Latvijas izglītības sistēma

  
Izglītības sistēma Latvijā

apraksts izmantošanai 2002. gada Diploma pielikumos.[1]
(skat. arī šo aprakstu angļu valodā)

Vispārējā izglītība (ilgums – 12 gadi)

Mācību gads. Atskaitot eksāmenu periodus devītajā un divpadsmitajā klasē, mācību gada garums ir 36 nedēļas no 1. septembra līdz maija beigām. Minimālais 40 minūšu mācību stundu skaits nedēļā ir: pirmajā klasē  20, piektajā klasē 29, devītajā klasē 34 un divpadsmitajā klasē 36.

Pamatizglītību uzsāk sešu vai septiņu gadu vecumā un tās ilgums ir 9 gadi. Pēc sekmīgas pamatizglītības apguves izglītojamais saņem apliecību par pamatizglītību.

Vispārējā vidējā izglītībā jāapgūst vismaz divpadsmit  mācību priekšmeti, pieci obligātie mācību priekšmeti: latviešu valoda un literatūra, matemātika, svešvaloda, vēsture, ieskaitot Latvijas vēsturi un fiziskā kultūra un sports, kā arī vismaz septiņi izvēles priekšmeti no sekojoša klāsta: fizika, ķīmija, bioloģija, informātika, ekonomiskā ģeogrāfija, biznesa pamati, rasēšana, vizuālā māksla, mājturība, otrā un trešā svešvaloda; cilvēks, daba un sabiedrība, mūzika, kultūras vēsture, mākslas vēsture, reliģijas vēsture, mākslinieciskā pašdarbība vai citi mācību priekšmeti, kurus pēc skolas piedāvājuma ir apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrija. Lai saņemtu Atestātu par vispārējo vidējo izglītību, jāapgūst vismaz divpadsmit mācību priekšmeti un sekmīgi jānokārto pieci noslēguma eksāmeni, no kuriem divus nosaka valsts līmenī, bet trīs eksāmenus izglītojamais kārto pēc savas izvēles. Viens no eksāmeniem jākārto attiecīgā priekšmeta profilkursa līmenī. Kopš 1999. gada vispārējā vidējā izglītībā notiek pāreja no priekšmetu izvēles uz izvēli starp četrām dažādām vispārējās vidējās izglītības programmām, taču 2002. gada augstskolu beidzēji vēl ir apguvuši vispārējo vidējo izglītību iepriekš  aprakstītajā veidā.

AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBA

Lai iegūtu tiesības stāties augstskolā, ir jāiegūst vispārējā vidējā izglītība. Vispārējās vidējās izglītības standartu ietver arī profesionālā vidējā izglītība, kurā ir 4 gadu programmas pēc pamatizglītības ieguves (bet ne divgadīgās un trīsgadīgās arodizglītības programmas!). Vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības absolventi atbilst vispārīgajiem augstskolas uzņemšanas noteikumiem. Tajā pašā laikā augstskolas var noteikt specifiskas uzņemšanas prasības, piem. to, kādus izvēles priekšmetus jāapgūst vidusskolā, lai varētu stāties katrā konkrētā augstskolas programmā.

Konkrēto uzņemšanas procedūru atkarībā no konkursa uz studiju vietām attiecīgajā programmā nosaka pašas augstskolas. Uzņemšanas procedūrā var būt ietverti no viena līdz četriem iestājeksāmeniem vai atestātu konkurss, kurā salīdzina vai nu vidusskolas atestāta vidējās atzīmes, vai arī centralizēto eksāmenu atzīmes priekšmetos, kuru apguve ir būtiska studiju uzsākšanai attiecīgajā studiju programmā. Var būt ietvertas arī intervijas ar uzņemšanas komisiju.

Augstākās izglītības sistēma

Augstskolu likums nosaka, ka Latvijas augstskolas var realizēt akadēmiskās un profesionālās studiju programmas. Salīdzinot Latvijā iegūtas augstākās izglītības kvalifikācijas (grādus, diplomus) ar citur iegūtajiem, bieži nepieciešams noteikt Latvijas augstākās izglītības programmu atbilstību universitātes un neuniversitātes programmām, kā to pieņemts darīt Rietumeiropas valstīs, tādēļ tās profesionālās studiju programmas, kuras ietver bakalaura standartu, shēmā parādītās kā universitātes tipa, bet tās, kuras šo standartu neietver – kā neuniversitātes tipa.


 

Akadēmiskā augstākā izglītība (starptautiskās ISCED-97 klasifikācijas līmenis 5A). Akadēmiskās studijas ir sakņotas pētniecībā un katras to stadijas nobeigumā ir jāsagatavo un jāaizstāv noslēguma darbs.

Bakalaura grādu piešķir pēc akadēmiskās izglītības studiju pirmā posma. Bakalaura programmu apjoms ir 120 -160 (180-240 ECTS) kredītpunktu: obligātā daļa – ne mazāk kā 50 (75 ECTS) kr.p., obligātās izvēles daļa  ≥20 (30 ECTS) kr.p., bakalaura darbs  ≥10 (15 ECTS) kr.p., pārējais ir brīvās izvēles daļa. Studiju ilgums pilna laika studijās ir 6 līdz 8 semestri. Obligātajā saturā ietver attiecīgās zinātņu nozares/apakšnozares pamatnostādnes, principus, struktūru un metodoloģiju ≥ 25 (37.5 ECTS) kr.p., tās attīstības vēsturi un aktuālās problēmas ≥10 (15 ECTS) kr.p., raksturojumu un problēmas starpnozaru aspektā ≥15 (22.5 ECTS) kr.p.

Maģistra grādu piešķir pēc akadēmiskās augstākās izglītības otrā posma un tā ieguvei kopumā nepieciešami kopumā ne mazāk kā 5 studiju gadi[2].

Medicīnas un zobārstniecības studijās iegūstamie grādi (attiecīgi 6 un 5 gadus ilgas studijas) tiek pielīdzināti maģistra grādam un to ieguvēji var turpināt studijas doktorantūrā.

 

Profesionālā augstākā izglītība. Latvijā pastāv divu veidu profesionālās augstākās izglītības studijas:

·       Profesionālā augstākā izglītība, kura starptautiskā salīdzinājumā pieder universitātes tipa studijām (ISCED-97 klasifikācijas 5A līmenis). Šim veidam pieder tās profesionālās studiju programmas, kurās ietverta bakalaura programmas obligātā daļa (bez bakalaura darba) ≥70 (105 ECTS) kr.p. Šo programmu beidzējus bez papildnosacījumiem uzņem maģistra programmās.

Universitātes tipa programmām pieder arī studiju programmas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, kuras balstās uz iepriekš iegūtu bakalaura grādu.

·       Profesionālā augstākā izglītība, kura starptautiskā salīdzinājumā pieder neuniversitātes tipa studijām (ISCED-97 klasifikācijas 5B līmenis). Studijas šajās programmās ir orientētas profesionālo zināšanu un prasmju apguvi un profesionālās kvalifikācijas iegūšanu, tās neietver akadēmiskā grāda standartu. Šā veida profesionālās augstākās izglītības studiju programmas var būt organizētas nepārtraukti, vai daļā nozaru divās stadijās, pēc pirmās stadijas iegūstot pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības (koledžas) diplomu un CEDUC ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, bet pēc otrās stadijas – otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diplomu un CEDUC klasifikācijas piektā (augstākā) līmeņa profesionālo kvalifikāciju (sk. shēmu).

Koledžas (pirmā līmeņa prof. augst. izglītības) programmu beidzēji var turpināt studijas profesionālās augstākās izglītības programmās otrajā līmenī. 

Kopš 2000. gada decembra Augstskolu likums paredz iespēju profesionālās augstākās izglītības beidzējiem piešķirt profesionālos bakalaura un maģistra grādus. Atbilstošo programmu obligāto saturu nosaka augstākās profesionālās izglītības valsts standarts (MK 2001. g. not. Nr.481) un attiecīgās profesijas standarts.

 Doktorantūra. Kopš 2000. gada 1. janvāra Latvijā tiek piešķirts viena veida doktora grāds Doktors.

Uzņemšanai doktorantūrā ir nepieciešams maģistra vai tam pielīdzināts grāds. Doktora grādu iegūst, publiski aizstāvot doktora disertāciju, kuras izstrāde var tikt veikta triju vai četru gadu laikā doktorantūras studiju ietvaros augstskolā vai arī pēc atbilstoša apjoma patstāvīgu pētījumu veikšanas strādājot augstskolā, zinātniskā iestādē, u.c. Doktora grāda piešķiršanas kārtību nosaka Latvijas zinātnes padome.  Doktora grādus piešķir Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātas promocijas padomes.

 Atzīmju sistēma. Jaunie augstākās izglītības standarti nosaka šādu 10 ballu vērtēšanas skalu: 

Apguves līmenis

Atz.

 

Aptuv. ECTS atzīme

ļoti augsts

10

izcili (with distinction)

A

9

teicami (excellent)

A

augsts

8

ļoti labi (very good)

B

7

labi (good)

C

vidējs

6

gandrīz labi
( almost good)

D

5

viduvēji (satisfactory)

E

4

gandrīz viduvēji
(almost satisfactory)

E/FX

zems

3-1

negatīvs vērtējums  (unsatisfactory)

Fail

 Dažās augstskolas pagaidām joprojām izmanto atšķirīgu minimālo sekmīgo atzīmi vai arī piešķir skaitliskajām vērtībām atšķirīgu nozīmi. Atzīmes „9” un „10” dažos gadījumos ir iegūstamas tikai pēc papildprasību izpildes.

 Kredītpunktu sistēma. Kredītpunkts Latvijā ir definēts kā vienas nedēļas pilna laika studiju slodze. Vairumā gadījumu vidējais vienam studiju gadam paredzētais apjoms studiju programmās ir 40 kredītpunkti. Pārrēķinot Eiropas Kredītu pārneses sistēmas (ECTS) punktos Latvijas kredītpunktu skaits ir jāreizina ar 1.5.

 Kvalitātes vērtēšana. Saskaņā ar 1994. gada 25. oktobra Deklarāciju par sadarbību augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanā Baltijas valstu starpā, augstākās izglītības kvalitātes vērtēšana Baltijas valstīs notiek, izmantojot starptautiskus ekspertus to Baltijas valstīm un ārpus tām. Kvalitātes vērtēšanas process ir nepārtraukts. 2001. gadā Latvijā noslēdzās pirmais kvalitātes vērtēšanas cikls. Atkārtotiem novērtējumiem jānotiek ne retāk kā reizi sešos gados.

Augstskolas

Gandrīz visas Latvijas augstskolas realizē gan akadēmiskās, gan profesionālās programmas, tādēļ augstskolas drīzāk ir iespējams iedalīt pēc piešķiramo grādu līmeņa.

Universitātes pilnībā aptver vairākas zinātnes nozares un tās šajās jomās ir piešķir grādus līdz pat doktora līmenim. Saskaņā ar Augstākās izglītības padomes lēmumu universitātes statuss ir šādām Latvijas augstskolām:

  • Latvijas Universitātei;

  • Rīgas Tehniskajai universitātei (kura ietver Rīgas Biznesa institūtu)

  • Latvijas Lauksaimniecības universitātei;

  • Daugavpils universitātei

  • Latvijas Medicīnas akadēmijai.

  •  Augstskolas, kurām nav universitātes statusa, parasti ir specializētas vienā vai vairākās studiju jomās.

 Augstskolas, kurās piešķir doktora grādus:

  • Latvijas Kultūras akadēmija;

  • Latvijas Mākslas akadēmija;

  • Latvijas Mūzikas akadēmija;

  • Latvijas Policijas akadēmija;

  • Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija;

  • Liepājas Pedagoģijas akadēmija.

 Valsts augstskolas, kuras nepiešķir doktora grādus:

  • Banku augstskola;

  • Latvijas Jūras Akadēmija;

  • Nacionālā Aizsardzības akadēmija;

  • Rēzeknes augstskola;

  • Rīgas Ekonomikas augstskola;

  • Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola;

  • Vidzemes augstskola;

  • Ventspils augstskola,

  • Rīgas Juridiskā augstskola.

 Juridisko personu dibinātas (privātas) augstskolas, kurām ir vismaz viena akreditēta programma:

  • Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola “Attīstība”;

  • Latvijas Evaņģēliski Luteriskā Kristīgā Akadēmija;

  • Biznesa augstskola Turība;

  • Rīgas Starptautiskā biznesa administrācijas augstskola;

  • Biznesa institūts RIMPAK Livonija;

  • Transporta un sakaru institūts;

  • Baltijas Krievu institūts;

  • Sociālo tehnoloģiju augstskola;

  • Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola;

  • Starptautiskais praktiskās psiholoģijas institūts

  • Ekonomikas un kultūras augstskola,

  • Psiholoģijas augstskola,

Rīgas Aeronavigācijas institūts.

Studentu statistika

Pēdējos gados vērojamā studentu skaita straujā pieauguma rezultātā  kopējais studentu skaits Latvijas augstskolās 2001./2002. mācību gadā sasniedza 110’500. Populārākās studiju jomas ir sociālās zinātnes - 51% no kopējā studentu skaita, skolotāju izglītības programmas - 16%  un inženierzinātnes -  10%. Humanitārās zinātnes aptver 7% studējošo, dabaszinātnes - 6.4%, pakalpojumi - 3%, veselības aizsardzība - 4%, lauksaimniecība - 2%. Maģistra programmās studēja 12395 studenti (11.2%) un doktorantūrā 1301 studenti (1.2%).

 


[1] Vidējās izglītības apraksts neietver visas tās pārmaiņas, kuras noteica 1999. gadā pieņemtie likumi, jo 1999./2000. mācību gadā vēl nav tādu vidusskolas beidzēju, kuri būtu mācījušies pēc jaunajām programmām.

[2] Valsts akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības standrti (attiecīgi MK 2002. g. not. No 2 un 2001. g. not. No 481) paredz, ka, sākot ar 2002. gadu akadēmiskajam maģistra grādam nepieciešami vismaz 80 (120 ECTS) kr.p. bet profesionālajam maģistra grādam – vismaz 40 (60 ECTS) kr.p.