|
Rīga 1999. gada 20-21 Maijs
Šā
dokumenta sagatavošanā piedalījās:
Latvijas
pārstāvji:
Gunārs Krusts (IZM), Baiba Ramiņa (AIC), Andrejs
Rauhvargers (IZM),
Rietumvalstu
eksperti: Roberts Staperts (Nīderlande),
Luciens Bollerts (Beļģija), Mērija-Anna Hennessija (Eiropas
padome),Tomass Šrēders (Eiropas izglītības fonds), Žans-Pjērs
Žalāds (Francija)
Latviskā
varianta redakcija un ievads – Andrejs Rauhvargers, IZM valsts sekretāra
vietnieks
Ievads
Pēdējā laikā arī
Latvijā ir sākušas veidoties “tīri” profesionālās
augstākās izglītības studiju programmas – tādas
programmas, kas neietver bakalaura akadēmisko grādu (un arī
augstākās izglītības vispārīgo daļu),
toties ir orientētas uz ļoti praktisku darba tirgum domātu
augstāko izglītību. Šādu izglītību ES valstīs
sauc par “neuniversitātes tipa” augstāko izglītību
un tā ir ļoti populāra, jo, salīdzinot ar akadēmisko
jeb “universitātes tipa” augstāko izglītību ļauj
īsākā laikā iegūt darba tirgū noderīgas
kvalifikācijas.
Vairākās
ES valstīs bez “garā cikla” profesionālās augstākās
izglītības programmām, kuru rezultātā ir iespējams
iegūt “pilnas” augstākās izglītības jeb ES
terminoloģijā “5. kvalifikāciju līmeņa”
profesionālās kvalifikācijas, pastāv arī “īsā
cikla” profesionālās augstākās izglītības
jeb “koledžas” programmas, kuras īsākā laikā dod
iespēju iegūt “koledžas” diplomu un 4. līmeņa
profesionālo kvalifikāciju.
Šie principi ir iestrādāti jaunajā
LR Profesionālās izglītības likumā ņemot vērā,
ka, saskaņā ar kuru koledžas izglītība ir profesionālās
augstākās izglītības pirmais posms. līdz ar to
koledžas beidzējiem paveras iespējas vai no izmantot savas 4. līmeņa
(vidējā menedžmenta līmeņa) profesionālās
kvalifikācijas darba tirgū, vai arī turpināt atbilstošajā
augstākās profesionālās izglītības programmā
studijas līdz augstskolas diploma iegūšanai.
Neuniversitātes tipa”
profesionālā augstākā izglītība, tās
attiecības ar akadēmisko augstāko izglītību,
koledžas līmenis – tie ir Latvijas izglītības sabiedrībai
visumā jauni jēdzieni, tādēļ publicējam Rīgā
1999. gada 20.-21. maijā notikušā starptautiskā semināra
noslēguma ziņojumu, kurā šie jautājumi ir plaši
analizēti.
Satura
rādītājs
1.
Pamatatziņas
2.
“Neuniversitātes” API programmu galvenās iezīmes
3.
“Neuniversitātes” API programmu novietojums mācību iestādēs.
4.
“Neuniversitātes” API programmu ietekme.
5.
“Neuniversitātes” API programmu saturs
6.
Saites ar darba tirgu
7.
Kvalitātes vērtēšana
8.
“Neuniversitātes” API programmas: vieta izglītības sistēmā
9.
“Neuniversitātes” augstākās profesionālās
izglītības ieviešana
10.
Kopsavilkums |