PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS MODERNIZĀCIJA LATVIJĀ

Latvijas Nacionālās observatorijas 2001.gada ziņojums

 

5. Profesionālās izglītības pedagoģiskie darbinieki

5.1. Profesionālās izglītības sistēmas skolu vadītāji, skolotāji

2000./01.mācību gadā profesionālās izglītības iestādēs strādāja 5439 pedagoģiskie darbinieki un mācīja 48625 skolēnus. Pedagoģisko darbinieku un skolēnu attiecība ir 1:9.

Skolotāju un skolēnu proporciju ietekmē mūzikas un mākslas nozares, kur ir daudz individuālo apmācību, piemēram, Kultūras ministrijas pakļautībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs proporcija ir 1:3,3, bet IZM profesionālās izglītības iestādēs 1:12,6.

Profesionālās izglītības skolotājus var iedalīt 2 daļās: vispārizglītojošo priekšmetu skolotāji, profesionālo priekšmetu skolotāji.

Vispārizglītojošo priekšmetu skolotāji parasti ir beiguši augstākās profesionālās skolotāju izglītības programmas un viņiem ir tiesības strādāt gan vispārizglītojošās, gan profesionālās izglītības iestādēs.

Profesionālo priekšmetu skolotāji parasti ir ieguvuši augstāko vai vidējo profesionālo izglītību dotajā specialitātē, bet pedagoģiskā izglītība viņiem jāiegūst papildus.

2000.gada 3.oktobrī pieņemtie LR MK noteikumi Nr.347 “Prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” nosaka prasības profesionālās izglītības pedagogiem atkarībā no tā, kādā izglītības pakāpe viņi strādā:

pamatizglītības pakāpe – profesionālā vidējā izglītība nozarē un pedagoģiskā izglītība;

vidējās izglītības pakāpe – profesionālā augstākā izglītība nozarē un pedagoģiskā izglītība vai arodizglītības programmās – profesionālā vidējā izglītība nozarē un pedagoģiskā izglītība;

augstākās izglītības pakāpe – pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības pedagogiem nepieciešama profesionālā augstākā izglītība nozarē un pedagoģiskā izglītība vai akadēmiskā izglītība (maģistrs) atbilstīgā zinātnes nozarē un pedagoģiskā izglītība.

Šie noteikumi stājas spēkā no 2004.gada 1.septembra.

6.tabula. Profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskie darbinieki

Mācību gads

Kopā

No kopējā pedagoģisko darbinieku skaita

arodmācības skolotāji,%

skolotāji, %

ar augstāko izglītību, %

ar pedagoģisko izglītību, %

1998./99.

5430

27

52

74

55

1999./2000.

5380

25

53

75

53

2000./01.

5439

23

55

77

60

Avoti:
Izglītības iestādes Latvijā 2000./2001.mācību gada sākumā – Rīga: CSP, 2001.
Izglītības iestādes Latvijā 1999./2000.mācību gada sākumā – Rīga: CSP, 2000.
Izglītības iestādes Latvijā 1998./99.mācību gada sākumā – Rīga: CSP, 1999.
IZM Informātikas un saimnieciskās vadības departamenta dati

Kā redzams tabulā, katru gadu pieaug to profesionālās izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku skaits, kuriem ir augstākā izglītība. 2000./01.mācību gada sākumā jebkāda veida pedagoģiskā izglītība ir 60% darbinieku. Pārejas laika nosacījumi paredz laiku, lai visi varētu iegūt pedagoģisko izglītību.

5.2. Vispārēja skolotāju un arodskolotāju sagatavošana

2000./01.mācību gadā būtiskas pārmaiņas skolotāju un arodskolotāju sagatavošanā nav notikušas.

5.2.1. Skolu vadītāju sagatavošana

Latvijā ir tikai viena izglītības darba vadītāja profesionālās izglītības studiju programma Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, taču parasti gan par skolu vadītājiem kļūst cilvēki, kuri ilgāku laiku jau skolā nostrādājuši un kuriem ir gan pedagoģiskā, gan profesionālā darba pieredze. Šiem cilvēkiem noteikti jau ir augstākā vai augstākā pedagoģiskā izglītība, savas zināšanas viņi var papildināt, iegūstot maģistra grādu izglītības darba vadībā vai arī apgūstot skolvadības kursus dažādās tālākizglītības iestādēs, piemēram, augstskolu pieaugušo izglītības centros, Pedagogu izglītības atbalsta centrā u.c.

5.2.2.Vispārizglītojošo priekšmetu skolotāju sagatavošana

Skolotājus Latvijā 2000./01. m.g. sagatavoja 8 augstskolas. Lai iegūtu skolotājam nepieciešamo izglītību ir jāapgūst vai nu otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, kas ietver bakalaura programmas obligāto studiju kursa saturu un pēc kā apguves tiek piešķirta skolotāja kvalifikācija vai arī otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, ko apgūst, ja ir iepriekš iegūts bakalaura grāds vai profesionālā kvalifikācija, un pēc kā apguves tiek piešķirta skolotāja kvalifikācija.

5.2.3. Profesionālo priekšmetu skolotāju sagatavošana.

Piecās Latvijas augstskolās - Rīgas Tehniskā universitātē, Liepājas Pedagoģijas augstskolā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Rēzeknes Augstskolā un Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā - ir speciālas arodpedagoģiskās izglītības programmas, kurās var mācīties arodapmācības skolotāji ar vidējo profesionālo izglītību. Šīs ir programmas, kuru laikā studenti apgūst zināšanas pedagoģijā un psiholoģijā, iegūstot arodpedagoga profesionālo kvalifikāciju.

Profesionālo priekšmetu skolotāji, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību konkrētā specialitātē, Latvijas Universitātes Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centrā gada laikā var iegūt profesionālo pedagoģisko izglītību vai Daugavpils Pedagoģijas universitātē un Rēzeknes Augstskolā divu gadu laikā apgūt bakalaura programmas pedagoģijā standartizēto daļu. Pēc šo kursu apgūšanas cilvēki iegūst augstāko pedagoģisko izglītību.

Abi iepriekšminētie varianti ir domāti cilvēkiem, kas jau strādā profesionālās izglītības sistēmā un vēlas paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju. Latvijā eksistē tikai viena mācību programma, kas daļēji sagatavo arī speciāli arodskolas skolotājus, t.i., Rēzeknes Augstskolas profesionālā studiju programma – darbmācības un ekonomikas pamatu skolotājs ar 1 papildspecialitāti darbam arodskolā.

5.3. Skolotāju un arodskolotāju kvalifikācijas celšana

Ar skolotāju kvalifikācijas celšanu nodarbojas Pedagogu izglītības atbalsta centrs. 2001.gadā no valsts budžeta tiek finansēta 81 skolotāju tālākizglītības programma. Dalībniekiem nav jāmaksā par piedalīšanos šais kursos. Lai noteiktu, kura programma tiks finansēta no valsts, PIAC organizē konkursu. Speciāli kursus arodskolu skolotājiem organizē Profesionālās izglītības centrs.

Skolotāji, kas mācās maksas izglītības programmās, var saņemt mācību maksas kompensāciju no Skolotāju tālākizglītības atbalsta fonda. 2000.gadā kompensāciju saņēmuši 2513 pedagoģiskie darbinieki kopsummā par 266 110 LVL. Mācību maksas kompensāciju var saņemt arī par mācībām arodpedagoģijas programmās 5 Latvijas augstskolās.

Tomēr vēl joprojām lielākā problēma ir arodskolotāju tālākizglītošana tieši savā specialitātē, jo viņiem ne vienmēr ir pieejamas jaunākās tehnoloģijas un darba metodes. Šai jomā vēl ir ļoti plašas iespējas skolu un darba devēju tālākai sadarbībai.

 

Nākošā nodaļa

Satura rādītājs
Uz ziņojuma sākumu

 

AKADĒMISKĀS INFORMĀCIJAS CENTRS –
LATVIJAS NACIONĀLĀ OBSERVATORIJA
Vaļņu iela 2, Rīga, LV – 1050
Telefons: 7212317; 7225155
Fakss: 7221006
E-pasts: baiba@aic.lv
http://www.aic.lv