Latvijas nacionālās Boloņas procesa konferences

„Eiropas Augstākās izglītības telpas

veidošanā sasniegtais un nākošā perioda

uzdevumi Eiropā un Latvijā”

Paziņojums

sakarā ar Eiropas augstākās izglītības ministru 19.maija Londonas komunikē

Mēs apzināmies, ka augstskolu autonomijā, akadēmiskajā brīvībā, vienādās iespējās un demokrātijas principos balstīta Eiropas augstākās izglītības telpa ir ceļš uz absolventu, studentu un akadēmiskā personāla mobilitātes palielināšanu, absolventu nodarbināmības uzlabošanu, kā arī uz Latvijas un Eiropas konkurētspējas paaugstināšanu.

Mēs apzināmies, ka augstskolām ir jāspēj pildīt sava loma kā izglītības, zinātnes, un zināšanu pārneses centriem un ka to uzdevumi ir sagatavot studentus par aktīviem pilsoņiem dzīvei demokrātiskā sabiedrībā, to nākotnes karjerai un nodrošināt iespējas viņu personības izaugsmei, radīt plašu un modernu zināšanu bāzi, veicināt pētniecību un inovācijas.

Eiropas Augstākās izglītības telpas veidošanas process (Boloņas process) notiek ar nolūku izveidot Augstākās izglītības telpu Eiropā, kurš atbilst minētajiem augstākās izglītības mērķiem, kā arī padarīt Eiropas valstu augstākās izglītības sistēmas saskanīgākas un labāk izprotamas, palīdzot īstenot 1999. gadā īstenot 1999. gadā Boloņā nospraustos mērķus - Eiropas pilsoņu nodarbināmības uzlabošanu un Eiropas konkurētspējas paaugstināšanu pasaulē.

Boloņas process Latvijai sniedz papildus iespējas, virzot savu augstāko izglītību kopējā Eiropas gultnē, vienlaikus risinot gan Latvijas, gan Eiropas kopējos uzdevumus. Jau kopš paša Boloņas procesa sākuma Latvijas augstākā izglītība ir aktīvi iesaistījusies Boloņas procesā, tajā skaitā aktīvi piedaloties Eiropas kopējās augstākās izglītības politikas būtisku jautājumu risināšanā.

Latvijas augstākajā izglītībā veicamie uzdevumi

Boloņas procesa reformu rezultātā Latvijā piešķirtajām kvalifikācijām jākļūst noderīgākām gan darba tirgū, gan turpmāko studiju nolūkiem Latvijā vai ārzemēs.

Svarīgākie 2007.-2009.gada posmā veicamie uzdevumi ir:

- formulēt studiju programmu un atsevišķu studiju kursu apguvē iegūstamos studiju rezultātus: zināšanas, prasmes un kompetences, kas ļaus risināt dialogu ar darba devējiem, studentiem un citām ieinteresētajām pusēm par iegūstamo kvalifikāciju atbilstību darba tirgum, tālākām studijām, personības attīstībai un sabiedrības vajadzībām;

- panākt, lai augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšana Latvijā pilnībā atbilstu 2005. gadā Bergenā apstiprinātajiem Eiropas Standartiem un Vadlīnijām, tajā skaitā :

1. iedibināt nepārtrauktās kvalitātes pilnveides sistēmas augstskolu iekšienē;

2. panākt, ka Latvijas Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs tiek uzņemts Eiropas uzticamo kvalitātes nodrošināšanas aģentūru reģistrā;

- pilnīgi un pareizi ieviest Eiropas Kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS), balstot kredītpunktus uz studiju rezultātiem un uz studentu studiju darba apjomu;

- realizēt mūžizglītības pilnīgu iekļaušanu augstākajā izglītībā, radot metodiku un procedūru iepriekšējā, tajā skaitā pieredzē balstītā, izglītībā iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanai un iespējas par tām piešķirt kredītpunktus;

- izveidot Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru un starptautiski sertificēt to kā atbilstošu Eiropas Augstākās izglītības telpas ietvarstruktūrai;

- tālāk attīstīt doktorantūras studijas, gan doktorantu skaita un nodrošinājuma ziņā, gan arī uzlabojot doktorantu vadīšanu un viņu darba rezultātu pārraudzību, attīstot doktorantu pamatprasmes un nodarbināmību;

- piedalīties 2007. gadā Londonā pieņemtās stratēģijas "Eiropas augstākās izglītības telpa globālā vidē" realizācijā, sadarbojoties ar ārpuseiropas valstīm un informējot tās par Boloņas procesa radītajām pārmaiņām Eiropā un veicinot diplomu savstarpējo atzīšanu ar ārpuseiropas valstīm.

Viens no būtiskiem Boloņas Procesa mērķiem ir studentu un mācībspēku mobilitāte. Latvijā šobrīd studentu un mācībspēku mobilitāte ir pārāk maza un tā arī nav sabalansēta. Latvijas augstskolas nespēj piesaistīt pietiekamu skaitu apmaiņas studentu un mācībspēku, kuru klātbūtne ir vitāli nepieciešama Latvijas augstākās izglītības konkurētspējas uzlabošanai.

Mobilitātes šķēršļu starpā dominē ar vīzu, uzturēšanās un darba atļauju izsniegšanu saistīti aspekti un nepietiekams finansējums. Mēs tādēļ aicinām Latvijas Republikas valdību aktivizēt darbību šo šķēršļu novēršanā un Izglītības un zinātnes ministriju valdības ietvaros strādāt, lai šajos jautājumos panāktu risinājumu. Mēs aicinām valdību rast iespēju finansiāli atbalstīt kopīgu programmu veidošanu un veicināt kopīgu grādu piešķiršanu Latvijas augstskolu un ES augstskolu starpā.

Mēs aicinām izstrādāt un ieviest Latvijas augstākās izglītības internacionalizācijas stratēģiju.

Ir būtiski nodrošināt, lai studentiem būtu iespēja uzsākt, piedalīties un sekmīgi pabeigt studijas, bez viņu sociālās vai ekonomiskās izcelšanās radītiem šķēršļiem, tajā skaitā pārejot uz studentu centrētu studiju procesu un uz studiju rezultātiem balstītu pieeju.

Šobrīd Latvijas augstskolām šo uzdevumu risināšanā šķēršļus rada divi galvenie aspekti.

Pirmais no tiem ir atbilstošas likumdošanas trūkums. Tādēļ mēs aicinām valdību, ministrijas un Saeimu ātrāk virzīt uz priekšu Augstākās izglītības likuma projektu, kurā ir iestrādāta bāze augstāk minēto pārmaiņu realizācijai.

Otrs kavēklis ir finansiāla atbalsta trūkums augstākajā izglītībā veicamo pārmaiņu realizācijai. Mēs tādēļ aicinām valdību un Izglītības un zinātnes ministriju apzināties Latvijas augstākās izglītības sistēmas uzdevumu nopietnību un rast iespēju 2007.-2010. gada posmā finansēt šo būtisko pārmaiņu realizāciju.

Mēs aicinām Izglītības un zinātnes ministriju apzināt faktorus, kuri kavē Latvijas augstskolu darbību Boloņas procesā un izstrādāt augstākās izglītības politikas attīstības dokumentu Boloņas procesa mērķu realizācijai.

Pieņemts Latvijas nacionālajā Boloņas procesa konferencē

Rīgā, 2007. gada 23. maijā