Izglītojamo sekmju vērtēšana augstākās izglītības pakāpē

Fragments no 2002.gada 3.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.2

Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu

6. Studiju programmas apguves vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

6.1. vērtējuma obligātuma princips - nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par programmas satura apguvi;

6.2. vērtēšanā izmantoto pārbaudes veidu dažādības princips - programmas apguves vērtēšanā izmanto dažādus pārbaudes veidus; pārbaudes pamatformas - ieskaite un eksāmens; 6.3. vērtējuma atbilstības princips - pārbaudes darbos studējošajiem tiek dota iespēja apliecināt savas analītiskās, radošās un pētnieciskās spējas, apgūtās zināšanas un zinātnisko atziņu lietošanas prasmi.

7. Studiju rezultātus vērtē 10 ballu skalā:

7.1. ļoti augsts apguves līmenis (10 - izcili, 9 - teicami);

7.2. augsts apguves līmenis (8 - ļoti labi, 7 - labi);

7.3. vidējs apguves līmenis (6 - gandrīz labi, 5 - viduvēji; 4 - gandrīz viduvēji - zemākais pozitīvais vērtējums);

7.4. zems apguves līmenis (negatīvs vērtējums: 3 - vāji, 2 - ļoti vāji, 1 - ļoti, ļoti vāji).

Fragments no 2001.gada 20.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.481

Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu

VI. Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguves vērtēšanas pamatprincipi un kārtība

28. Vērtējot otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvi, ievēro šādus pamatprincipus:

28.1. zināšanu un prasmju vērtēšanas atklātība - atbilstoši izvirzītajiem programmu mērķiem un uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem ir noteikts prasību kopums pozitīvai izglītības sasniegumu vērtēšanai;

28.2. vērtējuma obligātuma princips - nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par programmas obligātā satura apguvi.

29. Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir ieskaite un eksāmens. Minimālais studiju kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti.

30. Eksāmenā un valsts pārbaudījumā programmas apguve tiek vērtēta 10 ballu skalā:

30.1. ļoti augsts apguves līmenis (10 - izcili, 9 - teicami);

30.2. augsts apguves līmenis (8 - ļoti labi, 7 - labi);

30.3. vidējs apguves līmenis (6 - gandrīz labi, 5 - viduvēji, 4 - gandrīz viduvēji);

30.4. zems apguves līmenis (3 - vāji, 2 - ļoti vāji, 1 - ļoti, ļoti vāji).

31. Ieskaitē studiju kursa apguves līmeņa un prakses sasniegumu vērtējums ir ieskaitīts vai neieskaitīts, vai arī vērtējums 10 ballu skalā.

32. Šo noteikumu 30.1., 30.2. un 30.3.apakšpunktā minētais programmas apguves līmenis uzskatāms par pozitīvu. Par katru studiju kursu, studiju darbu, bakalaura, maģistra darbu (diplomdarbu/diplomprojektu), valsts pārbaudījumu vai sasniegto prakses mērķi ieskaita kredītpunktus, ja to apguves līmenis ir pozitīvs vai ir saņemts vērtējums ieskaitīts.

33. Valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra (diplomdarba/diplomprojekta) darba izstrāde un aizstāvēšana, vērtē valsts pārbaudījuma komisija (turpmāk komisija), kuras vadītāju un sastāvu attiecīgajam akadēmiskajam gadam apstiprina augstskolas satversmes noteiktajā kārtībā. Komisija darbojas saskaņā ar augstskolas senāta apstiprinātu nolikumu.

34. Komisijas sastāvā ir komisijas vadītājs un vismaz četri komisijas locekļi. Komisijas vadītājs un vismaz puse no komisijas sastāva ir nozares profesionālo organizāciju vai darba devēju pārstāvji.

Fragments no 2001.gada 20.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 141

Noeikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu

IV. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība

9. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

9.1. pozitīvo sasniegumu summēšanas princips - iegūtā izglītība tiek vērtēta, summējot pozitīvos sasniegumus;

9.2. vērtējuma obligātuma princips - nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par programmu pamatdaļās ietvertā obligātā satura apguvi;

9.3. prasību atklātības un skaidrības princips - atbilstoši izvirzītajiem programmu mērķiem un uzdevumiem, kā arī mācību kursu mērķiem un uzdevumiem ir noteikts pamatprasību kopums iegūtās izglītības vērtēšanai;

9.4. vērtēšanā izmantoto pārbaudes veidu dažādības princips - programmas apguves vērtēšanā izmanto dažādus pārbaudes veidus;

9.5. vērtējuma atbilstības princips - pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt analītiskās un radošās spējas, zināšanas, prasmes un iemaņas visiem apguves līmeņiem atbilstošos uzdevumos un situācijās. Pārbaudēs iekļaujamais satura apjoms atbilst kursu programmās noteiktajam saturam un profesiju standartā noteiktajām prasmju un zināšanu prasībām.

10. Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir eksāmens un ieskaite. Minimālais mācību kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 3 kredītpunkti.

11. Eksāmenā programmas apguve tiek vērtēta 10 ballu skalā:

11.1. ļoti augsts apguves līmenis (10 - "izcili", 9 - "teicami");

11.2. augsts apguves līmenis (8 - "ļoti labi", 7 - "labi");

11.3. vidējs apguves līmenis (6 - "gandrīz labi", 5 - "viduvēji", 4 - "gandrīz viduvēji");

11.4. zems apguves līmenis (3 - "vāji", 2 - "ļoti vāji", 1 - "ļoti, ļoti vāji").

12. Ieskaitē programmas apguve, kā arī prakse tiek vērtēta divdaļīgā vērtējuma skalā ("ieskaitīts" vai "neieskaitīts").

13. Par katru apgūto mācību kursu un praksi ieskaita kredītpunktus, ja saņemts vērtējums "ieskaitīts" vai 10 ballu skalā tas nav bijis mazāks par 4 - "gandrīz viduvēji".

14. Programmas apguves beigās kārtojams valsts noslēguma pārbaudījums - kvalifikācijas eksāmens, kurš tiek vērtēts 10 ballu skalā un kura sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba aizstāvēšana. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka kvalifikācijas eksāmena kārtību pēc Profesionālās izglītības sadarbības padomes priekšlikuma.

15. Diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību saņem izglītojamais, kurš apguvis programmu un nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu, iegūstot tajā vērtējumu, kas nav mazāks par 5 - "viduvēji".

Fragments no 2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.450

Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti augstāko izglītību un zinātnisko grādu apliecinoši izglītības dokumenti

5.pielikums Diploma pielikums

Atzīmju sistēma. Zināšanas vērtē, izmantojot 10 ballu vērtēšanas skalu:

Izglītojamo sekmju vērtēšana vidējās izglītības pakāpē

Fragments no 2000.gada 5.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.463

Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu

11. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē 10 ballu skalā (4.pielikums).

14. Centralizētajos eksāmenos (5.pielikums) izglītojamo mācību sasniegumus vērtē sešos līmeņos (A, B, C, D, E, F līmenis, kur A - augstākais līmenis, F - zemākais līmenis). Vērtējuma līmeņus svešvalodu eksāmenā nosaka atbilstoši Eiropas Padomes rekomendācijām, pārējos mācību priekšmetos vērtējuma līmeņus izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija.

4.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 5.decembra noteikumiem Nr.463
Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā
1. Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji:

1.1. iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;

1.2. iegūtās prasmes un iemaņas.

2. Izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā (10 - "izcili", 9 - "teicami", 8 - "ļoti labi", 7 - "labi", 6 - "gandrīz labi", 5 - "viduvēji", 4 - "gandrīz viduvēji", 3 - "vāji", 2 - "ļoti vāji", 1 - "ļoti, ļoti vāji"). Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams mācību sasniegumu vērtējums atbilstoši 10 ballu skalai, pedagogs mācību sasniegumus var vērtēt ar "ieskaitīts" vai "neieskaitīts".

3. Nosakot vērtējumu 10 ballu skalā, kritēriji tiek izvērtēti kopumā:

3.1. 9 un 10 balles izglītojamais iegūst, ja:

3.1.1. ir apguvis zināšanas un prasmes tādā līmenī, ka mācību saturu uztver, iegaumē, reproducē, to izprotot, kā arī spēj to patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu apguvei un radošu uzdevumu risināšanai;

3.1.2. prot risināt dažādas problēmas, saskatīt un izskaidrot likumsakarības;

3.1.3. spēj patstāvīgi izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas;

3.1.4. prot cienīt un novērtēt atšķirīgu viedokli, veicina sadarbību mācību problēmu risināšanā; 3.2. 6, 7 un 8 balles izglītojamais iegūst, ja:

3.2.1. spēj reproducēt mācību saturu pilnā apjomā, to izprotot, saskata likumsakarības un problēmas, atšķir būtisko no mazsvarīgā;

3.2.2. prot izmantot zināšanas un prasmes pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā, veic tipveida un kombinētus mācību uzdevumus;

3.2.3. mācību priekšmeta satura pamatjautājumos pauž personisko attieksmi konstatācijas līmenī;

3.2.4. ieguvis attīstītu sadarbības un saziņas prasmi;

3.3. 4 un 5 balles izglītojamais iegūst, ja:

3.3.1. ir iepazinis norādīto mācību saturu, prot atšķirt būtisko no mazsvarīgā, zina un var definēt jēdzienus, galvenos likumus, var formulēt atpazīšanas noteikumus, risina tipveida uzdevumus;

3.3.2. mācību priekšmeta saturu izklāsta pietiekami skaidri un saprotami;

3.3.3. mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpildot pedagoga norādījumus;

3.3.4. ir apguvis sadarbības un saziņas prasmi;

3.4. 1, 2 un 3 balles izglītojamais iegūst, ja:

3.4.1. spēj mācību saturu tikai uztvert un atpazīt, bet iegaumē un reproducē nepietiekamu apgūstamā satura apjomu (mazāk nekā 50 %), veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai daļu uzdevumu;

3.4.2. mācību saturu izklāsta, bet citiem nesaprotami, reti atšķir būtisko no mazsvarīgā.

4. Izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem, mācību priekšmeta standartam, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs.

Fragments no 2000.gada 27.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.211 (ar grozījumiem, kurus izdara MK 2004.gada noteikumi Nr.539)

Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu

IV. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība

11. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

11.1. pozitīvo sasniegumu summēšana;

11.2. pārbaudes obligātums: izglītojamie saņem vērtējumu par izglītības programmu obligātā satura apguvi;

11.3. izglītojamā zināšanām, prasmēm un attieksmēm noteikto kritēriju atklātība un skaidrība: atbilstoši izvirzītajiem izglītības programmu mērķiem un uzdevumiem, kā arī mācību priekšmetu mērķiem un uzdevumiem ir noteikts pamatprasību kopums iegūtās izglītības kvalitātes vērtēšanai. Mācību priekšmetu programmās tiek ietverts to obligātais saturs un pamatprasības izglītojamā sasniegumiem, kuras ir pieejamas un izprotamas visiem mācību procesa dalībniekiem;

11.4. vērtēšanas formu dažādība: izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto dažādas formas un pārbaudes veidus;

11.5. pārbaudes pieejamība: pārbaudes darbā ir jādod iespēja izglītojamajam apliecināt zināšanas, prasmes, iemaņas un attieksmes visiem apguves līmeņiem atbilstošos uzdevumos un situācijās, mācību starprezultātu un galarezultātu pārbaudēs iekļaujamajam mācību satura apjomam jāatbilst priekšmetu programmās noteiktajam saturam.

12. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē salīdzinājumā ar plānotajiem rezultātiem, raksturojot mācību priekšmeta vai programmas daļas apguves līmeni:

12.1. mācību priekšmeta apguve, praktiskās mācības un valsts noslēguma pārbaudījumi tiek vērtēti ar atzīmi 10 ballu vērtējuma skalā:

12.1.1. augsts apguves līmenis: izcili - 10, teicami - 9;

12.1.2. optimāls apguves līmenis: ļoti labi - 8, labi - 7, gandrīz labi - 6;

12.1.3. vidējs apguves līmenis: viduvēji - 5, gandrīz viduvēji - 4;

12.1.4. zems apguves līmenis: vāji - 3, ļoti vāji - 2, ļoti, ļoti vāji - 1;

12.2. kvalifikācijas prakse un izglītības programmā noteiktie ieskaites darbi tiek vērtēti vērtējuma skalā - "ieskaitīts" vai "neieskaitīts";

12.3. vērtējumu vispārizglītojošos mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina vispārējās vidējās izglītības sertifikāts.

13. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu apguvi noslēdz valsts pārbaudījumi:

13.1. profesionālās vidējās izglītības programmu valsts noslēguma pārbaudījumi ir:

13.1.1. kvalifikācijas eksāmens;

13.1.2. četri eksāmeni vispārizglītojošos mācību priekšmetos (izņemot programmas, kuras izglītojamais uzsāk pēc vidējās izglītības ieguves);

13.2. arodizglītības programmu valsts noslēguma pārbaudījums ir kvalifikācijas eksāmens.

14. Valsts profesionālās vidējās izglītības standarts un valsts arodizglītības standarts nosaka prasības izglītojamajam izglītības programmas apguvei noteiktajā līmenī (4. un 5.pielikums).

Izglītojamo sekmju vērtēšana pamatizglītības pakāpē

Fragments no 2000.gada 5.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.462 (ar grozījumiem, kurus izdara MK 2003.gada noteikumi Nr.570)

Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu

IV. Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība

7. Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

7.1. prasību atklātības un skaidrības princips - mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs, ietverot pamatprasības izglītojamā sasniegumiem;

7.2. pozitīvo sasniegumu summēšanas princips - iegūtā pamatizglītība tiek vērtēta, summējot pozitīvos sasniegumus iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošās darbības līmenī;

7.3. vērtējuma atbilstības princips - nobeiguma pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes un iemaņas visiem mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu;

7.4. vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības princips - mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, mutiskas un kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus (piemēram, kontroldarbi, diagnosticējošie darbi, projektu darbi, prognozējošie darbi, ieskaites un eksāmeni);

7.5. vērtēšanas regularitātes princips - mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai informētu par izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku;

7.6. vērtējuma obligātuma princips - nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu visos izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudes darbus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā.

8. Izglītojamā mācību sasniegumus 1.klasē vērtē aprakstoši - īss mutisks un rakstisks vērtējums par izglītojamā mācību darbību, mācīšanās stilu, saskarsmes un sadarbības prasmēm, attieksmi pret mācībām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku.

9. Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanā no 2. līdz 4.klasei īsteno pakāpenisku pāreju no aprakstošā vērtējuma uz vērtējumu 10 ballu skalā (2.pielikums) Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā.

10. Izglītojamā mācību sasniegumus no 5. līdz 9.klasei sociālajās zinībās (veselības mācībā un civilzinībās), ētikā un/vai kristīgajā mācībā vērtē ar "ieskaitīts" vai "neieskaitīts", pārējos mācību priekšmetos - 10 ballu skalā.;

11. Valsts pārbaudes darbi 3.klases beigās ir:

11.1. ieskaite ar kombinētu mācību saturu;

11.2. ieskaite latviešu valodā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas).

12. Valsts pārbaudes darbi 6.klases beigās ir:

12.1. ieskaite latviešu valodā;

12.2. ieskaite matemātikā;

12.3. ieskaite mazākumtautību valodā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas).

13. Valsts pārbaudes darbi 9.klases beigās ir:

13.1. eksāmens latviešu valodā un literatūrā;

13.2. eksāmens matemātikā;

13.3. eksāmens vēsturē;

13.4. eksāmens mazākumtautību valodā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas);

13.5. ne vairāk kā trīs ieskaites šo noteikumu 6.punktā noteiktajos mācību priekšmetos.

14. Izglītības un zinātnes ministrija līdz katra mācību gada sākumam nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas laiku un norises kārtību.

2.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 5.decembra noteikumiem Nr.462
Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā

1. Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji:

1.1. iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;

1.2. iegūtās prasmes un iemaņas;

1.3. attieksme pret izglītošanos;

1.4. mācību sasniegumu attīstības dinamika.

2. Izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā (10 - "izcili", 9 - "teicami", 8 - "ļoti labi", 7 - "labi", 6 - "gandrīz labi", 5 - "viduvēji", 4 - "gandrīz viduvēji", 3 - "vāji", 2 - "ļoti vāji", 1 - "ļoti, ļoti vāji"). Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams mācību sasniegumu vērtējums atbilstoši 10 ballu skalai, pedagogs mācību sasniegumus var vērtēt ar "ieskaitīts" vai "neieskaitīts".

3. Nosakot vērtējumu 10 ballu skalā, kritēriji tiek izvērtēti kopumā:

3.1. 9 un 10 balles izglītojamais iegūst, ja:

3.1.1. ir apguvis zināšanas un prasmes tādā līmenī, ka spēj mācību saturu uztvert, iegaumēt, reproducēt, izmantot pēc parauga līdzīgā situācijā, kā arī spēj to patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu apguvei un radošu uzdevumu risināšanai;

3.1.2. prot risināt atbilstošas problēmas, pamatot un loģiski argumentēt domu, saskatīt un izskaidrot likumsakarības;

3.1.3. spēj atsevišķās zināšanas un prasmes sintezēt vienotā ainā, pareizi samērot ar realitāti;

3.1.4. spēj patstāvīgi izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas;

3.1.5. prot cienīt un novērtēt atšķirīgu viedokli, veicina sadarbību mācību problēmu risināšanā;

3.2. 6, 7 un 8 balles izglītojamais iegūst, ja:

3.2.1. spēj ar izpratni reproducēt mācību saturu (pilnā apjomā vai tuvu tam), saskata likumsakarības un problēmas, atšķir būtisko no mazsvarīgā;

3.2.2. prot izmantot zināšanas un prasmes pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā, veic tipveida un kombinētus mācību uzdevumus;

3.2.3. uzdoto veic apzinīgi, parāda spējas, kā arī attīstītas gribas īpašības;

3.2.4. mācību satura pamatjautājumos pauž personisko attieksmi vairāk konstatācijas nekā analīzes līmenī;

3.2.5. ir apguvis sadarbības un saziņas prasmi;

3.2.6. mācību sasniegumi attīstās veiksmīgi;

3.3. 4 un 5 balles izglītojamais iegūst, ja:

3.3.1. ir iepazinis norādīto mācību saturu, prot atšķirt būtisko no mazsvarīgā, zina un var definēt jēdzienus, galvenos likumus un likumsakarības, var formulēt atpazīšanas noteikumus, gandrīz bez kļūdām risina tipveida uzdevumus;

3.3.2. mācību saturu izklāsta pietiekami skaidri un saprotami;

3.3.3. mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpildot pedagoga norādījumus;

3.3.4. var izteikt personisko attieksmi, izmantojot iegaumēto mācību saturu;

3.3.5. ir apguvis sadarbības un saziņas pamatprasmi;

3.3.6. mācību sasniegumi attīstās;

3.4. 1, 2 un 3 balles izglītojamais iegūst, ja:

3.4.1. spēj mācību saturu tikai uztvert un atpazīt, bet iegaumē un reproducē nepietiekamu apgūstamā satura apjomu (mazāk nekā 50 %), veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai daļu uzdevumu;

3.4.2. mācību saturu izklāsta, bet citiem nesaprotami, reti atšķir būtisko no mazsvarīgā;

3.4.3. personīgo attieksmi spēj paust epizodiski vai arī nav sava viedokļa;

3.4.4. maz attīstīta sadarbības prasme;

3.4.5. mācību sasniegumu attīstība ir nepietiekama.

4. Izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem, mācību priekšmeta standartam, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs.

5. Valsts pārbaudes darbos vērtējuma kritēriji ir izglītojamā iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte, prasmes un iemaņas.