8. PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS REFORMA

Profesionālās izglītības reformas mērķis ir pašregulējoša, valsts un darba tirgus vajadzībām atbilstoša profesionālās izglītības sistēma, kas nodrošina iedzīvotājiem iespēju iegūt savām spējām un interesēm atbilstošas vispārējās un profesionālās zināšanas un prasmes visa mūža garumā.

Lai īstenotu šo mērķi:

pirmkārt – valsts līmenī jāveido vienota konceptuālā bāze reformu politikai un reformu mērķtiecīgai realizēšanai. Pašreiz Saeimā ir pieņemts Profesionālās izglītības likums un ir jāstrādā pie atbilstošu normatīvo aktu izstrādes;

otrkārt – jārada aktīva un autonoma sadarbības sistēma starp profesionālo izglītību un darba tirgu. Tā galvenais instruments ir veiksmīgs trīspušu sadarbības modelis starp izglītotājiem, darba tirgus nozaru vai arodu komitejām un darba ņēmēju interešu pārstāvniecībām. Šogad ir sākusi darboties Profesionālās izglītības trīspusējā sadarbības padome profesionālajā izglītībā;

treškārt – jārada efektīva un elastīga izglītības pārvaldes un vadības sistēma. Tai ir noteicoša loma nacionālās profesionālās izglītības un darbaspēka apmācības uzdevumu veiksmīgā realizēšanā;

Reformas realizēšanai ir nepieciešams veikt vairākas būtiskas izmaiņas esošajā profesionālās izglītības sistēmā.

  1. Institucionāla reforma.

Ar profesionālās izglītības valsts politikas un stratēģijas izstrādi un valsts finansēto profesionālās izglītības iestāžu administrēšanu nodarbojas vairākas ministrijas. Tas reizēm kavē vienotu lēmumu pieņemšanu. Nozaru administratīvās barjeras veicina profesionālās izglītības sadrumstalotību un neveicina finansu un materiālo resursu racionālu un efektīvu izmantošanu. Lai novērstu minētos trūkumus būtu nepieciešams noteikt vienotu valsts profesionālās izglītības iestāžu administrēšanas modeli, aktivizēt Profesionālās izglītības trīspusējās sadarbības padomes darbību jautājumos par darba tirgus attīstības un darbaspēka pieprasījuma izpēti, profesionālās izglītības standartu un izglītības programmu izstrādi, profesionālās izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmas pilnveidi.

2. Profesionālās izglītības iestāžu tīkla reforma.

Latvijai raksturīgs pietiekoši plašs, audzēkņu skaita ziņā nelielu profesionālās izglītības iestāžu tīkls. Tomēr nelielu skolu uzturēšana sadārdzina profesionālās izglītības izmaksas kopumā valstī un ierobežo daudzveidīgāku izglītības programmu piedāvājumu audzēkņiem vienā mācību iestādē, kā arī apgrūtina pedagoģisko darbinieku mācību slodzes nodrošināšanu. Bez tam jāatzīmē, ka likumdošana katrai nozaru ministrijai dod tiesības plānot un veidot savu profesionālās izglītības iestāžu tīklu un uzsākt izglītības programmu īstenošanu. Šādu problēmu iespējamais risinājums ir nodrošināt vienotu un koordinētu vadības funkciju, vienlaikus realizējot profesionālās izglītības iestāžu optimizāciju. Profesionālās izglītības iestāžu optimizācijā būtisks solis ir izglītības iestāžu nodošana pašvaldību pārziņā, apvienot vai slēgt profesionālās izglītības iestādes ar mazu audzēkņu skaitu, reorganizēt perspektīvās vidējās speciālās izglītības iestādes, izveidojot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iestādes.

3. Izglītības satura reforma

Profesionālās izglītības programmas tradicionāli bijušas orientētas uz konkrētu, bieži vien šauri orientētu kvalifikāciju ieguvi. Profesionālās izglītības kvalitāte nevienmēr atbilst darba tirgus prasībām. Šo trūkumu novēršanai ir nepieciešams izveidot vienotu, darba tirgus prasībām atbilstošu profesionālās izglītības standartu sistēmu

4. Izglītības kvalitātes nodrošināšanas reforma.

Pašreiz vispārējā kārtība paredz kvalifikācijas eksāmenu organizēšanu katrā izglītības iestādē, taču pietiekams materiāli tehniskais nodrošinājums un modernas iekārtas ir tikai nedaudzās izglītības iestādēs, tādēļ audzēkņu kvalifikācijas atbilstības šodienas darba tirgus prasībām noteikšana ir problemātiska. Pastāvot atšķirīgam mācību materiālajam un pedagoģisko darbinieku nodrošinājumam, piešķirot vienu un to pašu kvalifikāciju, dažādās izglītības iestādēs (sākotnējās, tālākizglītības, bezdarbnieku apmācības) var pastāvēt dažādas eksaminācijas prasības. Iespējamie problēmu risinājumi ir:

-ievērot vienotas prasības un metodiku profesionālās kvalitātes nodrošināšanā visās profesionālās izglītības iestādēs, neatkarīgi no to dibināšanas un finansēšanas kārtības;

-izveidot infrastruktūru profesionālās izglītības programmu licencēšanai un akreditācijai, izglītības iestāžu akreditācijai un nodrošināt efektīvu tās darbību;

-izveidot reģionālo un nozaru mācību un eksaminācijas centru tīklu un ieviest centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu sistēmu.

5. Pedagogu tālākizglītības reforma

Tradicionāli Latvijā par profesionālās izglītības teorijas un prakses skolotājiem strādā nozaru speciālisti ar vidējo speciālo vai augstāko profesionālo izglītību un līdz šim nav izveidota sistēma, kas nodrošinātu šiem skolotājiem darbam nepieciešamo pedagoģisko zināšanu un prasmju apguvi. Drīz vien, kā to paredz izglītības likums, personām bez atbilstošas pedagoģiskās izglītības nebūs tiesību strādāt par pedagogu. Kā problēmas risinājums tiek paredzēta iespēja veidot īsa cikla pedagoģiskās izglītības (arodpedagoģijas) programmu, piemērojot to profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem ar dažādu iepriekšējo nepedagoģisko izglītību. Bez tam ir nepieciešams izveidot arodpedagoģijas programmu īstenojošo izglītības iestāžu tīklu un nodrošināt iespējas profesionālo izglītības iestāžu pedagogiem četru gadu laikā iegūt sertifikātu par atbilstošās izglītības programmas apguvi.

6. Izglītības finansēšanas reforma.

Ir nepieciešams izveidot mūsdienīgu profesionālās izglītības finansēšanas modeli, kurš sevī ietvertu izmaksu indikatorus un to aprēķināšanas metodes, resursu piešķiršanas un kontroles mehānismus.