Uz satura rādītāju

4.2.Pirmais kritērijs. Līdervadība

Līdervadības kritērijs norāda, kā organizācijas attiecīgā līmeņa vadība parāda savu līdera lomu uzvedībā un lēmumu pieņemšanā. Galvenie elementi šeit ir: redzējums, mērķa izjūta, līdzdalība un mērķu noteikšana. Atkarībā no tā, kādā (organizācijas) līmenī tiek izmantota metode, “vadība” var būt programmas koordinators, disciplīnas vadītājs, katedras vadītājs, fakultātes dekāns. Ja metode tiek izmantota organizācijai kopumā – kam gan labāk būtu izmantojama Nīderlandes Kvalitātes institūta metode – “vadība” attieksies uz Izpildpadomi. Organizācijai jau iepriekš jānolemj, uz ko konkrēti attiecas vārds “vadība”. Skat arī 3.1. sadaļu, 1. soli.
Ir izdalīti sekojoši aspekti:

1. Kvalitātes redzējums, kas ietver (esošās) vērtības un sasniedzamos kvalitātes mērķus, kā arī to veidu, kādā šis redzējums ir formulēts un apspriests ar personālu.
2. Veids, kādā vadība parāda savu personīgo nodošanos nepārtrauktai pilnveidei, un veids, kādā tā veicina kvalitātes kultūru.
3. Veids, kādā vadība apzina, pieņem un atbalsta personāla iniciatīvas uzlabojumu panākšanai.
4. Vadības ieguldījums organizācijas attīstībā un līmenis, kādā vadības ārējās darbības rezultātā organizācijas pašredzējums un tās kompetence ir pazīstami ārpusē, vai arī veids, kādā tā stimulē personāla ārējo darbību.
5. Pakāpe, kādā vadība apsver savu izturēšanos, ir atvērta viedokļu uzklausīšanai par savu darbību un izdara secinājumus no iegūtās informācijas.

1. Līdervadība

1. stadija
Uz darbību orientētā

2. stadija
Procesorientētā

3. stadija
Sistēmorientētā

4. stadija
Ķēdes orientētā

5. stadija
Visaptverošā kvalitātes vadība

Punktu skaits

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10
1. Kvalitātes redzējums -Vadībai* ir individuāls, nešaubīgs redzējums par satura kvalitāti un izglītības programmu un pakalpojumu organizāciju. - Vadība pārrunā savu kvalitātes redzējumu ar citiem un ir atvērta pārējo viedokļiem.
- Kā daļa no redzējuma, uzmanība ir pievērsta vairākiem kvalitātes aspektiem, un ir noteiktas to saites ar konkrētām darbībām.		 -Redzējums aptver visus organizācijas aspektus (procesus un sistēmas ap izglītības programmām un pakalpojumiem).
-Redzējums ir iestrādāts politikā, tas ir jūtams darbībās organizācijas iekšienē un tiek apspriests kā politikas cikla* sastāvdaļa.
-Redzējumam ir atbalsta bāze.
Sistemātiski savāktā informācija tiek izmantota, lai noteiktu, vai redzējums nav jāmodernizē.		 Redzējums veido bāzi iekšējām un ārējām darbībām.
Ieinteresētās puses, piemēram, studenti, skolas, kas nodrošina uzņemšanu, un profesionālā joma, ir iesaistītas redzējuma izveidē un tā atjaunināšanā.
Redzējums parāda, kurā vietā organizācija sevi redz vidējā termiņā attiecībā pret ieinteresētajām pusēm. Darbības, kas tiek veiktas saistībā ar ieinteresētajām pusēm, redzējumā ir skaidri atpazīstamas. 		- Kvalitātes redzējums balstās uz tendenču analīzi un iekļaujas sabiedrībā notiekošajos procesos. Balstoties uz šo redzējumu, organizācija dod pozitīvu ieguldījumu sabiedrības attīstības procesos, kuros tā ir iesaistīta.
- Redzējums satur skaidru scenāriju nākotnei, kurš demonstrē organizācijas vietu un tās ietekmi. Redzējums rāda, ka organizācija paredz notikumu gaitu sabiedrībā.
- Redzējums skaidri norāda, ka organizācija salīdzina sevi ar izcilām iestādēm*.
2. Personīgā nodošanās nepārtrauktai pilnveidei. - Vadība dod personālam zināmu iespēju strādāt pie kvalitātes pilnveides tā, kā tie paši ieskata par pareizu, un vēršas pie tiem galvenokārt tikai tajos gadījumos, kad rodas sūdzības vai problēmas. - Vadība dara zināmus savus viedokļus.
-Vadība ir atvērta darbinieku (grupu) idejām.
- Vadība velta laiku informācijas un ideju apmaiņai, kas vērstas uz produktu un procesu pilnveidi.		 Vadība uzņemas iniciatīvu iedibināt (ne)formālas konsultācijas.
Balstoties uz savu nepārprotamo pienākumu, uzdevumu un funkciju, vadība dod ieguldījumu nepārtrauktā pilnveidē.
Balstoties uz organizācijas redzējumu, vadība sniedz savu pieredzi un rāda piemēru personālam. 		Balstoties uz personīgu ieguldījumu, vadība redzami veido attiecības starp organizāciju un ieinteresētajām pusēm. - Attiecībās starp organizāciju un sabiedrību vadība pilda proaktīvu lomu nepārtrauktajā pilnveidē.
Vadība no organizācijas puses ir atbildīga sabiedrības priekšā.


*Vadība Kurš vai kas ietilpst “vadībā”, ir jāizlemj pirms uzsākt metodes izmantošanu (skat. arī 3.1. sadaļu, 1. soli). Apzīmējums var attiekties uz personu, uz vadības grupu, utt.
* Politikas cikls: Saskaņots darbību komplekss, kurš nosaka redzējuma pārveidi konkrētos īstermiņa vai ilgāka termiņa pasākumos un kas neapšaubāmi turas kopā secības veidošanā un laika plānošanā.
*Izcilas organizācijas: Organizācijas, kas iesaistījušās līdzīgās darbībās un kuras ārējā pasaule uzskata par labākajām attiecīgajā jomā.

1. Līdervadība

1. stadija
Uz darbību orientētā

2. stadija
Procesorientētā

3. stadija
Sistēmorientētā

4. stadija
Ķēdes orientētā

5. stadija
Visaptverošā kvalitātes vadība

Punktu skaits

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10
3. Kvalitātes atzīšana, pieņemšana un atbalstīšana -.Vadība zināmā mērā pievērš uzmanību un novērtē pasniedzēju iniciatīvas kvalitātes pilnveidē. - Vadība pēc pieprasījuma sniedz zināmu atbalstu kvalitātes pilnveides iniciatīvām. Tā prot novērtēt sekmīgas iniciatīvas. Vadība rosina, motivē un atbalsta personālu kā adekvātus partnerus virzībā uz kvalitātes pilnveidi.
Šim nolūkam vadība velta laiku, līdzekļus, savas personīgās zināšanas un darbu .
Vadība nodrošina, ka iniciatīvām, kas atbilst politikai un ir vērstas uz pilnveidi, iestādē tiek ierādīta pienācīga vieta. 		- Balstoties uz informāciju par iekšējo un ārējo vidi, vadība aktīvi virza kvalitātes pilnveides procesus kā kopīgi iedibinātas politikas sastāvdaļu. - Skaidri redzamā pilnveides atzīšana un tās virzīšana no vadības puses, kas veido nepārtrauktā procesa daļu, ir virzīta arī uz vietu sabiedrībā un organizācijas sociālajiem mērķiem.
4. Ārējās darbības - Vadībai ir gadījuma kontakti ar profesionālo jomu un reizēm tā iesaistās ārējās darbībās - Vadība veicina organizācijas intereses uz ārpusi
- Tā veicina arī personāla uzsāktās darbības, kas vērstas uz ārpusi. 		- vadība regulāri iesaistās ārējās darbībās un veicina personāla ārējās darbības.
Ārējās darbības tiek uzskatītas par līdzekļiem organizācijas redzējuma, kvalitātes un zināšanu publiskošanai		 - Ārējās aktivitātes tiek plānotas un tās ir organizācijas politikas neatņemama sastāvdaļa. Politika, savukārt, ir izstrādāta, pamatojoties uz informāciju no skolām, kas nodrošina studentu pieplūdumu, piegādātājiem, profesionālās jomas un konkurentiem. - Ieguldījums uz ārpusi, ko sniedz organizācija, veic noteiktu funkciju organizācijas noteiktajos sociālajos mērķos.
- Organizācijas ieguldījums un iespaids sabiedrībā tiek novērtēts, un pati organizācija, to salīdzinot ar nozares izcilākajām iestādēm, ir sabiedrībā atzīta kā nozīmīga un inovatīva jauninājumu veidotāja.
5. Refleksija un pilnveide - Vadība dod personālam zināmu iespēju atgriezeniskās saites veidā iegūt informāciju par savu darbību.
- Atgriezeniskās saites veidā iegūtā informācija par vadību reizēm tiek izmantota, lai uzlabotu tās darbību.		 - Attiecībā uz atgriezeniskās reakcijas saņemšanu vadība ir atvērta tikai pret daļu personāla un tikai daļā no savas funkcionēšanas aspektiem.
- Tajās jomās, kurās vadība ir gatava saņemt atgriezenisko reakciju, šī sadarbība ved uz vadības darba pilnveidi.		 - Vadība sistemātiski pieprasa atgriezenisko informāciju.
- Vadība skaidri saskatāmi izmanto šo informāciju, lai analizētu savu darbību.
Balstoties uz šo analīzi, vadība pieskaņo savu rīcību. 		Vadība sistemātiski vāc informāciju par savu funkcionēšanu no iekšējiem un ārējiem avotiem. Tā analizē šo informāciju un atbilstoši pieskaņo savu rīcību. - Atgriezeniskajā informācijā, kuru vadība vāc attiecībā uz savu darbību, ir iekļauta arī vadības darbība tajās aktivitātēs, kuras organizācija uzņemas un realizē kā daļu no savas funkcijas sabiedrībā.
- Vadība salīdzina sevi ar saviem līdziniekiem nozares izcilākajās iestādēs.

Uz satura rādītāju    Uz nākošo nodaļu