Profesionālā izglītība un darba tirgus Latvijā

 

Profesijas un iemaņas. Piedāvājums un pieprasījums

Darba tirgū pieprasītās profesijas un iemaņas

 Izmaiņas profesiju pieprasījumā ir redzamas, salīdzinot dažādu gadu LR CSP Profesiju apsekojumu rezultātus. Tajos profesijas ir klasificētas atbilstoši LR Profesiju klasifikatoram. 1.pamatgrupa ir likumdevēji, valsts vecākās amatpersonas, vadītāji (grupā ietilpst arī vietējo pašvaldību vadītāji un dažādu līmeņu iestāžu un organizāciju vadītāji); 2. – vecākie speciālisti (grupā ietilpst profesijas, kuru izpildei vajadzīgs augsts teorētisko un praktisko zināšanu līmenis dabas, sociālajās un humanitārajās zinātnēs); 3.- speciālisti (grupā ietilpst profesijas, kur nepieciešamas tehniskās zināšanas tehnikas, dabas, sociālo un humanitāro zinātņu nozarēs); 4. – kalpotāji (sekretāri, kasieri, klientu informētāji, uzskaites, finansu un citi kancelejas darbinieki); 5. – pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (pārdevēji, sabiedriskās ēdināšanas, apsardzes, aprūpes un citu pakalpojumu veidu darbinieki); 6. – kvalificēti lauksaimniecības un zivsaimniecības darbinieki (dārzeņu, labības un lopu audzētāji, mežkopji, zivsaimniecības darbinieki un mednieki); 7 - kvalificēti strādnieki un amatnieki (grupā ietilpst dažādu nozaru strādnieki un amatnieki, kuriem ir nepieciešamās zināšanas, pieredze un amata prasme); 8. – iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri (grupā ietilpst profesijas, kurās nepieciešamas zināšanas un prasme rūpniecisku mašīnu un iekārtu vadīšanā un apkalpošanā); 9.- vienkāršās profesijas (apkopēji, uzraugi, sētnieki, transporta strādnieki un citi nekvalificētu darbu veicēji celtniecībā, lauksaimniecībā, mežniecībā un citur).

12.attēls

 Profesionālās izglītības sistēmā var apgūt 4., 5., 6., 7., 8.pamatgrupas profesijas. Kā redzams 12.attēlā, visstraujāk audzis pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku (5.pamatgrupa) īpatsvars (13,2% - 1997.g.; 14,9% - 1999.g.; 15,2% - 2000.g.), bet samazinājies kvalificētu strādnieku un amatnieku (7.pamatgrupa) īpatsvars (18,1% - 1997.g.; 16,7% - 1999.g.; 16,5% - 2000.g). Tomēr vēl joprojām šī grupa veido lielāko īpatsvaru strādājošo kopskaitā.

Jaunieši visvairāk 1999.gada oktobrī strādāja par pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem (25% no strādājošiem vecuma grupā 15 – 24gadi), kā arī par kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem (20% no strādājošiem vecumā 15 – 24 gadi).

 Apkopojot laikrakstos “Diena” un “Čas”, interneta lapās www.cv.lv un www.doska.lv 2001.gada janvāra mēnesī ievietotos 882 darba piedāvājumus, redzams, ka visvairāk vajadzīgi pārdevēji, pārdošanas vadītāji, mārketinga speciālisti (minēti 194 sludinājumos), informācijas tehnoloģiju speciālisti (107); sekretāres, biroja vadītāji (56); grāmatveži, ekonomisti (57); strādnieki, krāvēji (56); inženieri (39). Darba devēji 393 sludinājumos min, ka potenciālajam darba devējam ir nepieciešama augstākā izglītība, bet 489 tā netiek prasīta. Ar augstāko izglītību visvairāk ir pieprasīti dažādi informācijas tehnoloģiju speciālisti (minēti 71 sludinājumā), domājams, ka fakts, ka vienā trešdaļā sludinājumu (kopā 36) šīs nozares speciālistiem netiek prasīta augstākā izglītība, bet tikai darba pieredze, liecina, ka pieprasījums pēc tiem ir ļoti liels un darba devējiem tik ļoti ir nepieciešami darbinieki, ka viņi dara visu, lai sev piesaistītu šos speciālistus. Pēc tam seko pieprasījums pēc dažāda veida pārdošanas vadītājiem un mārketinga speciālistiem (minēti 68 sludinājumos).

1.tabulā apkopotas desmit pieprasītākās profesijas, kurām netiek prasīta augstākā izglītība. Kā redzams, vislielākais pieprasījums gan 2000.gada sākumā, gan 2001.gada janvārī ir pēc pārdevējiem. Zīmīgi, ka tas gandrīz divas reizes pārsniedz pieprasījumu pēc citām profesijām. Tas nozīmē, ka tirgū ir preču pārprodukcija, un svarīgākais ir nevis saražot, bet saražoto pārdot.

 1.tabula. Pieprasītākās profesijas, kurām nav nepieciešama augstākā izglītība

2000.gada 1.pusgadā NVD reģistrētās brīvās darba vietas

Minēšanas biežums

2001.gada janvārī sludinājumos piedāvātas darba vietas

Minēšanas biežums

Pārdevējs

1332

Pārdevējs

126

Šuvējs

890

Strādnieki

56

Aģents- realizācijas, reklāmas, tirdzniecības

727

Sekretāre

44

Palīgstrādnieks

555

IT speciālists

36

Bārmenis, viesmīlis

491

Autovadītājs

30

Pavārs

357

Reklāmas aģents

21

Atslēdznieks

354

Pavārs

20

Autovadītājs

323

Bārmenis

14

Strādnieki

290

Autoservisa darbinieki

13

Sargs

281

Noliktavas pārzinis

11

 Gandrīz visās pieprasītākajās profesijās ir nepieciešama spēja saprasties ar klientu, pārliecināt viņu. Tā kļūst par vienu no svarīgākajām iemaņām, kas nepieciešama darba tirgū.

 Pieaugot konkurencei, arvien grūtāk kļūst preci pārdot. Arī pārdevēju ienākumi ir atkarīgi no tā, cik daudz un cik izdevīgi viņi preci pārdod. Ir skaidrs, ka ar pārdevēja iemaņām vien arī nepietiek, jo darba devēji meklē cilvēkus, kam ir zināšanas par tām precēm vai pakalpojumiem, ko viņi grib pārdot. Tas vēlreiz pierāda, ka tirgzinībām jābūt integrētām visās profesionālās izglītības programmās, jo tas palielina absolventu konkurētspēju darba tirgū. Piemēram, ja kāds ar profesionālo kvalifikāciju nevar atrast darbu par šuvēju, tad vēl var pārdot audumus, diegus, šujmašīnas utt.

 Lai arī pārdevēja profesija ir vispieprasītākā, jāņem vērā, ka tā nav prestiža profesija (nav minēta arī to profesiju sarakstā, kuras vēlētos apgūt skolēni). Tā bieži vien saistīta ar maziem un nestabiliem ienākumiem (1999.gada oktobrī pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem bija viszemākā vidējā bruto darba samaksa stundā, 0,49 LVL jeb 61% no valstī vidējās, arī 2000.gadā šai profesiju pamatgrupai ir viszemākā darba samaksa, kas veido tikai 34% no vidējās darba samaksas dažāda līmeņa vadītājiem), arī darba devēji ne retumis sola vairāk nekā reāli iespējams nopelnīt, darbiniekiem netiek nodrošinātas sociālās garantijas, viņi var izrādīties par krāpnieku upuriem. Tātad profesionālās izglītības iestādēs būtu jāiemāca audzēkņiem novērtēt arī risku.

 Otra profesiju grupa, kas tiek pieprasīta, ir dažāda veida strādnieki. Arī šai profesiju pamatgrupā pieprasījums pēc darbiniekiem veidojas galvenokārt zemās darba samaksas dēļ. Vienkāršās profesijās strādājošie ir otra zemāk apmaksātā profesiju pamatgrupa (1999.gada oktobrī vienkāršo profesiju vidējā bruto darba samaksa bija 0,50 LVL stundā jeb 62% no valstī vidējās). Kvalificētu strādnieku un amatnieku darba samaksa jau ir krietni augstāka (1999.gada oktobrī tā bija 0,74 LVL stundā jeb 93% no vidējās).

 Pieprasītāko profesiju saraksts liecina, ka ar Nodarbinātības Valsts dienesta un sludinājumu palīdzību daudzi darba devēji meklē darbiniekus, kuru atalgojums būs zems.

 Paralēli konkrētai profesijai darba devēji darba ņēmējiem prasa arī papildus iemaņas. Tāpat kā 1996.gadā, arī 2001.gadā potenciālajiem darbiniekiem tiek izvirzītas šādas papildus prasības:

  • Praktiskā darba pieredze;

  • Prasme strādāt ar datoru lietotāja līmenī;

  • Svešvalodu zināšanas;

  • Saskarmes iemaņas;

  • Autovadītāja apliecība.

 Profesionālās izglītības iestāžu vājais tehniskais nodrošinājums un skolotāju zemās algas ir iemesls tam, ka profesionālās izglītības iestāžu absolventiem ne vienmēr ir vajadzīgās datorzināšanas un svešvalodu zināšanas. Gan datorspeciālisti, gan svešvalodu pasniedzēji ir darba tirgū ļoti pieprasīti, un tāpēc skolām ir problēmas kvalificētu kadru piesaistē, jo tās nespēj konkurēt ne darba samaksas, ne darba apstākļu ziņā. Tas, savukārt, liek profesionālās izglītības iestāžu absolventiem pašiem rūpēties par iespējām iegūt nepieciešamās zināšanas. To apliecina arī 2000.gada maija CSP Darbaspēka apsekojuma rezultāti, kas rāda, ka no to profesionālās izglītības iestāžu absolventu kopskaita, kas vēlāk papildinājuši savas zināšanas, gandrīz trešdaļa to darījusi datorzinībās, katrs piektais – svešvalodās.

 Profesijas, kuras izvēlas skolēni

 Profesionālās karjeras izvēles centrs (PKIC) veic aptaujas, lai noteiktu profesijas, kuras vēlas apgūt 9. un 12. klašu absolventi. Šo aptauju rezultāti atspoguļo, tās profesijas, par kurām aptaujas brīdī valda uzskats, ka tajās var labi nopelnīt, jo 74% skolēnu par būtiskāko faktoru profesijas izvēlē min labu atalgojumu.

 Salīdzinot 1996. un 1999.gada 9. klašu skolēnu aptauju rezultātus, redzams, ka no populārāko profesiju saraksta izkritušas 2 profesijas- ārsts un skolotājs, un to vietā nākušas – sekretāre un metinātājs.

 2.tabula. 10 populārākās profesijas 9. klašu skolēniem

1996.gads

1999.gads

Jurists

Jurists

Pavārs

Pavārs

Grāmatvedis

Sekretāre

Ekonomists

Frizieris

Ārsts

Metinātājs

Programmētājs

Policists

Tulks

Programmētājs

Skolotājs

Tulks

Policists

Ekonomists

Frizieris

Grāmatvedis

 Populārākā profesija joprojām ir jurists, lai gan to nevarētu nosaukt par darba tirgū visvairāk pieprasīto profesiju. Skolēnu vēlmi apgūt šo profesiju var skaidrot ar sabiedrībā valdošo uzskatu, ka juristi daudz pelna. To apliecina arī statistikas dati, piemēram, 1999.gada oktobrī juristu bruto darba samaksa bija 1,92 LVL stundā, tas ir, 2,4 reizes lielāka nekā vidējā jeb gandrīz 4 reizes lielāka nekā pārdevējiem.

 12. klašu absolventi galvenokārt min profesijas, kuras var apgūt augstskolā.
10 populārākās profesijas 1999.gada vidusskolu absolventu vidū ir:

  • Ekonomists;

  • Jurists;

  • Skolotājs;

  • Psihologs;

  • Tulks;

  • Policists;

  • Ārsts;

  • Dizaineris;

  • Programmētājs;

  • Tūrisma aģents.

Populārākās studiju programmās ir arī vislielākais uzņemšanas konkurss. Pēc IZM datiem 2000./01.m.g. Latvijas augstskolās vislielākais konkurss bija tiesību zinātnēs – 12,1; ekonomikā – 6,0; datorzinātnēs – 3,3. Vērtējot kopumā, tās studiju programmas, kas bija populāras pirms 5 – 6 gadiem, ir populāras arī šajā mācību gadā.

Lai gan aptaujas rezultāti parāda jauniešu priekšstatus par populārākajām profesijām, jāatceras, ka no 1999.gada aptaujas dalībniekiem tikai 33% 9. klašu skolēnu un 32% 12. klašu skolēnu var norādīt, ka ir izvēlējušies savu nākamo profesiju.

13.attēls

Skolēnu turpmākā ceļa izvēle 1999.gadā

 

PKIC 1999.gada vidusskolas absolventu aptaujas dati liecina, ka 5% 12. klašu audzēkņu plāno turpināt izglītību profesionālās izglītības iestādēs, bet statistikas dati rāda, ka reāli iestājas 11% beidzēju, tas liek domāt, ka profesionālās izglītības iestādes piesaista to audzēkņu daļu, kas nav īsti izlēmuši, ko darīt tālāk, un tos, kas neiztur konkursu vai nespēj samaksāt par augstāko izglītību. Šāda tendence vērojama arī iepriekšējos gados.

Katru gadu pieaug arī to 12. klases skolēnu skaits, kas pēc vidusskolas beigšanas plāno mācības apvienot ar darbu, 1997. gadā tā domāja 21% aptaujāto, bet 1999. gadā – 28%. Nepieciešamība pelnīt arī studiju laikā uzliek papildus slodzi gan studentiem, gan izglītības iestādēm un zināmā mērā ietekmē arī iegūtās izglītības kvalitāti, tai pat laikā dodot daudz lielāku praktiskā darba pieredzi.

Nākošā nodaļa

Satura rādītājs
Uz ziņojuma sākumu

AKADĒMISKĀS INFORMĀCIJAS CENTRS –
LATVIJAS NACIONĀLĀ OBSERVATORIJA
Vaļņu iela 2, Rīga, LV – 1050
Telefons: 7212317; 7225155
Fakss: 7221006
E-pasts: baiba@aic.lv
http://www.aic.lv