7. PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS FINANSĒŠANA

Pagaidām Latvijā izglītības finansēšana notiek pēc normatīviem, kas noteikti vēl pirmsneatkarības periodā un kuru pamatā ir mācību plāns, audzēkņu, grupu skaits. Latvijas izglītības iestādes finansē no valsts budžeta, no pašvaldību budžeta, no fizisko un juridisko personu līdzekļiem, kā arī no atsevišķu ārvalstu palīdzības fondiem, projektiem.

Analizējot valsts kopējos izdevumus izglītībai, ik gadus 52% no tiem ir Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta izdevumi, 14% - pārējo valsts pārvaldes iestāžu izdevumi un 34% - pašvaldību budžeta izdevumi.

Profesionālās izglītības mācību iestādes galvenokārt ir pakļautas centrālām valsts pārvaldes iestādēm - Izglītības un zinātnes ministrijai vai kādai citai ministrijai. Finansējums tiek piešķirts atbilstoši attiecīgo ministriju budžetos minētajām izglītības iestādēm paredzētajiem līdzekļiem.

Pašvaldību pārziņā ir atsevišķas arodizglītības iestādes, kurām darba samaksas fondu un sociālā nodokļa maksājumus pilnībā finansē no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta.

Valsts finansējums izglītības nozarē sadalās bāzes izdevumos un attīstības izdevumos.

Bāzes izdevumi paredzēti izglītības iestāžu uzturēšanas kārtējo izdevumu, darba samaksas pedagoģiskajiem un citiem izglītības iestādē strādājošiem darbiniekiem, transporta izdevumu kompensācijas, materiālu, izejvielu, energoresursu iegādes u.c. izdevumu segšanai. Bāzes izdevumu īpatsvara vidējais rādītājs valsts pamatbudžeta izdevumos izglītībai ir 97%. Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā tas 1994.gadā bija 97,4%, bet 1995.gadā 97%.

Attīstības izdevumi sekmē uzlabojumus un pārmaiņas izglītības nozares darbībā, nosaka attīstības stratēģiju saskaņā ar spēkā esošajiem konceptuāla rakstura dokumentiem (programmām u.tml.). Tie ir izdevumi, kuri nav saistīti ar iestāžu kārtējo uzturēšanu, bet virzīti uz skolotāju tālākizglītošanu, mācību līdzekļu, kustamā un nekustamā īpašuma iegādi u.c. Lielāko daļu no attīstības izdevumiem sastāda valsts investīcijas. Valsts investīciju programma 1995. - 1997. gadam paredz investīcijas izglītības nozarē apmēra 13,5 milj. Ls apjomā, 2/3 no šīs summas finansēs no valsts budžeta. Investīciju apjoms izglītības un zinātnes jomā ir apmēram 12% no kopējiem budžeta līdzekļiem, kas paredzēti investīcijām šajā laika posmā. Profesionālās izglītības attīstībai ievērojamas finansu līdzekļu summas tiek piešķirtas ārvalstu sadarbības projektu ietvaros.

Ierobežoto budžeta līdzekļu dēļ pēdējos gados no valsts budžeta piešķir tikai bāzes finansējumu ar nelielu ikgadējo pieaugumu. Bāzes un attīstības izdevumu attiecība ir 9:1. Tas, protams, neveicina kompleksu izglītības nozares pilnveidošanu. Lai gūtu vērā ņemamus rezultātus, bāzes un attīstības izdevumu proporcijai jābūt vismaz līdzvērtīgai.

1996. gadā no valsts budžeta profesionālai izglītības tika paredzēti kopā 21,41 milj. Ls.

8.tabula

1996. gadā profesionālajai izglītībai paredzētie budžeta izdevumi pa ministrijām

 

1996.gada budžets milj.Ls

Viena audzēkņa vidējā
izmaksa Ls

Izglītības un zinātnes ministrija

9,755

446

Kultūras ministrija

2,271

984

Zemkopības ministrija

7,702

770

Labklājības ministrija (tikai medicīnas skolas)

1,682

960

KOPĀ:

21,41

593

 

Diemžēl šobrīd nav pieejama precīza informācija par to, kā budžets reāli tika izpildīts.

22.attēls

1996. gadā profesionālajai izglītībai paredzētie budžeta izdevumi pa ministrijām

Atrisināt izglītības finansēšanas sistēmas problēmu ir viena no valdības prioritātēm. Izglītības un zinātnes ministrijā ir uzsākts darbs pie profesionālās izglītības mācību iestāžu finansēšanas principu izmaiņas. Tiek izstrādāti finansēšanas normatīvi uz vienu audzēkni.