Boloņas process
sākās 1999. gada 19. jūnijā, kad 29 Eiropas valstu izglītības ministri
parakstīja Boloņas deklarāciju.
Procesa dalībvalstu skaits kopš 1999. gada ir nepārtraukti audzis un ir
sasniedzis 48.
Boloņas
deklarācija paredzēja, ka Eiropas vienotās
augstākās izglītības telpas veidošana jāpabeidz līdz 2010. gadam.
2010. gada ministru
konferecē Budapreštā un Vīnē ministri apstiprināja, ka Eiropas Augstākās izglītības telpa ir
izveidota, taču nolēma, ka process turpināsies vismaz līdz 2020. gadam, jo:
1)
augstākās izglītības reformu koordināciju
Eiropas
mērogā ir vēlams turpināt
2) vairākiem procesa uzdevumiem, sevišķi tiem, kuri tika pievienoti
pēdējos gados, ir nepieciešamas ilgāks
laika periods,
3) valstis, kas procesam pievienojās ievērojami
vēlāk, nav paspējušas ievist lielu daļu nepieciešamo reformu.
Boloņas deklarācijā nosprausto mērķu
sasniegšanai veicamie galvenie uzdevumi
-
viscaur ieviest trīsciklu (bakalaura -maģistra
- doktora) grādu sistēmu,
-
pilnībā ieviest kvalifikāciju
izprotamības veicināšanas instrumentus:
- Eiropas kredītpunktu sistēmu (ECTS) un
- Eiropas vienoto diploma pielikumu,
-
izpildīt Eiropas augstākās izglītības
kvalitātes nodrošināšanas Standartu un vadlīniju prasības,
-
izveidot
nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras, kuras balstās programmām kopumā
un katram atsevišķam studiju kursam formulētos studiju rezultātos un
kuras ir savietojamas ar ar Aptverošo kvalifikāciju ietvarstruktūru Eiropas
Augstākās izglītības telpai,
-
atrisināt joprojām pastāvošās diplomatzīšanas
problēmas,
-
rast risinājumus, kā integrēt
mūžizglītību augstākajā izglītībā, tajā skaitā izveidot metodiku mūžizglītības ceļā apgūto zināšanu
un prasmju izvērtēšanai un kredītpunktu piešķiršanai par ārpus augstskolas
apgūto,
-
novērst praktiskos šķēršļus mobilitātei,
-
rast risinājumus
studentu un mācībspēku sociālajām problēmām.
-
veicināt sadarbību ar citām pasaules
dalām, pievēršot uzmanību gan
- Eiropas diplomu atzīšanas uzlabošanai citās pasaules daļas, gan
- citu pasaules daļu studentu pieplūdumu Eiropas
augstskolām, gan
- sadarbībai Eiropas augstskolu un citu pasaules daū augstskolu starpā
Procesa vadība
Ik pēc diviem gadiem Boloņas procesā iesaistīto
valstu ministri tiekas, lai
- no jauna apstiprinātu procesa mērķus,
- izvērtētu iepriekšējā posma rezultātus un
- noteiktu prioritātes un vadlīnijas nākošajam periodam.
Ministru konferenču starplaikā Boloņas procesu
koordinē Boloņas procesa Starptautiskā vadības grupa (Bologna
Follow-up group, BFUG).
Konkrētu jautājumu analīzei un diskutēšanai Eiropas mērogā
BFUG
- ogranizē Boloņas procesa
oficiālos
seminārus vai
- dibina darba grupas, kuras izstrādā konkrētu procesa aspektu risinājumus
un sagatvo
ziņojumus
ministriem.