Boloņas process 2005-2007. gada posmā

Boloņas process ir Eiropas vienotās augstākās izglītības telpas veidošanas process       Procesa vadlīnijas  Procesa vadība 

Boloņas process sākās 1999. gada 19. jūnijā, kad 29 Eiropas valstu izglītības ministri parakstīja Boloņas deklarāciju. Procesa dalībvalstu skaits kopš 1999. gada ir nepārtraukti audzis un ir sasniedzis 48.

Boloņas deklarācija paredzēja, ka Eiropas vienotās augstākās izglītības telpas veidošana jāpabeidz līdz 2010. gadam. 2010. gada ministru konferecē Budapreštā  un Vīnē  ministri apstiprināja, ka Eiropas Augstākās izglītības telpa ir izveidota, taču nolēma, ka process turpināsies vismaz līdz 2020. gadam, jo:

1)  augstākās izglītības reformu koordināciju Eiropas mērogā ir vēlams turpināt
2)  vairākiem procesa uzdevumiem, sevišķi tiem, kuri tika pievienoti pēdējos gados,  ir nepieciešamas ilgāks
    laika periods,
3)  valstis, kas procesam pievienojās ievērojami vēlāk, nav paspējušas ievist lielu daļu nepieciešamo reformu.

Boloņas deklarācijā nosprausto mērķu sasniegšanai veicamie galvenie uzdevumi

• viscaur ieviest trīsciklu (bakalaura -maģistra - doktora) grādu sistēmu,

• pilnībā ieviest kvalifikāciju izprotamības veicināšanas instrumentus:
  - Eiropas kredītpunktu sistēmu (ECTS) un
  - Eiropas vienoto diploma pielikumu,

• izpildīt Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas Standartu un vadlīniju prasības,

• izveidot nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras, kuras balstās programmām kopumā un katram atsevišķam studiju kursam formulētos studiju rezultātos un kuras ir savietojamas ar  ar Aptverošo kvalifikāciju ietvarstruktūru Eiropas Augstākās izglītības telpai,

• atrisināt joprojām pastāvošās diplomatzīšanas problēmas,

• rast risinājumus, kā integrēt mūžizglītību augstākajā izglītībā, tajā skaitā izveidot metodiku mūžizglītības ceļā apgūto zināšanu un prasmju izvērtēšanai un kredītpunktu piešķiršanai par ārpus augstskolas apgūto,

•  novērst praktiskos šķēršļus mobilitātei,

•  rast risinājumus studentu un mācībspēku sociālajām problēmām.

• veicināt sadarbību ar citām pasaules dalām, pievēršot uzmanību gan
  -  Eiropas diplomu atzīšanas uzlabošanai citās pasaules daļas, gan
  -  citu pasaules daļu  studentu pieplūdumu Eiropas augstskolām, gan
  - sadarbībai Eiropas augstskolu un citu pasaules daū augstskolu starpā   

Procesa vadība

Ik pēc diviem gadiem Boloņas procesā iesaistīto valstu ministri tiekas, lai

- no jauna apstiprinātu procesa mērķus,
- izvērtētu iepriekšējā posma rezultātus un
- noteiktu prioritātes un vadlīnijas nākošajam periodam.

Ministru konferenču starplaikā Boloņas procesu koordinē Boloņas procesa Starptautiskā vadības grupa (Bologna Follow-up group, BFUG).

Konkrētu jautājumu analīzei un diskutēšanai Eiropas mērogā BFUG
-  ogranizē Boloņas procesa oficiālos seminārus vai
- dibina darba grupas, kuras izstrādā konkrētu procesa aspektu risinājumus un sagatvo ziņojumus ministriem.

  

komentārus vai papildus  informāciju sūtīt uz  rp@lanet.lv