PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS MODERNIZĀCIJA LATVIJĀ

Latvijas Nacionālās observatorijas 2001.gada ziņojums

 

8. Secinājumi: problēmas un nākotnes vajadzības 
 

  1. Latvija, tāpat kā citas Eiropas valstis, var konkurēt pasaulē tikai ar uz zināšanām balstītu sabiedrību. Līdz ar to par profesionālās izglītības galveno uzdevumu kļūst izglītošanās pieejamība visa mūža garumā. Sākotnējās profesionālās izglītības pamatuzdevums ir ne tikai profesionālu zināšanu un prasmju apguve, bet arī mācīšanās mācīties, lai skolā apgūtais būtu pamats zināšanām un prasmēm, kas tiks apgūtas vēlāk.
  2. 2000./01. mācību gadā gandrīz pilnībā tika pabeigta likumdošanas sakārtošana sākotnējās profesionālās izglītības jomā. Tas nozīmē, sistēmā iestājusies stabilitāte. Arī izglītības iestāžu finansējuma sistēma ir sakārtota, nosakot izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo. Taču tāpat kā iepriekšējos gados tikai 4% no valsts budžeta izdevumiem profesionālajai izglītībai tiek atvēlēts kapitālieguldījumiem.
  3. Ir sakārtots arī izglītības programmu satura jautājums. Ir pieņemti valsts arodizglītības, vidējās profesionālās un pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības standarti. Ir izveidots Profesiju standartu reģistrs un kopā ar sociālajiem partneriem norit darbs pie arvien jaunu standartu izstrādes. IZM Profesionālās izglītības centrs ir izveidojis akreditēto profesionālās izglītības programmu reģistru, kas ir pieejams katram interesentam.
  4. Arvien pieaug sociālo partneru loma profesionālās izglītības attīstībā. Vairāk nekā gadu sekmīgi darbojas Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome un Profesionālās izglītības sadarbības padome. Joprojām aktuāla ir reģionālo padomju izveide, kas veicinātu profesionālās izglītības iestāžu un sociālo partneru sadarbību katrā konkrētā reģionā, ņemot vērā vietējās iespējas un vajadzības. Rajonos nozīmīgi ir daudzfukcionāli, labi aprīkoti mācību centri, kuros cilvēki var apgūt darba tirgū nepieciešamās zināšanas.
  5. Joprojām svarīga profesionālās izglītības attīstībai ir piedalīšanās dažādās starptautiskās programmās (īpaši ES Leonardo da Vinci programmā). Tas ir veids kā apgūt jaunu pieredzi.
  6.  Lai arī 2000./01.mācību gadā profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaits saglabājās iepriekšējo gadu līmenī, demogrāfiskā krīze rezultātā jau drīzumā strauji samazināsies audzēkņu skaits. Viens no variantiem kā saglabāt esošo infrastruktūru ir pārveidot profesionālās izglītības iestādes par mācību centriem, kuros var apgūt ne tikai profesionālās izglītības programmas, bet arī pamatprasmes un interešu izglītību. Šādos centros vajadzētu būt pieejamiem arī profesionālās izglītības un darba tirgus konsultantiem, kas gan jauniešiem, gan pieaugušajiem palīdz orientēties viņu pašu un apkārtējā situācijā.

  7. Arvien pieaug prasības darba spēka kvalitātei. Ar 2001.gada 1.septembri tiks ieviesti centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni otrā un trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju iegūšanai. Tas nozīmē, ka visiem gan sākotnējās, gan tālākās profesionālās izglītības programmu absolventiem būs vienotas prasības. Darba tirgū ir vajadzīgi darbinieki ar teicamām teorētiskām un labām praktiskā darba iemaņām. Pieprasījums pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem aug. Tas liecina, ka nevar paļauties tikai uz informācijas tehnoloģiju un pakalpojumu sfēras darbinieku sagatavošanu, lai arī statistikas dati liecina, ka pieprasījums pēc šiem speciālistiem būs vēl ilgi.
  8. Uzlabojoties valsts ekonomiskajam stāvoklim, arvien vairāk darba devēju ir gatavi ieguldīt savu darbinieku izglītībā. Lai stimulētu to darīt arī mazos uzņēmumus, ir jāpiešķir nodokļu atlaides ieguldījumiem cilvēkresursos. Sākotnējās profesionālās izglītības iestādes ir pārsvarā valsts skolas, bet profesionālās tālākizglītības programmas realizē pārsvarā privātas mācību iestādes. Valsts skolās mācās audzēkņi, no kuriem lielākā daļa strādās privātos uzņēmumos. Viens no variantiem kā tuvināt skolas un darba devējus varētu būt nodokļu atlaižu piešķiršana tiem darba devējiem, kuri savos uzņēmumos uztur prakses vietas.
  9. Latvijas sabiedrībai noslāņojoties, arvien aktuālāka kļūst izglītības pieejamības nodrošināšana. Profesionālās izglītības sistēmā jau darbojas pedagoģiskās korekcijas klases tiem, kas pārtraukuši mācīties pamatskolā, un bezdarbnieku pārkvalifikācijas kursi, tiem, kas palikuši bez darba. Lai novērstu jauniešu bezdarbnieku skaitu, ir nepieciešams samazināt no profesionālās izglītības iestādēm atskaitīto audzēkņu skaitu. Viens no variantiem ir ieviest arvien vairāk moduļu izglītības programmu, kas ļautu pēc laika turpināt iesāktās studijas vai arī pāriet uz citu programmu, ja jaunietis ir sapratis, ka izvēlētā profesija viņu neinteresē.

 

Nākošā nodaļa

Satura rādītājs
Uz ziņojuma sākumu

 

AKADĒMISKĀS INFORMĀCIJAS CENTRS –
LATVIJAS NACIONĀLĀ OBSERVATORIJA
Vaļņu iela 2, Rīga, LV – 1050
Telefons: 7212317; 7225155
Fakss: 7221006
E-pasts: baiba@aic.lv
http://www.aic.lv