PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA LATVIJĀ


Nacionālās Observatorijas 1999.gada ziņojums Eiropas Izglītības Fondam

 

Sastādītāji: Inese Cvetkova, Vija Hodireva, Bruno Martuzāns, Baiba Ramiņa, Andrejs Rauhvargers

Observatorijas darba grupā piedalījās un sniedza savus komentārus un/vai sagatavoja nepieciešamo informāciju: Ā.Bišers, M.Behmane, D.Golubecka, A.Joma, G.Krusts, I.Ozoliņa, I.Pūkaine, Z.Priede, Dz.Tillere, G.Tentere, M.Upmane.

Izdots ar Eiropas Izglītības fonda (European Training Fondation) finansiālu atbalstu. Ziņojums nepārstāv Eiropas Izglītības fonda oficiālo viedokli, bet gan Latvijas Nacionālās Observatorijas viedokli

 Ziņojumā izmantoti Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Nodarbinātības Valsts dienesta dati

Satura rādītājs.

1. POLITISKĀ UN SOCIĀLI EKONOMISKĀ INFORMĀCIJA

2. PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA LATVIJĀ

3. CILVĒKU RESURSU ATTĪSTĪBA

4. DARBA TIRGUS UN PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS IZPĒTE

5. ATBILDĪGĀS STRUKTŪRAS UN TO KOMPETENCE

6. LIKUMDOŠANA - PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA

7. STARPVALSTU SADARBĪBAS IEGULDĪJUMS PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS REFORMĀ

8. PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS REFORMA

9. TRŪKUMI, PROBLĒMAS UN TĀLĀKĀS VAJADZĪBAS

 

PRIEKŠVĀRDS

1996. gadā Akadēmiskās Informācijas Centrs, pildot līgumu ar Eiropas Izglītības Fondu (European Training Foundation, ETF), uzsāka Nacionālās Observatorijas pilotprojekta realizāciju Latvijā. Pilotprojekti Latvijā un Ungārijā ievadīja Nacionālo Observatoriju dibināšanu visās PHARE valstīs, bet pēc tam arī valstīs, kurās darbojas Eiropas Savienības TACIS programma.

Nacionālo observatoriju uzdevums ir pētīt darba tirgus un profesionālās izglītības attīstību. Šo pētījumu rezultāti, ir vajadzīgi gan ETF un Eiropas savienības Komisijai, gan pašām partnervalstīm. Eiropas savienības struktūras šos rezultātus izmanto, gan lai noteiktu palīdzības programmu nepieciešamību un to stratēģiskos virzienus konkrētajām valstīm, gan lai veidotu pašreizējā stāvokļa un attīstības tendenču salīdzinājumu dažādās partnervalstīs, gan arī lai gūtu priekšstatu par katru atsevišķo partnervalsti. Pašām partnervalstīm, savukārt, Observatoriju sagatavotā informācija nepieciešama, lai veidotu profesionālās izglītības stratēģiju un likumdošanu, virzītu profesionālo izglītību atbilstoši darba tirgus vajadzībām un Eiropas Savienības principiem. Tā būs noderīga arī ekonomisko reformu realizācijā, reģionālās attīstības plānošanā un citur.

Observatorijas nosaukums ir aizgūts no Francijas, taču līdzīgas darba grupas vai iestādes darbojas daudzās valstīs. Kā rāda Eiropas attīstīto valstu pieredze, lai dotu objektīvu situācijas novērtējumu un pareizi interpretētu statistikas datus, Observatorija ir jāveido kā dažādās ar profesionālo izglītību un darba tirgu saistītās iestādēs strādājošu speciālistu tīkls - katra atsevišķā iestāde ir kompetenta tikai daļā no apskatāmo jautājumu loka, tādēļ atsevišķas iestādes vērtējums ir izrādījies pārāk vienpusīgs.

Izmantojot pieredzi, kura tika gūta Burgundijas reģionālajā observatorijā Francijā, Akadēmiskās Informācijas centrs, veidojot Latvijas Nacionālo Observatoriju, uzsāka veidot sadarbību daudzu profesionālajā izglītībā ieinteresēto pušu starpā. Observatorijas regulāri organizētajos semināros piedalās un savu viedokli par darba tirgus un profesionālās izglītības jautājumiem izsaka pārstāvji no:

    • ministrijām, kuru pārziņā ir profesionālās izglītības iestādes -

Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Labklājības ministrijas,

    • IZM Profesionālās izglītības centra,
    • Medicīnas profesionālās izglītības centra,
    • Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūras,
  • Valsts Statistikas Pārvaldes Darba statistikas daļas (iesaistot arī Izglītības statistikas daļu),
    • Labklājības ministrijas Darba departamenta,
    • Nodarbinātības Valsts dienesta,
    • Profesionālās karjeras izvēles centra

Pēdējā laikā Observatorija savu ziņojumu apspriešanā ir iesaistījusi arī sociālos partnerus:

    • Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru,
    • Latvijas Darba devēju konfederāciju,
    • Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienību.

Nacionālo Observatoriju ziņojumi Eiropas Izglītības fondam ir veidoti saskaņā ar ETF izstrādāto ziņojuma konceptuālo shēmu, kurā stingri noteikti jautājumi, uz kuriem ziņojumā jārod atbildes.

Latvijas Nacionālā observatorija uzskatīja, ka Nacionālais ziņojums iegūtu daudz lielāku lietošanas vērtību Latvijā, ja to papildinātu ar virkni datu un informācijas, kuri bija Nacionālās Observatorijas rīcībā.

Nododam Jūsu vērtējumam un izmantošanai ziņojumu "Profesionālā izglītība Latvijā", kurš ir papildināts 1999. gada Nacionālās Observatorijas ziņojums Eiropas Izglītības Fondam.

Latvijas Nacionālā Observatorija