Uz satura rādītāju

4.3. Otrais kritērijs.Politika un stratēģija

Politikas un stratēģijas kritērijs attiecas uz mērķiem un stratēģiskajiem plāniem šo mērķu realizācijai. Politika un stratēģija ir izejas punkts tam, kā konkrētā skola tiek vadīta, un arī uzlabojumiem šajā jomā. Politika aptver visdažādākos organizācijas aspektus. Daļa no tiem, piemēram, personāla politika, resursu vadības politika un izglītības attīstības politika šajā modelī ir precīzi aptverti. Citas politikas jomas attiecas uz studentiem, speciālo interešu grupām, internacionalizāciju, emancipāciju, utt. Ja organizācija veic politikas izvēli un ir atlasījusi mērķa jomas, ar tām ir vispusīgi jānodarbojas šīs metodes 6., 7., 8. un 9. kritērijā (rezultātu kritērijos).
Jāizšķir šādi aspekti:

  1. Politikas plānu un (citu) dokumentu esamība, kuros mērķi ir formulēti un izteikti konkrētos darbības procesos, kā arī tas, cik lielā mērā politikas plānos pievērsta uzmanība kvalitātes pilnveidei.
    2.
  2. Politikas veidošana un tas, cik lielā mērā personāls, studenti un ārējas ieinteresētās puses ir iesaistīti politikas veidošanā.
  3. Komunikācija attiecībā uz politiku un tas, cik lielā mērā personāls un studenti ir informēti par politiku, kas tiek realizēta.

Politikas un stratēģijas izvērtēšana un pilnveide, kā arī tas, ciktāl organizācija ņem vērā radniecīgo organizāciju sasniegumus.

2. Politika un stratēģija

1. stadija

Uz darbību orientētā

2. stadija

Procesorientētā

3. stadija

Sistēmorientētā

4. stadija

Ķēdes orientētā

5. stadija

Visaptverošā kvalitātes vadība

Punktu skaits

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

1. Politikas plāni un dokumenti

 Gandrīz vienmēr politika tiek dokumentēta tikai tad, ja ir tieša nepieciešamība to darīt.

Plānošana organizācijas dažādos līmeņos ir visai maz saskaņota.

 - Politika ir dokumentēta atsevišķu aspektu līmenī. Starp dažām politikas sadaļām ir izveidotas saites.

No politikas atvasinātie priekšraksti un rīkojumi gandrīz bez izņēmumiem ir vērsti uz mācību programmas realizāciju un organizāciju, un tiem ir globāls raksturs. Tā kā programmai ir ciklisks raksturs, arī politika aptver vienu gadu.

 Visdažādākajos līmeņos pastāv politikas plāni. Tie ietver arī kvalitātes vadības plānu. Šie plāni ir cits ar citu saskaņoti.

Sūtība* un organizācijas mērķi ir izteikti konkrētos darbības mērķos tās ietvaros notiekošajiem procesiem un/vai esošajām nodaļām.

Politikas plāni ir daļa no plānošanas cikla, kas aptver vidēji ilgu termiņu. Novērtēšana un pieskaņošana ir šī cikla daļa.

Ir formulēti mērķi un veikuma indikatori.

Politikas plānos detalizēta uzmanība ir pievērsta attiecībām ar ieinteresētajām pusēm (studentiem, valdību, profesionālo jomu un skolām, kas piegādā studentus).
Plānos parādās saistība ar iepriekšējo politikas ciklu.

Politikas plāni ietver arī sociālos aspektus un skaidri parāda organizācijas lomu sabiedrībā.

Politikas rezultāti tiek demonstrēti sabiedrībai.

Dokumenti rāda, ka organizācijas politikas cikls ir nepārtraukts, labi saskaņots process.

2. Politikas attīstība.

 Politiku veido vadība “no augšas”. Politiku veido vadība, atsevišķos gadījumos ir manāms personāla ieguldījums Politiku veido organizācijā, balstoties uz konsultācijām vadības un personāla starpā.

Organizācijā ir iedibināta struktūra, kas ļauj organizācijas iekšienē radušamies politikas attīstības priekšlikumiem kļūt par politikas cikla sastāvdaļu.

Informācija, kas iegūta personāla sistemātiskos kontaktos ar ieinteresētajām pusēm, sistemātiski tiek iestrādāta politikas ciklā.
Ieinteresētās puses arī ir tieši iesaistītas politikas veidošanā.

Kā viena no politikas sastāvdaļām notiek izglītības un profesionālās jomas attīstības analīze un tās iestrāde politikas ciklā.

 Politikas veidošana balstās uz nākotnes scenāriju, kurā organizācija tiek uztverta kā kopējā sociālā konteksta sastāvdaļa. Politikas veidošana ir proaktīva un skaidri parāda to lomu, kuru organizācija vēlas veikt sabiedrībā.

    * - Sūtība (mission) organizācijas formulējums šādiem punktiem: kas mēs esam, kādēļ mēs esam, ko mēs darām un ar ko mēs atšķiramies no līdzīgām organizācijām.

 

2. Politika un stratēģija

1. stadija

Uz darbību orientētā

2. stadija

Procesorientētā

3. stadija

Sistēmorientētā

4. stadija

Ķēdes orientētā

5. stadija

Visaptverošā kvalitātes vadība

Punktu skaits

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

3. Politikas apspriešana

 Personāla locekļi par politiku un stratēģiju tiek informēti pēc vajadzības, bieži vien pēc viņu pašu pieprasījuma. Personāls un studenti pēc pieprasījuma saņem politikas plānu kopijas.

Politikas plāni tiek apspriesti ar organizācijas galvenajām figūrām.

Personāla funkcijās ietilpst to iesaiste politikas veidošanā un realizācijā.

Politikas veidošana un realizācija ir organizēta politikas cikla veidā.. Viena no šī cikla sastāvdaļām ir tas, ka tā sastāvā ietilpstošās tēmas un darbības ir regulāru apspriežu dienaskārtībā.

Politikas ciklam pieder arī tas, ka ieinteresētās puses ir aktīvi iesaistītas diskusijās par politikas veidošanu un realizāciju.

Visos gadījumos, kad ieinteresētās puses izrāda interesi par konkrētiem jautājumiem, sākas aktīva sadarbība.

Atvērta komunikācijas procesa ietvaros politikas plāni tiek izvērtēti attiecībā pret sabiedrības viedokli. Šādā veidā organizācija cenšas panākt sabiedrības darbojošos personu līdzdarbību organizācijā un arī atrast organizācijai vietu sociālo spēku mijiedarbībā.

4. Novērtēšana un pilnveide.

 Iekšējas un ārējās sūdzības un starpgadījumi ir motīvs politikas un stratēģijas koriģēšanai . Politikas un stratēģijas koriģēšana pamatojas uz darba procesa vājo vietu analīzi. Kā viena no politikas cikla sastāvdaļām tiek veikta izvērtēšana, vai mērķi ir sasniegti, vai tie jākoriģē vai jāpārformulē tā, lai nodrošinātu labākus sasniegumus.

Politiku vērtē uz sistemātiskas analīzes bāzes, kura ietver datus no organizācijas iekšienes.

 Politika un stratēģija tiek analizēta un koriģēta, pamatojoties uz konkurentu attīstības tendenču, kā arī studentu, valdības, profesionālās jomas un studentus piegādājošo skolu vēlmju analīzi.

Kur vien iespējams, novērtējums ietver salīdzināšanu ar citām organizācijām *.

 Politikas novērtējums ietver arī (organizācijas) sociālo funkciju un sociālo mērķu sasniegšanu.

Organizācija izmanto standartizēto salīdzinājumu, lai salīdzinātu sevi ar izcilām organizācijām un rezultātus izmanto, lai analizētu savu politiku. .

    * Salīdzināšana ar citām organizācijām (benchmarking) – dažādu organizāciju salīdzinājums konkrētos izvēlētos punktos, ko veic, lai mācītos no citām organizācijām

Uz satura rādītāju     Uz nākošo nodaļu