PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS MODERNIZĀCIJA LATVIJĀ

Latvijas Nacionālās observatorijas 2001.gada ziņojums

 

3. Profesionālās izglītības un apmācības modernizācija

3.1. Ievads

Profesionālās izglītības un apmācības galvenais mērķis ir valsts iedzīvotājiem radīt iespēju iegūt darba tirgus prasībām atbilstošas profesionālās zināšanas un prasmes, kas sekmē viņu konkurētspēju mainīgajos sociālekonomiskajos apstākļos.

Valdības prioritātes profesionālās izglītības attīstībā ir:

  • Centralizēto eksāmenu sistēmas ieviešana profesionālajā izglītībā;

  • Profesionālās izglītības pārvaldes sistēmas pilnveide;

  • Profesionālās izglītības centrālo atbalsta institūciju stiprināšana;

  • Teritoriālo profesionālās izglītības atbalsta institūciju izveide;

  • Profesionālās izglītības programmu modernizācija;

  • Profesionālās izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditācijas pilnveide;

  • Profesionālās izglītības iestāžu pedagogu profesionālās pilnveides organizācija.

3.2. Cilvēkresursu attīstības stratēģija un prioritātes
       Nacionālajā attīstības plānā

2001.gada februārī valdībā tika akceptēts Nacionālā attīstības plāna stratēģiskais memorands. Tajā minēts, ka prioritārie uzdevumi darba kvalitātes paaugstināšanai atbilstoši darba tirgus prasībām ir:

  • Attīstīt uz tirgus pieprasījumu balstītas profesionālās izglītības, augstākās izglītības, tālākizglītības, pārkvalifikācijas un vispārējās izglītības sistēmas.
  • Nodrošināt tālākizglītības iespējas strādājošiem.
  • Nodrošināt tālākizglītības un pārkvalifikācijas iespējas bezdarbniekiem.
  • Nodrošināt efektīvu vispārējās pamatizglītības un sākotnējās profesionālās izglītības sistēmu jauniešiem.
  • Veicināt un attīstīt sociālo dialogu reģionālajā līmenī un divpusējo dialogu starp darba devējiem un arodbiedrībām uzņēmumos.
  • Nodrošināt vienādas iespējas darba tirgū neatkarīgi no dzimuma.
     

3.3. Gatavošanās Eiropas strukturālo fondu izmantošanai

Gatavošanās darbam ar Eiropas strukturālajiem fondiem notiek ES Phare programmas “Speciālā sagatavošanās programma darbam ar ES Strukturālajiem fondiem” ietvaros. Līdz 2001.gada vidum 277 valsts, pašvaldību, sociālo partneru institūciju darbinieki ir apmeklējuši kursus un seminārus šīs programmas projektu ietvaros. Nacionālais centrs darbinieku sagatavošanai ar ES Strukturālajiem fondiem ir Valsts administrācijas skola.

3.4. Sākotnējās profesionālās izglītības modernizācija

3.4.1. Sākotnējās profesionālās izglītības sistēmas struktūra un organizācija

Latvijas izglītības sistēmā sākotnējā profesionālā izglītība ietver profesionālo pamatizglītību, arodizglītību, vidējo profesionālo un pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību. Tā nodrošina 1. līdz 4. kvalifikācijas līmeņa profesiju apguvi. Tās īstenošanu regulē Profesionālās izglītības likums. Otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība ir daļa no augstākās izglītības sistēmas, un to regulē Augstskolu likums.

3.4.1.1. Sākotnējās profesionālās izglītības sistēma kā daļa no visas izglītības sistēmas

2000./01. mācību gadā profesionālās izglītības iestādēs mācījās 8,5% (48625 audzēkņi) no visiem izglītības iestāžu audzēkņiem. Pirmskolas iestādes apmeklēja 11% (61759), visu veidu vispārizglītojošās skolas 63% (359818), bet augstskolas 17,5% (101270) audzēkņu.

3.attēls

Avots: Izglītības iestādes Latvijā 2000./2001.mācību gada sākumā – Rīga: CSP, 2001.

Latvijā 2000/01.m.g. darbojās 120 profesionālās izglītības iestādes. Augstskolu dibinātās koledžas neietilpst profesionālās izglītības iestāžu skaitā.

Vēl joprojām profesionālās izglītības iestādes ir dažādu ministriju pakļautībā.

4.attēls

Avots:
Izglītības iestādes Latvijā 2000./2001.mācību gada sākumā – Rīga: CSP, 2001.
Izglītības iestādes Latvijā 1999./2000.mācību gada sākumā – Rīga: CSP, 2000.

Lielākā daļa profesionālās izglītības iestāžu atrodas Rīgā un citās lielākajās pilsētās. Tā 2000./01.m.g. Rīgā atradās 42 no 120 profesionālās izglītības iestādēm, un tajās mācījās 41,5% audzēkņu. Kopumā 2000./01.m.g. profesionālās izglītības iestādēs mācījās 48625 audzēkņi, kas ir par 2% vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Visstraujāk pieaudzis audzēkņu skaits privātajās mācību iestādēs (par 48% salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu), lai gan privāto profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaits ir tikai 2,3% no kopējā. Audzēkņu skaita pieaugums privātajās profesionālās izglītības iestādēs ir pamatā tam, ka katru gadu pieaug arī audzēkņu skaits maksas grupās. 2000./01.m.g. maksas grupās tika uzņemti 10,5% no visiem jaunajiem audzēkņiem, 1999./2000.m.g. – 9,5%; 1998./99.m.g. - 9%, 1997./98.m.g. – 6,7%; 1996./97.m.g. – 5,8%.

Pieteikumus, lai iestātos profesionālās izglītības iestādēs, 2000./01.m.g bija iesnieguši 22756 pretendenti no tiem 77,3% jeb 18440 tika uzņemti. Lai gan audzēkņu skaits, kas mācās profesionālās izglītības iestādēs, ir nedaudz palielinājies, uzņemto audzēkņu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, ir samazinājies par 92 audzēkņiem.

2000./01.m.g. no kopējā profesionālās izglītības iestādēs uzņemto audzēkņu skaita ar nepabeigtu pamatizglītību bija 2% audzēkņu, ar pamatizglītību – 66%, ar vispārējo vidējo – 21%, pēc citām skolām – 11%. Aptuveni tāds pats bija arī uzņemto audzēkņu procentuāls dalījums pēc izglītības līmeņa iepriekšējos mācību gados.

3.4.1.2. Skolēnu mācību ceļa izvēle

2000.gada aprīlī – maijā VBO “Profesionālās karjeras izvēles centrs” veica 9. un 12.klašu skolēnu aptauju par jautājumiem, kas saistīti ar viņu profesijas izvēli. Pavisam aptaujāti 1319 skolēni no dažādām Latvijas pilsētu un lauku skolām.

Aptaujas rezultāti rāda, ka aprīlī un maijā 12% devīto klašu un 6% 12.klašu audzēkņu vēl nav izlēmuši, kādā mācību iestādē un vai vispār turpināt izglītību.

 4% devītklasnieku un 34% divpadsmitklasnieku izteica vēlēšanos apvienot darbu ar mācībām, darbu meklēt vēlas 1% devītklasnieku un 2% divpadsmitklasnieku, tas nozīmē, ka viņi ir potenciāli darba meklētāji.

Līdzīgi kā pagājušā gadā, tikai trešā daļa (28%) 12.klašu skolēnu un trešā daļa (33%) 9.klašu skolēnu var norādīt, ka ir izvēlējušies savu nākamo profesiju.

Galvenais motīvs, kādēļ skolēni izvēlas profesiju, ir labs atalgojums. 10 populārāko profesiju vidū 6 ir līdzīgas 9. un 12.klašu skolēnu grupās, un tās ir jurista, policista, programmētāja, grāmatveža, dizainera, skolotāja profesijas. Tāpat kā iepriekšējā gadā pati populārākā ir jurista profesija.

Reālo situāciju skolēnu tālākā mācību ceļa izvēlē parāda sekojošā tabula, taču statistikā nav datu par to, cik skolēnu turpmākās mācības savieno ar darbu.

3.tabula. Skolēnu tālākā mācību ceļa izvēle

 

Skolas beigšanas gads

Skolēnu skaits, kuri beiguši kādu no māc.iest.

Mācības turpina (%)

Mācības neturpina (%)

Vidus-skolās

Profesio-nālās izglītības iestādēs

Augst-skolās

Pamatskolas

 

.

2000.

1999.

1998.

1997.

1996.

28119

33455

32878

30130

30506

63

63

61

56

56

35

32

33

40

39

 

 

 

2

5

6

4

5

Vidusskolas

 

2000.

1999.

1998.

1997.

1996.

17673

16590

14994

13996

13271

 

12

12

12

13

15

64

60

64

63

65

24

28

24

24

20

Profesionālās izglītības iest.

2000.

1999.

12827

11703

 

9

9

13

17

79

74

Avots: CSP dati

Pēc pētījuma datiem profesionālās izglītības iestādēs vēlas mācīties 30% 9.klašu skolēnu un 8% 12.klašu skolēnu, taču reāli iestājas nedaudz vairāk, tas ļauj domāt, ka profesionālās izglītības iestādes piesaista arī daļu to absolventu, kas vēl šaubās.

3.4.1.3. Izglītības programmas

Mainoties darba tirgus pieprasījumam, ir mainījušās arī profesionālās izglītības iestādēs piedāvātās izglītības programmas. Ja padomju laikos profesionālās izglītības sistēmā bija tikai vidējās izglītības pakāpes programmas, tad no 1997.gada profesionālās izglītības iestādes piedāvā pedagoģiskās korekcijas profesionālās pamatizglītības programmas (tās paredzētas jauniešiem, kas pēc pārtraukuma atgriežas izglītības sistēmā un kam ir svarīgi iegūt profesionālās iemaņas un pamatizglītību) un no 1999. gada tiek piedāvātas arī pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas.

Pamata izglītības pakāpe

Profesionālā pamatizglītība

Profesionālās pamatizglītības programmās tiek uzņemti audzēkņi bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma un ne agrāk kā tajā kalendārajā gadā, kurā tiem aprit 15 gadi. Profesionālās pamatizglītības programmu apguves ilgums ir 1 – 2 gadi. Apliecība par profesionālo pamatizglītību rāda, ka audzēknis ieguvis profesionālo pamatizglītību un piešķirtā kvalifikācija atbilst pirmajam profesionālās kvalifikācijas līmenim (teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt vienkāršus uzdevumus noteiktā praktiskās darbības sfērā). 2000./01. m.g. šajās programmās mācījās 1,5% audzēkņu.
 

Vidējās izglītības pakāpe

Arodizglītība

Arodizglītības programmās audzēknis tiek uzņemts bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma un ne agrāk kā tajā kalendārajā gadā, kurā tam aprit 15 gadi. Profesionālās izglītības likums nosaka, ka izglītojamam, kurš bez pamatizglītības ir uzsācis arodizglītības programmu apguvi, jānodrošina arī pedagoģiskā korekcija un pēc noslēguma pārbaudījumu nokārtošanas papildus jāizsniedz izglītības dokuments par vispārējās pamatizglītības ieguvi. Praktiski arodizglītības programmās audzēkņi tiek uzņemti pēc pamatizglītības ieguves.

Valsts arodizglītības standarts nosaka, ka arodizglītības programmu, kuras izglītojamais uzsāk pēc pamatizglītības ieguves, īstenošanas ilgums ir 2 – 3 gadi, bet programmu, kuras izglītojamais uzsāk pēc vidējās izglītības ieguves, īstenošanas ilgums ir 1 – 2 gadi. Arodizglītības programmu apguvi apliecina atestāts par arodizglītību. Tas apliecina, ka piešķirtā kvalifikācija atbilst otrajam profesionālās kvalifikācijas līmenim (teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu izpildītāja darbu). Arodizglītība nedod tiesības turpināt izglītību augstskolās, bet tiem audzēkņiem ,kuri tomēr vēlas turpināt izglītību, tiek piedāvātas 2-gadīgas izglītības programmas ar iespējām iegūt profesionālo vidējo izglītību, kura dod tiesības turpināt izglītību augstākajā pakāpē.

2000./01.m.g. arodizglītības programmās mācījās 27% audzēkņu.

Vispārējā vidējā izglītība

Lai ļautu tiem arodizglītības programmu absolventiem, kas vēlas turpināt izglītību augstskolās, iegūt vidējo vispārējo izglītību, profesionālās izglītības iestādēs tiek organizētas izlīdzinošās vispārizglītojošās grupas. Tajās tie, kam jau ir arodizglītība, var gada laikā mācīties iepriekš neapgūtos vispārizglītojošos mācību priekšmetus, kārtot valsts pārbaudījumus un saņemt atestātu par vidējo vispārējo izglītību. 2000./01.m.g. profesionālās izglītības iestādēs izlīdzinošos kursos mācījās 1,5% audzēkņu.

2002.gadā uzņemšana šajās grupās netiks plānota.

Profesionālā vidējā izglītība

Profesionālās vidējās izglītības programmās tiek uzņemti audzēkņi pēc vispārējās pamatizglītības vai profesionālās pamatizglītības programmas apguves. Programmas, kuras izglītojamais uzsāk pēc pamatizglītības ieguves, ilgst 3 – 4 gadus, bet pēc vidējās izglītības ieguves 2 gadus. Pēc šo programmu beigšanas tiek iegūts diploms par vidējo profesionālo izglītību un 3. profesionālās kvalifikācijas līmeņa (paaugstināta teorētiskā sagatavotība un profesionālā meistarība, kas dod iespēju veikt noteiktus izpildītāja pienākumus, kuros ietilpst arī izpildāmā darba plānošana un organizēšana) profesija. Šāds diploms ļauj turpināt studijas augstākajās mācību iestādēs. 2000./01.m.g. šādās programmās mācījās 67% audzēkņu. Šīs (tāpat kā iepriekšējos gados) ir populārākās programmas profesionālās izglītības iestādēs.

Augstākā izglītības pakāpe (neuniversitātes tipa izglītība)

1.līmeņa profesionālā augstākā izglītība (koledžas izglītība) Šīs izglītības programmas īsteno koledžas un augstskolas. Koledžas tipa izglītība nodrošina 4. profesionālā kvalifikācijas līmeņa profesiju apguvi. Mācību ilgums šajās programmās ir 2 – 3 gadi pēc vidējās vispārējās vai vidējās profesionālās izglītības ieguves. Diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību (tos sāka izsniegt tikai no 9.06.2000.) apliecina, ka piešķirtā kvalifikācija atbilst ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim (teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu). 2001.gadā akreditēto profesionālās izglītības programmu reģistrā bija 9 šī līmeņa programmas, ko realizē 5 profesionālās izglītības iestādēs.2001.gadā tika akreditētas 2 koledžas studiju programmas, kas tiek īstenotas ārpus augstskolām.

2000./01.m.g. šajās programmās mācījās 3% profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu.

3.4.1.4. Kvalifikāciju piešķiršanas procedūra

Lai saņemtu profesionālo kvalifikāciju ir jākārto kvalifikācijas eksāmens. Tas sastāv no divām daļām: teorētisko zināšanu pārbaudes (testa) un praktisko iemaņu pārbaudes. IZM Profesionālās izglītības centrs (PIC) organizē kvalifikācijas eksāmenu teorētisko zināšanu pārbaudes uzdevumu un praktiskās daļas vērtēšanas kritēriju izstrādi. 2001.gadā PIC notika satura izstrāde valsts noslēguma pārbaudījumiem 3 mācību priekšmetos un kvalifikācijas eksāmeniem 28 profesijās. Šim nolūkam tika izveidotas darba grupas, kuru sastāvā ietilpa pārstāvji no profesionālās izglītības iestādēm, uzņēmumiem un profesionālajām asociācijām. Pēc vienota satura kvalifikācijas eksāmenus 2001.gadā kārtoja 4578 audzēkņi IZM un pašvaldību dibinātajās izglītības iestādēs.

Lai palīdzētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem sekmīgi sagatavoties kvalifikācijas eksāmenam, IZM PIC savā interneta mājas lapā www.izmpic.lv ir publicējusi iespējamos teorētiskās daļas (testa) jautājumus. 2001.gada septembrī bija pieejami jautājumi drēbnieku, frizieru, apdares darbu, metinātāju, sekretāres specialitātē.

Kvalifikācijas piešķiršanas procesa norisi nodrošina izglītības iestādes vai mācību un eksaminācijas centri (MEC) tām profesijām, kurām tie ir izveidoti. 2000./2001. mācību gadā darbojās Elektromontieru MEC, Metālapstrādes darbgaldu strādnieku MEC, Automehāniķu MEC, Metinātāju MEC, Apdares darbu strādnieku MEC, Galdnieku MEC, Drēbnieku MEC, Frizieru MEC.

3.4.1.5. Apgūstamās profesijas

IZM PIC ir izveidojis akreditēto profesionālās izglītības programmu reģistru. Kopš 2001.gada tas ir pieejams visiem interesentiem centra interneta mājas lapā. Reģistrā redzams, kādas profesijas un kādā izglītības pakāpē iespējams apgūt profesionālās izglītības iestādēs.

Kā redzams 4. attēlā, profesionālās izglītības iestādes arvien vairāk pielāgojas darba tirgus prasībām, jo audzēkņu procentuāls sadalījums pa programmu grupām tuvojas nodarbināto sadalījumam pa ekonomikas nozarēm. Pieaugot pakalpojumu sfērā nodarbināto īpatsvaram, ir pieaudzis arī audzēkņu skaits, kas apgūst šai sfērai nepieciešamās profesijas. Ja 1997.gadā rūpniecībā bija nodarbināti 25%, tad rūpniecībai nepieciešamās profesijas apguva 50% audzēkņu, bet pakalpojumu sfērā bija nodarbināti 53%, bet pakalpojumu sfēras profesijas apguva tikai 40% audzēkņu. 2001./01. mācību gadā situācija ir mainījusies, tomēr vēl salīdzinoši liels ir audzēkņu skaits, kas apgūst dažādas ražošanas tehnoloģijas (2000./01. m.g. - 43%), lai gan rūpniecībā ir nodarbināti tikai 27% (2000.gadā) no visiem strādājošiem.

5.attēls

Avots: CSP dati

Izmaiņas tautsaimniecības nozaru struktūrā, protams, ietekmē jauniešu profesijas izvēli. Statistikas dati par pēdējiem trīs mācību gadiem rāda, ka audzēkņu skaits dažās profesionālās izglītības programmu grupās ir būtiski mainījies.

Straujā informācijas tehnoloģijas nozares attīstība un popularitāte ietekmējusi audzēkņu skaitu datorzinātņu profesionālās izglītības programmās, kas ir palielinājies 5,4 reizes. Pieaudzis to audzēkņu skaits, kas apgūst uzņēmējdarbības un administrēšanas, būvniecības, mākslas un mūzikas izglītības programmas. 

Lauksaimniecības nozares ražošanas tehnoloģijas līmenis un šajā nozarē strādājošo zemie ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas ietekmējuši arī jauniešu izvēli apgūt šīs nozares profesijas. Pēdējos trīs gados audzēkņu skaits lauksaimniecības profesionālās izglītības programmās ir samazinājies 2,7 reizes. Samazinājies arī to audzēkņu skaits, kuri mācās inženierzinātņu un rūpniecisko arodu izglītības programmās.

6.attēls

Avots: IZM dati

3.4.1.6. Audzēkņu stimulēšana

Ir divi veidi kā tiek stimulēti profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi: dienesta viesnīcas un stipendijas piešķiršana.

2000./01.m.g. profesionālās izglītības iestāžu dienesta viesnīcās dzīvoja 92,5 % audzēkņu, kam tas bija nepieciešams. Īres maksas dienesta viesnīcās ir salīdzinoši ļoti zemas, tāpēc arī audzēkņi tās labprāt izvēlas. Parasti dienesta viesnīcās ir sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kas audzēkņiem lēti ļauj paēst tur pat skolā.

Katram valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes dienas nodaļas audzēknim valsts piešķir minimālo stipendiju 4,5 LVL mēnesī. Plānojot mācību iestāžu mēneša stipendiju fondu, tiek paredzēti vidēji 8,5 LVL (tas arī ir vidējais stipendiju lielums) uz katru audzēkni mēnesī. Katrā iestādē ir savi noteikumi par to, kādi audzēkņi un par ko saņem paaugstinātu stipendiju. Maksimālā stipendija drīkst būt 27 LVL mēnesī. Vēl atkarībā no līgumiem, ko mācību iestādes noslēgušas ar uzņēmumiem, audzēkņi var saņemt daļu no prakses laikā nopelnītā.

Kopā ar stipendiju dienas nodaļas audzēkņi saņem 50% kompensāciju par transporta izdevumiem, lai nokļūtu no dzīvesvietas līdz mācību iestādei.

3.4.1.7. Atskaitītie audzēkņi

Laikā no 1999.gada 1.septembra līdz 2000.gada 1.septembrim no profesionālās izglītības iestādēm tika atskaitīti 14% audzēkņu. Puse atskaitīto audzēkņu (48%) mācījušies pirmajā kursā. Tāds pat atskaitīšanas līmenis bijis arī iepriekšējos gados.

7.attēls

Avots: IZM Informātikas un saimnieciskās vadības departamenta dati

Visbiežākais atskaitīšanas iemesls ir nesekmība, kam pamatā ir audzēkņu ļoti vājās zināšanas iestājoties profesionālās izglītības iestādē.

Piemēram, no IZM pārziņā esošo profesionālās izglītības iestāžu 2000./2001. mācību gadā uzņemtajiem audzēkņiem 33% izglītības dokumentā vismaz vienā no mācību priekšmetiem zināšanu līmeņa vērtējums ir 3 (vāji) balles vai zemāk.

Tas pierāda, ka ir jāparedz papildus līdzekļi, lai profesionālās izglītības iestādes varētu organizēt pedagoģiskās korekcijas programmas, kas ļautu audzēkņiem papildināt zināšanas atsevišķos priekšmetos.

 3.4.1.8. Mācību valoda

Mācības profesionālās izglītības iestādēs notiek divās valodās: latviešu un krievu. 2000./01.mācību gadā grupās ar krievu mācībvalodu mācījās 10365 audzēkņi jeb 21% no visiem, 1999./2000.m.g. – 25%, 1998./99.mācību gadā - 28%, bet 1995./96. mācību gadā - 35%. Tas liecina, ka pakāpeniski sarūk audzēkņu skaits, kuri mācās krievu valodā.

Ir izveidotas profesionālās pilnveides programmas skolotājiem, lai viņi varētu pasniegt profesionālos priekšmetus latviešu valodā, tomēr sabiedrībā vēl turpinās diskusija, vai ir nepieciešams no 2004.gada 1.septembra (kā to paredz Izglītības likums) visās valsts un pašvaldību mācību iestādēs vidējās izglītības pakāpē uzsākt mācības tikai valsts valodā.

3.4.1.9. Profesionālās izglītības iestāžu absolventu studiju un nodarbinātības iespējas

2000.gada oktobrī Labklājības ministrijas Nodarbinātības valsts dienestā (NVD) bija reģistrēti 94270 bezdarbnieki, to skaitā 523 1999./2000. mācību gada profesionālās izglītības iestāžu absolventi, kuri no kopējā bezdarbnieku skaita sastādīja 0,5%.

8.attēls

Avots: NVD dati

Analizējot profesionālās izglītības iestāžu absolventu – bezdarbnieku sadalījumu pa rajoniem, var secināt, ka tajos rajonos, kur ir vislielākais kopējais bezdarbnieku skaits, attiecīgi visvairāk ir arī absolventu bezdarbnieku. 2000.gadā Daugavpils pilsētā un rajonā reģistrēti 99 absolventi – bezdarbnieki, kas ir 18,9% no visiem reģistrētajiem absolventiem – bezdarbniekiem, Rīgā attiecīgi 92 jeb 17,6%.

2000.gada maijā CSP Darbaspēka apsekojuma laikā respondentiem, kas absolvējuši profesionālās izglītības iestādes laikā no 1990. – 1999.gadam, papildus tika uzdoti jautājumi par iegūto izglītību. No visiem profesionālās izglītības iestāžu absolventiem minētajā laika posmā 2000.gada maijā 28% ir bez darba, 42% strādā citā profesijā un tikai 30% strādā apgūtajā profesijā. Bez darba palikuši 29% no absolventiem, kas ieguvuši profesionālo vidējo izglītību un 27% no absolventiem, kas ieguvuši arodizglītību.

Pēc CSP datiem 13% no 2000.gada profesionālās izglītības iestāžu absolventiem turpināja mācības augstskolās. Un no visiem 2000./01.mācību gadā augstskolu pamatstudijās uzņemtajiem 20% bija vidējā profesionālā izglītība.

 

Nākošā nodaļa
 

Satura rādītājs
Uz ziņojuma sākumu

AKADĒMISKĀS INFORMĀCIJAS CENTRS –
LATVIJAS NACIONĀLĀ OBSERVATORIJA
Vaļņu iela 2, Rīga, LV – 1050
Telefons: 7212317; 7225155
Fakss: 7221006
E-pasts: baiba@aic.lv
http://www.aic.lv