasības juristu IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI 62. PANTAM ATBILSTOŠO ADVOKĀTU PROFESIJU PROFESIONĀLIE UN AMATU NOSAUKUMI EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪS BEĻĢIJĀ: avocat - advocaat DĀNIJĀ: advokat . . . . . .
S A T U R A R Ā D Ī T Ā J S
I NODAĻA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 1.PANTS. LIKUMĀ IZMANTOTĀ TERMINOLOĢIJA 2. PANTS. LIKUMA MĒRĶI 3. PANTS. LIKUMA DARBĪBAS JOMA II NODAĻA REGLAMENTĒTĀS PROFESIJAS LATVIJAS REPUBLIKĀ 4. PANTS. REGLAMENTĒTO PROFESIJU PAMATVEIDI UN JOMAS 5. PANTS. PAPILDUS PRASĪBAS DARBA UZSĀKŠANAI UN PATSTĀVĪGAI DARBĪBAI REGLAMENTĒTĀ PROFESIJĀ 6. PANTS. REGLAMENTĒTO PROFESIJU NOSAUKUMU, TITULU UN AMATU NOSAUKUMU AIZSARDZĪBA III NODAĻA PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI, DIPLOMIEM UN CITIEM KVALIFIKĀCIJU APSTIPRINOŠIEM DOKUMENTIEM REGLAMENTĒTAJĀM PROFESIJĀM MEDICĪNAS UN FARMĀCIJAS JOMĀ 7. PANTS. PRASĪBAS ĀRSTU IZGLĪTĪBAI UN APMĀCĪBAI 8. PANTS. PRASĪBAS VISPĀRĒJĀS MEDICĪNISKĀS PRAKSES ĀRSTU IZGLĪTĪBAI UN APMĀCĪBAI 9. PANTS. PRASĪBAS SPECIALIZĒTĀS MEDICĪNAS ĀRSTU IZGLĪTĪBAI UN APMĀCĪBAI 10. PANTS. PRASĪBAS VISPĀRĒJĀS PRAKSES ZOBĀRSTU IZGLĪTĪBAI UN APMĀCĪBAI 11. PANTS. PRASĪBAS ZOBĀRSTU IZGLĪTĪBAI UN APMĀCĪBAI SPECIALIZĒTAJĀ ZOBĀRSTNIECĪBĀ 12. PANTS. PRASĪBAS FARMACEITU IZGLĪTĪBAI UN APMĀCĪBAI 13. PANTS. PRASĪBAS VISPĀRĒJĀS APRŪPES MEDMĀSU IZGLĪTĪBAI UN APMĀCĪBAI 14. PANTS. PRASĪBAS VECMĀŠU IZGLĪTĪBAI UN APMĀCĪBAI IV. NODAĻA PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI, DIPLOMIEM UN CITIEM KVALIFIKĀCIJU APSTIPRINOŠIEM DOKUMENTIEM REGLAMENTĒTAJĀM PROFESIJĀM VETERINĀRĀS MEDICĪNAS JOMĀ 15. PANTS. PRASĪBAS VETERINĀRĀRSTU IZGLĪTĪBAI UN APMĀCĪBAI 16. PANTS. PRASĪBAS VETERINĀRFELDŠERU IZGLĪTĪBAI UN APMĀCĪBAI V. NODAĻA PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI, DIPLOMIEM UN CITIEM KVALIFIKĀCIJU APSTIPRINOŠIEM DOKUMENTIEM REGLAMENTĒTAJĀM PROFESIJĀM ARHITEKTŪRAS UN CELTNIECĪBAS JOMĀ 17. PANTS. PRASĪBAS ARHITEKTU IZGLĪTĪBAI, APMĀCĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI 18. PANTS. PRASĪBAS BŪVSPECIĀLISTU IZGLĪTĪBAI, APMĀCĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI VI. NODAĻA PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI, DIPLOMIEM UN CITIEM KVALIFIKĀCIJU APSTIPRINOŠIEM DOKUMENTIEM REGLAMENTĒTAJĀM PROFESIJĀM IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀ 19. PANTS. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS PEDAGOĢISKO DARBINIEKU IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI 20. PANTS. PRASĪBAS PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU PEDAGOĢISKO DARBINIEKU IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI 21. PANTS. PRASĪBAS VISPĀRĒJĀS UN SPECIĀLĀS PAMATA UN VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU, ĀRPUSSKOLAS IESTĀŽU PEDAGOĢISKO DARBINIEKU IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI 22. PANTS. PRASĪBAS PROFESIONĀLĀS PAMATA UN VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU PEDAGOĢISKO DARBINIEKU IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI 23. PANTS. PRASĪBAS AUGSTSKOLU VADOŠO DARBINIEKU UN AKADĒMISKĀ PERSONĀLA IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI 24. PANTS. PRASĪBAS ZINĀTNISKO IESTĀŽU DARBINIEKU UN AKADĒMISKĀ PERSONĀLA IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI VII. NODAĻA PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI, DIPLOMIEM UN CITIEM KVALIFIKĀCIJU APSTIPRINOŠIEM DOKUMENTIEM REGLAMENTĒTAJĀM PROFESIJĀM TIESLIETU UN JURISPRUDENCES JOMĀ 25. PANTS. PRASĪBAS SERTIFICĒTU JURISTU IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI 26. PANTS. PRASĪBAS NOTĀRU IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI 27. PANTS. PRASĪBAS ADVOKĀTU IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI VIII. NODAĻA PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI, DIPLOMIEM UN CITIEM KVALIFIKĀCIJU APSTIPRINOŠIEM DOKUMENTIEM REGLAMENTĒTAJĀM PROFESIJĀM FINANSU JOMĀ 28. PANTS. PRASĪBAS ZVĒRINĀTU REVIDENTU IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI IX. NODAĻA PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI, DIPLOMIEM UN CITIEM KVALIFIKĀCIJU APSTIPRINOŠIEM DOKUMENTIEM REGLAMENTĒTAJĀM PROFESIJĀM AUTOTRANSPORTA JOMĀ 29. PANTS. PRASĪBAS AUTOTRANSPORTA DARBINIEKU IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI X. NODAĻA PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI, DIPLOMIEM UN CITIEM KVALIFIKĀCIJU APSTIPRINOŠIEM DOKUMENTIEM REGLAMENTĒTAJĀM PROFESIJĀM DZELZCEĻA TRANSPORTA JOMĀ 30. PANTS. PRASĪBAS DZELZCEĻA DARBINIEKU IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI XI. NODAĻA PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI, DIPLOMIEM UN CITIEM KVALIFIKĀCIJU APSTIPRINOŠIEM DOKUMENTIEM REGLAMENTĒTAJĀM PROFESIJĀM JŪRNIECĪBAS, JŪRAS UN IEKŠĒJO ŪDENSCEĻU TRANSPORTA JOMĀ 31. PANTS. PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES PRASĪBAS PREČU PĀRVADĀTĀJIEM PA IEKŠĒJIEM ŪDENSCEĻIEM AR VIETĒJO UN STARPTAUTISKO TRANSPORTU 32. PANTS. PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀ-LAJAI KVALIFIKĀCIJAI JŪRNIECĪBAS PROFESIJĀS XII. NODAĻA PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI, DIPLOMIEM UN CITIEM KVALIFIKĀCIJU APSTIPRINOŠIEM DOKUMENTIEM REGLAMENTĒTAJĀM PROFESIJĀM CIVILĀS AVIĀCIJAS JOMĀ 33. PANTS. PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀ-LAJAI KVALIFIKĀCIJAI CIVILĀS AVIĀCIJAS PROFESIJĀS 34. PANTS. PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI LIDOSTU DARBA PROFESIJĀS XIII. NODAĻA EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU PILSOŅU PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS ATZĪŠANAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 35. PANTS. EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU PILSOŅU PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS ATZĪŠANAS SISTĒMAS 36. PANTS. PRETENDENTU PROFESIJAS NOSAUKUMU (TITULU) UN AKADĒMISKO VAI ZINĀTNISKO GRĀDU (NOSAUKUMU, TITULU) IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI 37. PANTS. PRETENDENTI, LATVIJAS REPUBLIKAS PROFESIONĀLĀS ASOCIĀCIJAS, PROFESIONĀLIE NOTEIKUMI UN TIESĪBAS UZ PIEDERĪBU LATVIJAS REPUBLIKAS PROFESIONĀLAJĀM ASOCIĀCIJĀM 38. PANTS. VISPĀRĒJĀS UN PAPILDUS PRASĪBAS PRETENDENTIEM DARBĪBAI REGLAMENTĒTĀS PROFESIJĀS LATVIJAS REPUBLIKĀ 39. PANTS. NOTEIKUMI PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU PILSOŅU TIESĪBĀM SNIEGT ĪSLAICĪGUS PAKALPOJUMUS REGLAMENTĒTO PROFESIJU JOMĀ LATVIJAS REPUBLIKAS TERITORIJĀ 40. PANTS. PRETENDENTU IESNIEGUMU, DOKUMEN-TU UN TIESĪBU PIERĀDĪJUMU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA XIV. NODAĻA PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS ATZĪŠANAS UN DARBĪBAS ATĻAUJAS IZSNIEGŠANAS NOTEIKUMI VISPĀRĪGĀS ATZĪŠANAS SISTĒMAS PROFESIJĀS 41. PANTS. DARBĪBAS ATĻAUJAS IZSNIEGŠANAS PAMATNOTEIKUMI VISPĀRĒJĀS ATZĪŠANAS SISTĒMAS PROFESIJĀS 42. PANTS. PRETENDENTU PROFESIONĀLĀS KVALI-FIKĀCIJAS ATBILSTĪBAS NOTEIKŠANAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 43. PANTS. PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS ATZĪŠANAS NOTEIKUMI PRETENDENTIEM, KURU MĪTNES DALĪBVALSTĪ ATTIECĪGĀ PROFESIJA NAV REGLAMENTĒTA, BET PĀRĒJIE PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS NOTEIKUMI ATBILST LATVIJAS REPUBLIKĀ NOTEIKTAJĀM PRASĪBĀM 44. PANTS. PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS ATZĪŠANAS NOTEIKUMI PRETENDENTIEM, KURU MĪTNES DALĪBVALSTĪ ATTIECĪGĀ PROFESIJA NAV REGLAMENTĒTA UN IZGLĪTĪBAS UN APMĀCĪBAS LĪMENIS NEATBILST LATVIJAS REPUBLIKĀ NOTEIKTAJĀM PRASĪBĀM 45. PANTS. PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS ATZĪŠANAS NOTEIKUMI PRETENDENTIEM, KURU MĪTNES DALĪBVALSTĪ ATTIECĪGĀ PROFESIJA IR REGLAMENTĒTA, BET IZGLĪTĪBAS UN APMĀCĪBAS LĪMENIS NEATBILST LATVIJAS REPUBLIKĀ NOTEIKTAJĀM PRASĪBĀM 46. PANTS. GADĪJUMI, KAD PRETENDENTAM AR PĒCVIDUSSKOLAS IZGLĪTĪBU NEPIECIEŠAMI PROFESIONĀLĀS PIEREDZES APLIECINĀJUMI 47. PANTS. GADĪJUMI, KAD PRETENDENTAM UZ DARBU REGLAMENTĒTĀ PROFESIJĀ NEPIECIEŠAMS ADAPTĀCIJAS PERIODS VAI PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PĀRBAUDE UN PRETENDENTAM IR IZVĒLES TIESĪBAS 48. PANTS. GADĪJUMI, KAD PRETENDENTAM UZ DARBU REGLAMENTĒTĀ PROFESIJĀ NEPIECIEŠAMS ADAPTĀCIJAS PERIODS VAI PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PĀRBAUDE UN PRETENDENTAM NAV IZVĒLES TIESĪBAS 49. PANTS. PAPILDUS IESPĒJAS PRETENDENTA PROFESIONĀLAJAI ADAPTĀCIJAI 50. PANTS. PRETENDENTA PROFESIONĀLAS ADAPTĀCIJAS UN PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PĀRBAUDES VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 51. PANTS. KĀRTĪBA, KĀDĀ VAR TIKT IEROBEŽOTAS PRETENDENTA TIESĪBAS IZVĒLĒTIES ADAPTĀCIJAS PERIODU VAI PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PĀRBAUDI XV. NODAĻA EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU PILSOŅU DIPLOMU UN PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS ATZĪŠANAS SPECIĀLĀS SISTĒMAS NOTEIKUMI 52. PANTS. VISPĀRĒJĀS PRAKSES UN SPECIALIZĒTĀS MEDICĪNAS ĀRSTU PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS UN TIESĪBU ATZĪŠANA 53. PANTS. VISPĀRĒJĀS PRAKSES UN SPECIALIZĒTĀS ZOBĀRSTNIECĪBAS ZOBĀRSTU PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS UN TIESĪBU ATZĪŠANA 54. PANTS. FARMACEITU PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS UN TIESĪBU ATZĪŠANA 55. PANTS. VISPĀRĒJĀS APRŪPES MEDMĀSU PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS UN TIESĪBU ATZĪŠANA 56. PANTS. VECMĀŠU PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀ-CIJAS UN TIESĪBU ATZĪŠANA 57. PANTS. VETERINĀRĀRSTU PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS UN TIESĪBU ATZĪŠANA 58. PANTS. ARHITEKTU PROFESIONĀLĀS KVALI-FIKĀCIJAS UN TIESĪBU ATZĪŠANA 59. PANTS. EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU ADVOKĀTU PROFESIONĀLĀS PRAKSES NOTEIKUMI LATVIJAS REPUBLIKĀ, IZMANTOJOT SAVAS MĪTNES DALĪBVALSTS PROFESIONĀLO NOSAUKUMU (TITULU) 60. PANTS. EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU ADVOKĀTU PATSTĀVĪGAS PRAKSES TIESĪBU IEGŪŠANAS NOTEIKUMI 61. PANTS. PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS ATZĪŠANA PREČU PĀRVADĀTĀJIEM PA IEKŠZEMES ŪDENSCEĻIEM AR VIETĒJO UN STARPTAUTISKO TRANSPORTU 62. PANTS. GADĪJUMI, KAD PRETENDENTU PROFESIONĀLĀ KVALIFIKĀCIJA DAĻĒJI ATBILST MINIMĀLAJĀM PRASĪBĀM XVI. NODAĻA EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU PILSOŅU PROFESIONĀLĀS PIEREDZES ATZĪŠANAS SISTĒMAS NOTEIKUMI 63. PANTS. DARBĪBAS ATĻAUJAS IZSNIEGŠANAS NOTEIKUMI 3.PANTA (5) DAĻĀ MINĒTAJĀS PROFESIJĀS, PAMATOJOTIES UZ PRETENDENTA PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS APLIECINĀJUMIEM 64. PANTS. DARBĪBAS ATĻAUJAS IZSNIEGŠANAS NOTEIKUMI 3.PANTA (5) DAĻĀ MINĒTAJĀS PROFESIJĀS, PAMATOJOTIES UZ PRETENDENTA PROFESIONĀLĀS PIEREDZES APLIECINĀJUMIEM XVII. NODAĻA INSTITŪCIJAS, KAS NODROŠINA LIKUMA IZPILDI 65. PANTS. REGLAMENTĒTO PROFESIJU IZGLĪTĪBAS PROGRAMMU AKREDITĀCIJA UN KONTROLE 66. PANTS. KOORDINĀCIJAS UN INFORMĀCIJAS FUNKCIJAS PROFESIONĀLO KVALIFIKĀCIJU SAVSTARPĒJĀS ATZĪŠANAS JOMĀ 67. PANTS. INSTITŪCIJAS, KAS VEIC PRETEN-DENTU PROFESIONĀLO KVALIFIKĀCIJU ATZĪŠANU UN DARBĪBAS ATĻAUJU IZSNIEGŠANU REGLAMEN-TĒTAJĀS PROFESIJĀS 68. PANTS. PROFESIONĀLO ASOCIĀCIJU PILNVARAS 69. PANTS. DARBĪBAS ATĻAUJU IZSNIEGŠANAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 70. PANTS. UZRAUDZĪBA PAR LIKUMA IEVĒROŠANU 71. PANTS. ATBILDĪBA PAR LIKUMA PĀRKĀPŠANU XVIII. NODAĻA PĀREJAS NOTEIKUMI 72. PANTS. IEGŪTĀS TIESĪBAS DARBĪBAI REGLA-MENTĒTAJĀS PROFESIJĀS 73. PANTS. LIKUMA STĀŠANĀS SPĒKĀ P I E L I K U M I 1. PIELIKUMS PROFESIONĀLĀS APVIENĪBAS UN ORGANIZĀCIJAS, KAS IR TIESĪGAS IZSNIEGT PROFESIONĀLĀS PRAKSES SERTIFIKĀTUS REGLAMENTĒTAJĀS PROFESIJĀS 2.PIELIKUMS PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS JOMAS, UZ KURĀM ATTIECAS 3.PANTA (5) DAĻA, UN ATBILSTOŠO KVALIFIKĀCIJU ATZĪŠANAI NEPICIEŠAMAIS MINIMĀLAIS PROFESIONĀLĀS PIEREDZES ILGUMS 3.PIELIKUMS KURSI AR ĪPAŠU STRUKTŪRU (REGLAMENTĒTAS IZGLĪTĪBAS UN APMĀCĪBAS PROGRAMMAS), KAS NOTEIKTI 1.PANTA (5) DAĻAS 1) PUNKTA A) APAKŠPUNKTĀ 4. PIELIKUMS REGLAMENTĒTĀS PROFESIJAS AMATNIECĪBAS JOMĀ 5. PIELIKUMS ARHITEKTU IZGLĪTĪBAS PROGRAMMU MINIMĀLĀS PRASĪBAS UN ILGUMS, DIPLOMU UN CITU DOKUMENTĀLO KVALIFIKĀCIJAS APLIECINĀJUMU SARAKSTI UN PROFESIONĀLIE NOSAUKUMI 6. PIELIKUMS REGLAMENTĒTĀS PROFESIJAS BŪVNIECĪBAS JOMĀ, PRASĪBAS IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI UN TO DOKUMENTĀLIE PIERĀDĪJUMI 7. PIELIKUMS REGLAMENTĒTĀS PROFESIJAS AUTOTRANSPORTA JOMĀ, PRASĪBAS PROFESIONĀLAJĀM KVALIFIKĀCIJĀM UN TO DOKUMENTĀLIE PIERĀDĪJUMI 8. PIELIKUMS REGLAMENTĒTĀS PROFESIJAS AVIĀCIJAS JOMĀ, PRASĪBAS PROFESIONĀLAJĀM KVALIFIKĀCIJĀM UN TO DOKUMENTĀLIE PIERĀDĪJUMI 9. PIELIKUMS REGLAMENTĒTĀS PROFESIJAS DZELZCEĻA TRANSPORTA JOMĀ, PRASĪBAS PROFESIONĀLAJĀM KVALIFIKĀCIJĀM UN TO DOKUMENTĀLIE PIERĀDĪJUMI 10. PIELIKUMS REGLAMENTĒTĀS PROFESIJAS JŪRNIECĪBAS JOMĀ, PRASĪBAS PROFESIONĀLAJĀM KVALIFIKĀCIJĀM UN TO DOKUMENTĀLIE PIERĀDĪJUMI 11. PIELIKUMS MINIMĀLĀS PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES PRASĪBAS PREČU PĀRVADĀTĀJIEM PA ŪDENSCEĻIEM AR VIETĒJO UN STARPTAUTISKO TRANSPORTU AR KUĢIEM, KURU KRAVNESĪBA PĀRSNIEDZ 200 TONNAS 12. PIELIKUMS REGLAMENTĒTĀS PROFESIJAS IZGLĪTĪBAS JOMĀ, PRASĪBAS PROFESIONĀLAJĀM KVALIFIKĀCIJĀM UN TO DOKUMENTĀLIE APLIECINĀJUMI 13.PIELIKUMS ĀRSTU BĀZES IZGLĪTĪBAS UN VISPĀRĒJĀS MEDICĪNISKĀS PRAKSES ĀRSTU IZGLĪTĪBAS PROGRAMMU ILGUMS UN MINIMĀLĀS PRASĪBAS, DIPLOMU UN CITU DOKUMENTĀLO KVALIFIKĀCIJAS APLIECINĀJUMU SARAKSTI 14.PIELIKUMS SPECIALIZĒTĀQS MEDICĪNAS ĀRSTU IZGLĪTĪBAS PROGRAMMU ILGUMS UN MINIMĀLĀS PRASĪBAS, DIPLOMU UN CITU DOKUMENTĀLO KVALIFIKĀCIJAS APLIECINĀJUMU SARAKSTI 15.PIELIKUMS VISPĀRĒJĀS PRAKSES ZOBĀRSTU IZGLĪTĪBAS PROGRAMMU MINIMĀLĀS PRASĪBAS UN ILGUMS, DIPLOMU UN CITU DOKUMENTĀLO KVALIFIKĀCIJAS APLIECINĀJUMU SARAKSTI 16.PIELIKUMS SPECIALIZĒTĀS ZOBĀRSTNIECĪBAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMU MINIMĀLĀS PRASĪBAS UN ILGUMS, DIPLOMU UN CITU DOKUMENTĀLO KVALIFIKĀCIJAS APLIECINĀJUMU SARAKSTI 17. PIELIKUMS FARMACEITU IZGLĪTĪBAS PROGRAMMU MINIMĀLĀS PRASĪBAS UN ILGUMS, DIPLOMU UN CITU DOKUMENTĀLO KVALIFIKĀCIJAS APLIECINĀJUMU SARAKSTI 18. PIELIKUMS VISPĀRĒJĀS APRŪPES MEDMĀSU IZGLĪTĪBAS PROGRAMMU ILGUMS UN MINIMĀLĀS PRASĪBAS, PROFESIJU NOSAUKUMI UN KVALIFIKĀCIJU APLIECINOŠIE DOKUMENTI 19. PIELIKUMS VECMĀŠU IZGLĪTĪBAS PROGRAMMU MINIMĀLĀS PRASĪBAS UN ILGUMS, PROFESIJU NOSAUKUMI UN KVALIFIKĀCIJU APLIECINOŠIE DOKUMENTI 20. PIELIKUMS VETERINĀRĀRSTU IZGLĪTĪBAS PROGRAMMU MINIMĀLĀS PRASĪBAS UN ILGUMS, DIPLOMU UN CITU DOKUMENTĀLO KVALIFIKĀCIJAS APLIECINĀJUMU SARAKSTI 21. PIELIKUMS PRASĪBAS JURISTU IZGLĪTĪBAI UN PROFESIONĀLAJAI KVALIFIKĀCIJAI
U Z Z I Ņ A S U N k o m e n t ā r I
EIROPAS KOPIENAS DIREKTĪVAS, KURĀM ATBILST ŠĪ LIKUMA PAMATA PRASĪBAS REGLAMENTĒTAJĀM PROFESIJĀM UN PROFESIONĀLO KVALIFIKĀCIJU SAVSTARPĒJAI ATZĪŠANAI 1. 21.12.88 direktīva 89/48/EEC par augstākās izglītības diplomu, kas apliecina vismaz trīs gadus ilgu profesionālo izglītību, atzīšanas vispārējo sistēmu. (Council Directive 89/48/EEC of 21 December 1988 on a general system for the recognition of higher-education diplomas awarded on completion of professional education and training of at least three years duration). 2. 18.06.92 direktīva 92/51/EEC par otru profesionālās izglītības un apmācības atzīšanas vispārējo sistēmu, kas papildina direktīvu 89/48/EEC. (Council Directive 92/51/EEC of 18 June 1992 on a second general system for the recognition of professional education and training to supplement Directive 89/48/EEC). 3. 09.11.87 direktīva 87/540/EEC par tiesībām nodarboties ar preču pārvadāšanu pa ūdensceļiem ar vietējo un starptautisko transportu un par savstarpējo diplomu, sertifikātu un citu šai profesijai atbilstošu kvalifikācijas pierādījumu atzīšanu . (Council Directive 87/540/EEC of 9 November 1987 on access to the occupation of carrier of goods by waterway in national and internati-onal transport and of the mutual recognition of diplomas, certificates and other evidences of formal qualification for this occupation). 4. 05.04.93 direktīva 93/16/EEC, par ārstu brīvas kustības veicināšanu un viņu diplomu, sertifikātu un citu formālo kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu. (Council Directive 93/16/EEC of 5 April 1993 to facilitate the free movement of doctors and the mutual recognition of their diplo-mas, certificates and other evidence of formal qualifications.). 5. 27.06.77 direktīva 77/453/EEC par likumos, noteikumos vai administratīvajās darbībās noteikto prasību koordināciju medmāsām, kas ir atbildīgas par vispārējo aprūpi.
(Council Directive 77/453/EEC of 27 June 1977 concerning the co-ordination of provisions laid down by law, regulation or administrative action in respect of the activities of nurses of general care). 6. 27.06.77 direktīva 77/452/EEC par diplomu, sertifikātu un citu formālo prasību savstarpēju atzīšanu medmāsām, kuras ir atbil-dīgas par vispārējo aprūpi, un pasākumiem, kuri veicina efektīvas tiesības uzsākt darbu profesijā un brīvību sniegt pakalpojumus. (Council Directive 77/452/EEC of 27 June 1977 concerning the mutual recognition of diplomas, certificates and other evidence of the formal qualifications of nurses responsible for general care, including measures to facilitate the effective exercise of the right of establishment and freedom to provide services). 7. 25.07.78 direktīva 78/687/EEC par likumos, noteikumos vai administratīvajās darbības noteikto prasību koordināciju zobārstniecībā. (Council Directive 78/687/EEC of 25 July 1978 concerning the co-ordination of provisions laid down by law, regulation or admini-strative action in respect of the activities of dental practitioners). 8. 25.07.78 direktīva 78/686/EEC par diplomu, sertifikātu un citu formālo prasību savstarpēju atzīšanu zobārstniecībā, un pasākumiem, kas veicina efektīvas tiesības uzsākt darbu profesijā un brīvību sniegt pakalpojumus.
(Council Directive 78/686/EEC of 25 July 1978 concerning the mutual recognition of diplomas, certificates and other evidence of the formal qualifications of practitioners of dentistry, including measures to facilitate the effective exercise of the right of establishment and freedom to provide services). 9. 21.01.80 direktīva 80/155/EEC par likumos, noteikumos vai administratīvajās darbības noteikto prasību koordināciju par tiesībām strādāt un uzsākt darbu vecmāšu profesijā. (Council Directive 80/155/EEC of 21 January 1980 concerning the co-ordination of provisions laid down by law, regulation and administrative action relating to the taking up and pursuit of the activities of midwives). 10. 21.01.80 direktīva 80/154/EEC par diplomu, sertifikātu un citu formālo prasību savstarpēju atzīšanu vecmātēm, un pasākumiem, kas veicina efektīvas tiesības uzsākt darbu profesijā un brīvību sniegt pakalpojumus. (Council Directive 80/154/EEC of 21 January 1980 concerning the mutual recognition of diplomas, certificates and other evidence of the formal qualifications in midwifery and including measures to facilitate the effective exercise of the right of establishment and freedom to provide services). 11. 16.09.85 direktīva 85/432/EEC par likumos, noteikumos vai administratīvajās darbības noteikto prasību koordināciju par konkrētām darbībām farmācijā. (Council Directive 85/432/EEC of 16 September 1985 concerning the co-ordination of provisions laid down by law, regulation or administrative action in respect of the certain activities in the field of pharmacy). 12. 16.09.85 direktīva 85/443/EEC par diplomu, sertifikātu un citu formālo prasību savstarpēju atzīšanu farmācijā, un pasākumiem, kas veicina efektīvas tiesības uzsākt darbu dažādās sfērās farmācijā. (Council Directive 85/443/EEC of 16 September 1985 concerning the mutual recognition of diplomas, certificates and other evi-dence of formal qualifications in pharmacy, including measures to facilitate the effective exercise of the right of establishment relating to certain activities in the field of pharmacy). 13. 18.12.78 direktīva 78/1027/EEC par likumos, noteikumos vai administratīvajās darbības noteikto prasību koordināciju veterinārās ķirurģijas jomā. (Council Directive 78/1027/EEC of 18 December 1978 concerning the co-ordination of provisions laid down by law, regulation or administrative action in respect of the activities of veterinary surgeons). 14. 18.12.78 direktīva 78/1026/EEC par diplomu, sertifikātu un citu formālo prasību savstarpēju atzīšanu veterināriem ārstiem, un pasākumiem, kas veicina efektīvas tiesības uzsākt darbu profesijā un brīvību sniegt pakalpojumus. (Council Directive 78/1026/EEC of 18 December 1978 concerning the mutual recognition of diplomas, certificates and other evidence of the formal qualifications in veterinary medicine, including measures to facilitate the effective exercise of the right of establishment and freedom to provide services). 15. 14.12.81 direktīva 81/1057/EEC, kas papildina direktīvas 77/452/EEC, 78/686/EEC un 78/1026/EEC par diplomu, sertifikātu un citu formālo prasību savstarpēju atzīšanu medmāsām, kuras atbild par vispārējo aprūpi, zobārstiem un veterinārajiem ārstiem, attiecībā uz iegūtajām tiesībām. (Council Directive 81/1057/EEC of 14 December 1981 supplementing Directives 77/452/EEC, 78/686/EEC and 78/1026/EEC concerning the mutual recognition of diplomas, certificates and other evidence of the formal qualifications of nurses responsible for general care, dental practitioners and veterinary surgeons respectively, with regards to acquired rights). 16. 10.06.85 direktīva 85/384/EEC par diplomu, sertifikātu un citu formālo kvalifikāciju atzīšanu arhitektūrā, un pasākumiem, kuri atvieglo iespēju uzsākt darbu profesijā un nodrošina brīvību sniegt pakalpojumus. (Council Directive 85/384/EEC of 10 June 1985 on the mutual recognition of diplomas, certificates and other evidence of formal qualifications in architecture, including measures to facilitate the effective exercise of the right of establishment and freedom to provide services). 17. 22.03.77 direktīva 77/249/EEC, par juristiem iespēju veicināšanu efektīvi īstenot savas tiesības brīvi sniegt pakalpojumus. (Council Directive 77/249/EEC of 22 March 1977 to facilitate the effective exercise by lawyers of freedom to provide services). 18. 26.07.94 direktīva 94/38/EC par Pielikumu C un D grozīju-miem Padomes direktīvai 92/51/EEC par otro vispārējo sistēmu profesionālās izglītības un apmācības atzīšanai, papildinot direktīvu 89/48/EEC. (Commision Directive 94/38/EC of 26 July 1994 amending Annexes C and D to Council Directive 92/51/EEC on a second general system for the recognition of professional education and training to supplement Directive 89/48/EEC). 19. 20.07.95 direktīva 95/43/EC par Padomes direktīvu 92/51/EEC par otro vispārējo sistēmu profesionālās izglītības un apmācības atzīšanai, papildinot direktīvu 89/48/EEC. (Commision Directive 95/43/EC of 20 July 1995 to Council Directive 92/51/EEC on a second general system for the recognition of professional education and training to supplement Directive 89/48/EEC).
1.pantam. Vairākas definīcijas būtu pārāk plašas vai vispār liekas, ja tās būtu jāattiecina tikai uz LR pilsoņiem, dokumentiem un tiesiskajām attiecībām; taču likums tiks piemērots arī attiecībā uz ES pilsoņiem un jāņem vērā EK tiesību normas. ES dalībvalstu nacionālajās tiesībās pastāv atšķirīgi formulējumi un noteikumi šajā jomā. Lai aptvertu visus šos atsevišķos gadījumus, EK direktīvās izmantoti relatīvi komplicēti formulējumi un definīcijas, no kuriem arī mēs šajā situācijā nevaram izvairīties. Minēto direktīvu mērķis "negatīvajā" formulējumā ir novērst citu valstu diplomu "neatzīšanu", pamatojoties uz neatbilstošu izglītību, kas var tikt izmantota slēptai citu ES dalībvalstu pilsoņu diskriminācijai un ierobežo ES līgumos noteikto pakalpojumu un personu kustības brīvību. Diplomus, sertifikātus, kompetences atestātus pēc mūsu tradīcijām vajadzētu definēt tikai kā izglītības dokumentus. Taču EK direktīvas, kuru nosaukumos ir runa par diplomu, vai izglītības un apmācības atzīšanu, faktiski reglamentē profesionālo kvalifikāciju atzīšanas kārtību. (Piemēram. "diplomam" šī panta definīcijas izpratnē LR praksē vairākām profesijām atbilst "pierādījumu kopums" - "diploms + sertifikāts".) Tieši šajā sakarībā 5., 6. un 7.daļā ir 2.punkti, kas tiesību ziņā "pielīdzina" diplomiem un sertifikātiem dokumentus (kas neatbilst diploma vai sertifikāta prasībām mūsu pierastajā izpratnē), kuri profesionālā aspektā dod tādas pašas tiesības kā diploms vai sertifikāts. Un tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc Rietumeiropas valstīs tik neatlaidīgi izmanto 2 terminus: "izglītība un apmācība", (education and training) ar to pasvītrojot, ka apmācība ir virzīta uz praktisku (t.sk., profesionālu) prasmju apgūšanu. Tā ir konsekventa izglītības un profesionālās kvalifikācijas nošķiršana, kas pašreiz tiek plānota arī jaunajos LR izglītības likumu projektos (iespējams, vēl nepietiekoši konsekventi). Pašnodarbinātās personas mūsu likumdošanā ir definētas tikai kā nodokļu maksātāju kategorija, bet ne kā ekonomisko darbību raksturojoša kategorija. Taču kvalifikācijas atzīšana attiecas uz divām personu kategorijām: algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, tāpēc definīcija nepieciešama. (Principā būtu jāveic labojumi likumā par uzņēmējdarbību). Nepietiekoši noteikts ir arī termins "īslaicīgi" pakalpojumu sniegšanas definīcijā. Eiropas Tiesas precedentu tiesībās definēti 3 pakalpojumu sniegšanas parametri: biežums, periodiskums (regularitāte) un ilgums (cik ilgi pakalpojumu sniedzējs uzturās valstī un sniedz pakalpojumus), taču nav definēti kaut kādi skaitliski lielumi. Kopumā definīcijām ir viena specifiska īpatnība - tās tiešām izmantojamas tikai "šī likuma ietvaros". Iemesls - nepieciešamība ieviest elementus no visai plašās un attīstītās Eiropas tiesību sistēmas mūsu sistēmā, kura pagaidām vēl nav tik attīstīta. (Problēmas risinājums - izdarīt grozījumus veselā virknē citu likumu un MK noteikumu . . . )
3. - 6.pantiem. 3.panta 5.daļā minētās profesijas (nodarbošanās, amati) nav reglamentētās profesijas. Kvalifikāciju atzīšanai šajās profesijās būtiska ir ne tik daudz izglītība, kā profesionālā pieredze, kas ir pirmais atzīšanas kritērijs. Citiem vārdiem, šajā gadījumā ir runa par nereglamentēto profesiju profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Profesionālo nosaukumu un titulu aizsardzība (6.pants) ES valstu tiesiskajā praksē tiek īpaši akcentēta kā viena no reglamentēto profesiju pazīmēm. 1. un 4.pantā minētie izglītības dokumentu nosaukumi, izņemot augstākās izglītības diplomu, neatbilst mūsu praksei, bet ir nepieciešami, lai nodrošinātu vienotu terminoloģiju attiecībā uz visu ES valstu izglītības dokumentiem.(Varbūt nepieciešams pants vai atsevišķa daļa kādā pantā, lai norādītu šo dokumentu nosaukumus, kuri tiek izmantoti LR ? )
II nodaļai. Pašreizējie nozaru ministriju iesniegtie reglamentēto profesiju saraksti ir pārāk plaši, un tiem ir tendence pieaugt, regulāri pieņemot MK noteikumus, kas papildina dažādu "sertificējamu" un "licencējamu" profesiju sarakstus. Sertifikāciju varētu veikt arī pamatojoties uz likumu "Par atbilstības novērtēšanu". Taču šī pieeja nav universāla: likums ierobežo reglamentēto sfēru, tā izslēdz no reglamentācijas visas tās profesijas, kurām "sertifikāciju" veic pašas izglītības iestādes (t.i., ja profesionālo kvalifikāciju piešķir izglītības iestādes), un būtiski sarežģī profesionālo kvalifikāciju atzīšanu saskaņā ar Eiropas Kopienas direktīvu metodiku. Kritiski jāpārskata pašreizējais reglamentēto profesiju saraksts, lai varētu izdalīt tās profesijas, kuru kvalifikācijas vērtēšanu un atzīšanu varētu "pārcelt" uz atbilstības novērtēšanas reglamentēto sfēru. Un ne tikai uz reglamentēto - var pieļaut, ka atsevišķās profesijās darbosies gan "sertificētie", gan "nesertificētie" speciālisti - pakalpojumu tirgus visus noliks savās vietās. Īpaši šajā aspektā jāpārskata to profesiju saraksts, kurām nepieciešami tikai kompetences atestāti, kas pēc būtības maz atšķiras no kompetences sertifikātiem, kurus (parasti ar speciāliem nosaukumiem dažādām profesijām) izsniedz atbilstības novērtēšanas tipa procedūrās (tāda procedūra pēc būtības ir, piemēram, autovadītāju tiesību iegūšanas eksāmeni). Terminoloģiska nianse - mēs runājam par profesijām, bet praksē tie lielākoties ir "amati". Diferencēt šos terminus dažkārt ir visai grūti. 1.pantā šajā sakarībā tiek izmantotas EK direktīvu definīcijas terminiem "profesija" un "profesionālā darbība".
7. - 18.pantam. 7. - 18. pantā un atbilstošajos pielikumos atkārtotas EK "sektorālajās direktīvās" noteiktās prasības attiecīgajām izglītības programmām, dokumentiem un kvalifikācijai. Ievērojot šīs prasības, tiks nodrošināta "automātiskā" kvalifikāciju atzīšana ar minimālu izglītības programmu koordināciju, jo prasības šīm programmām ir vienādas visās ES dalībvalstīs. Turpmākajos pantos minētajām profesijām nav "kopēju" prasību, t.i., izglītības un apmācības sistēmas netiek koordinētas. Teorētiski arī šīm profesijām noteikta "daļēji automātiska" savstarpējā atzīšana, taču praktiski katrai specialitātei būs nepieciešama programmu un kvalifikācijas prasību harmonizācija ar ES dalībvalstīm, lai nodrošinātu reālu savstarpējo profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.
19. - 34.pantiem. Tikai 31.pantā atkārtotas EK direktīvas prasības izglītībai un kvalifikācijai. Pārējos gadījumos izglītību reglamentē akreditācijas prasības. Attiecīgo kvalifikāciju reālai atzīšanai ES valstīs būs nepieciešama programmu harmonizācija, t.i., sadarbība ar attiecīgajām ES un dalībvalstu institūcijām. Jāprecizē, kādas no profesijām attiecināsim uz reglamentētajām un kādas attiecināsim uz atbilstības novērtēšanas reglamentēto sfēru: - Ja kaut tikai ar administratīviem aktiem nosakām prasības izglītībai un apmācībai, profesija kļūst reglamentēta. Piemēram, ja ar Satiksmes ministrijas instrukciju noteikts, ka darbā par vagonu pavadoņiem pieņem personas, kas beigušas attiecīgus kursus (pat ja šie kursi ir tikai 10 dienas ilgi), tas jāinterpretē kā reglamentētas profesijas pazīme. - Ja profesijai nosakām tikai kompetences pārbaudi, nepieprasot obligāti izglītības pierādījumus, situāciju var attiecināt gan uz kompetences atestātu, gan uz atbilstības novērtēšanu. Ja minētajā piemērā noteikts, ka pretendentam jāiesniedz dokumenti par veselības stāvokli un jānokārto pārbaudījums par dzelzceļu tehniskās ekspluatācijas, signalizāciias utt. zināšanām, neprasot dokumentus par kursu pabeigšanu, to varam interpretēt kā tipisku atbilstības novērtēšanu un nepapildināt reglamentēto profesiju sarakstu. 25.pantam. Pašreiz izmantojamo terminu "licencēts jurists" būtu pareizāk aizvietot ar terminu "sertificēts jurists". |