PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS MODERNIZĀCIJA LATVIJĀ

Latvijas Nacionālās observatorijas 2001.gada ziņojums

 

1. Sociālekonomiskais fons

Latvijā ekonomiskā aktivitāte pieaug jau kopš 90.gadu vidus, un šī tendence arī turpinās. Latvijas tautsaimniecības attīstības nepieciešama sastāvdaļa ir uz zināšanām bāzēta valsts un sabiedrība, kas kā viens no priekšnoteikumiem sekmēs stabilu labklājības pieaugumu un iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos.

1.1. Ekonomikas attīstība

Līdzšinējās konsekventās reformas ir nostiprinājušas tirgus ekonomikas pamatus valstī, radījušas stabilu makroekonomisko vidi un nodrošinājušas investoru uzticību. Tas atspoguļojas iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamikā un tā strukturālajās izmaiņās (sk. 2.pielikuma 1.tab.). 1997.gadā IKP uz vienu iedzīvotāju bija 1326 LVL (faktiskajās cenās) jeb 2283 USD, bet 1998. un 1999.gadā tā izaugsmes tempi nebija lieli – attiecīgi 3,9 un 1,1 %. Toties 2000.gadā IKP pieauga jau par 6,6% (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), arī 2001.gada 1.ceturksnī turpināja augt, kas liecina, ka Latvija ir pārvarējusi Krievijas ekonomiskās krīzes ietekmi.

Ekonomiskā situācija pasaulē ir ietekmējusi Latvijas tautsaimniecības attīstības tempu. Ārējo faktoru ietekmē Latvijas attīstība 1998. un 1999.gadā bija gausāka nekā tās potenciālās iespējas, turpretim 2000. un 2001.gadā izaugsme bijusi straujākā starp Baltijas valstīm. Būtiski ir tas, ka šajā laikā gandrīz visās tautsaimniecības pamatnozarēs ir vērojams pieaugums. Tikai trīs nozaru – tirdzniecības, apstrādes rūpniecības, transporta un sakaru nozares izlaides pieaugums deva gandrīz 2/3 daļas no IKP pieauguma. Arī valdības mērķis ir nākamajos gados nodrošināt IKP pieaugumu par 5-7% gadā, kas izriet no Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un balstās uz Ekonomikas ministrijas prognozēm par ekonomiskās attīstības perspektīvām Latvijā.

Pēc EUROSTAT datiem 2000.gadā Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju ir tikai 29% no ES vidējā rādītāja. Jāatzīmē gan, ka pastāv krasas sociālekonomiskās atšķirības starp dažādiem Latvijas reģioniem. Tā, piemēram, Latgalē un Vidzemē IKP 1999.gadā sastādīja attiecīgi 16% un 19% no ES vidējā līmeņa, turpretim Rīgas reģionā – 37%. Šāda tendence saglabājas arī 2000.gadā, jo Latgalē IKP uz vienu iedzīvotāju ir viszemākais – tas ir divreiz mazāks nekā Rīgas reģionā.

Tuvojas noslēgumam Ministru Kabineta (MK) 1995.gada 21.februārī pieņemtās privatizācijas programmas īstenošana. Masveida privatizācija Latvijā (1994.-2000.g.) ir nodrošinājusi privātā sektora nemitīgu pieaugumu. Privātā sektora īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā (1.att.) 2000.gadā sasniedza 68% (1998.gadā – 65%), un tajā nodarbināti 71% (1998.gadā – 68%) no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

  1.attēls. Privātā sektora īpatsvars pievienotajā vērtībā (procentos)

 

Avots: Latvijas makroekonomika skaitļos. 2001. Statistikas gadagrāmata. Rīga, CSP, 2001.

Tādās nozarēs kā rūpniecība, būvniecība, zvejniecība, lauksaimniecība, viesnīcas un restorāni privāto uzņēmumu radītā IKP daļa 1998.gadā pārsniedza 90% un 1999.gada pirmajā pusē vairs būtiski nepalielinājās. 2000.gadā privāto uzņēmumu radītā IKP daļa pārsniedza 95% tādās nozarēs kā iegūstošā un apstrādājošā rūpniecība, būvniecība, tirdzniecība, viesnīcas un restorāni.

Viens no svarīgākajiem valsts atbalsta virzieniem ir mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības veicināšana. 2000.gadā Latvijā darbojas ap 39 tūkst. MVU, kuru sadalījums pēc lieluma ir līdzīgs kā ES valstīs – 78 % - mikrouzņēmumi, 18 % - mazie un ap 4 % - vidējie, bet ļoti atšķiras tāds ekonomiskās aktivitātes rādītājs kā uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem – Latvijā tas ir ap 16 –17, turpretī ES – 40-60. MVU ieguldījums IKP ir pieaudzis no 57 % 1996.gadā līdz 65 % 2000.gadā.

Par Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālās programmas (1997. - 2001.gadam), kas apstiprināta Ministru kabinetā 1997.gadā, izpildi atbildīga ir Ekonomikas ministrija. Programmas koordinatori par nozīmīgāko darbu 1999.gadā uzskatīja valdības akceptēto Mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas koncepciju, kuras īstenošanai 2000.gadā tika piešķirtas valsts garantijas 3,2 miljonu LVL apjomā (aizdevums par 7,1 miljoni EUR). Tas ļāvis radīt 453 jaunas darba vietas. Ir uzsākta arī tālākā nacionālās programmas (2002. - 2006.gadam) izstrāde, kurā galvenie pasākumu virzieni būs: uzņēmēju zināšanu vairošana, kvalitatīvs darbaspēks, pieeja atbilstošai informācijai, pieeja finansu resursiem. Reāli atbalsts MVU sniegts arī ar PHARE programmas granta piešķīrumu 2,4 miljonu eiro apmērā.

Tautsaimniecībai ļoti nozīmīgas ir valsts un ārvalstu investīcijas. Ārvalstu tiešo investīciju īpatsvars 1997.gadā bija 9,3% no IKP, 1999.gadā – 6%, 2000.gadā – 5,7 %. Būtiskas atšķirības ir ārvalstu investīciju izvietojumā, jo Rīgā un Rīgas reģionā koncentrējas 65% no to kopējā pieplūduma Latvijā. Laika gaitā ir notikušas izmaiņas investīciju struktūrā. Ja 90.gadu sākumā tās ieplūda galvenokārt lauksaimniecībā, pārtikas rūpniecībā un celtniecībā, tad 90.gadu vidū – ostās, telekomunikācijās, kā arī rūpniecībā, bet 2000.gadā – transportā un sakaros, finansu sfērā un rūpniecībā. Vairāk nekā 50% no ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā saņemtas no Eiropas Savienības valstīm.

Valsts investīcijas tiek izmantotas galvenokārt infrastruktūras finansēšanai. 1997.gadā valsts investīciju programmu finansu resursi bija aptuveni 2,7%, 1999.gadā - 3,5%, 2000. – 4,4% no IKP.

Ministru Kabinets 2000.gada martā apstiprināja koncepciju ‘’Par tautsaimniecībai nozīmīgu investīciju projektu atbalstu’’, kurā paredz nozīmīgu investīciju projektu veicināšanu, arī darbaspēka apmācības un kvalifikācijas celšanas pasākumu atbalstu. Konkrētā valsts investīciju programma 2001.gadam paredz pamatbudžeta investīcijas palielināt par 30% salīdzinot ar 2000.gadu.

Izglītības sektorā 2000.gadā tika realizēti divi galvenie projekti līdzekļu piesaistīšanā. Tie ir Latvijas izglītības informācijas sistēmas izveidošana (2 miljoni latu) un Izglītības attīstības projekts, kurā līdzekļi paredzēti gan mācību iestāžu renovācijai, gan izglītības satura pilnveidošanai (3,2 miljoni latu).

Tiek prognozēta noturīga izaugsme arī nākamajos gados, jo investīciju līmenis ir augsts, ir iespēja saņemt atbalstu no ES pirmsstrukturālajiem fondiem, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi.

1.2. Demogrāfija

Demogrāfiskā situācija Latvijā vēl joprojām ir nelabvēlīga. Daudzi speciālisti to vērtē kā vissliktāko salīdzinājumā ar pārējām Baltijas un Ziemeļvalstīm. Kopš 1991.gada iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs. Dzimstības līmenis turpina samazināties gan pilsētās, gan laukos. Iedzīvotāju dabiskās kustības un migrācijas procesu rezultātā iedzīvotāju skaits valstī no 1989.gada līdz 2000.gadam samazinājies par 291 tūkstoti (10,9%), lai gan samazinājuma tempi pēdējos gados kļuvuši lēnāki. 2000.gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka 2000.gadā Latvijas iedzīvotāju skaits bija 2 miljoni 375 tūkstoši, savukārt CSP dati liecina, jau 2001.gada sākumā tas bija 2 miljoni 366 tūkstoši, bet augusta sākumā 2 miljoni 357,6 tūkstoši.

2000.gadā turpina nedaudz pieaugt dzimstība un samazināties mirstība (1999.gadā mirušo skaits bija 1,7 reizes lielāks nekā dzimušo skaits, bet 2000.g. – 1,6 reizes). Vienlaicīgi arī iedzīvotāju negatīvais migrācijas saldo Latvijā rada izmaiņas iedzīvotāju vecumsastāvā (sk. 2. pielikuma 5.,7.tab.). Iedzīvotāju novecošanās process pastiprinās. Bērnu un pusaudžu (0-14 gadi) īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā samazinājās no 21,3% 1987.gada sākumā līdz 18,5% 1999.gada sākumā (sk. 2. pielikuma 6.tab.), iedzīvotāju skaits 60 un vairāk gadu vecumā šajā periodā pieauga no 16,8% līdz 20,3%.

Paredzamais mūža ilgums ir nedaudz palielinājies. 1999.gadā vīriešiem tas bija 64, sievietēm – 76 gadi.

Iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņu prognožu raksturīgākā iezīme ir straujš bērnu skaita absolūts un relatīvs samazinājums. Vēl 90.gadu sākumā bērni sastādīja 22% no iedzīvotāju kopskaita, bet jau 2005.gadā šis īpatsvars sastādīs tikai 14%, ar tendenci samazināties arī turpmāk (sk. 1.tab.). 21.gadsimta sākumā turpinās samazināties skolnieku skaits atbilstoši dzimstības intensitātes samazinājumam 20.gadsimta 90.gados, bet ap 2010.gadu arī potenciālo studentu skaits. Saskaņā ar nosacīti reālā varianta aprēķiniem jauniešu skaits 15-19 gadu vecumā 2020.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, samazināsies apmēram divas reizes. Šajā laika posmā strauji samazināsies to iedzīvotāju skaits, kas sasniedz darbspējas vecumu.

1.tabula. Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūra 1998.-2025.g.

Nosacīti reālais variants

 

1998

2005

2010

2020

2025

Bērni 0-14g. (tūkst. cilv)

473,4

335,1

285,4

310,6

293,2

% no kopskaita

19,2

14,1

12,3

14,0

13,6

Darbspējas vecums 15-59g. (tūkst. cilv.)

1496,5

1512,9

1511,6

1345,9

1278,5

% no kopskaita

60,9

63,8

65,3

60,9

59,3

Pensijas vecums 60+ g. (tūkst. cilv.)

488,5

524,6

518,2

554,8

584,5

% no kopskaita

19,9

22,1

22,4

25,1

27,1

Avots: Latvijas demogrāfijas attīstības prognozes: 1998. – 2025. gads. Informatīvais materiāls. Red. P.Zvidriņš. - Rīga: LU Demogrāfijas centrs, 1999.

 

Nākošā nodaļa

Satura rādītājs
Uz ziņojuma sākumu

AKADĒMISKĀS INFORMĀCIJAS CENTRS –
LATVIJAS NACIONĀLĀ OBSERVATORIJA
Vaļņu iela 2, Rīga, LV – 1050
Telefons: 7212317; 7225155
Fakss: 7221006
E-pasts: baiba@aic.lv
http://www.aic.lv